Bābs (persiešu: باب, bāb, dzimis 1819. gada 20. oktobrī, miris 1850. gada 9. jūlijā), īstajā vārdā Sajjeds Alī Muhammeds Širāzi (عَلی مُحَمَّد شیرَازی), ir bābisma reliģijas dibinātājs un viena no centrālajām figūrām bahāju ticībā.
1844. gadā viņš 24 gadu vecumā pieņēma šeihistu un dažu citu sektu titulu Bābs un sāka propagandēt savas idejas. Bābs un viņa sekotāji uzskatīja, ka šeihisms zaudējis aktualitāti un jāmodernizē, tomēr vairums šeihistu viņam nepiekrita. Bābs savās vēstulēs un grāmatās sevi sauca par priekšgājēju slēptajiem imāmiem vai mesijām, analoģiski Jāņa Kristītāja lomai kristietībā. Bāba sekotāji — bābīdi bez viņa klātbūtnes 1844. gadā sarīkoja nekārtības Šīrāzā, un tas sagādāja Bābam problēmas ar varas iestādēm. Vairākkārt viņš tika arestēts par savu, galvenokārt rakstisko, propagandu, līdz 1848. gadā, atrazdamies cietumā, uzsāka atklātu konfrontāciju un pasludināja sevi par mahdī, pie tam noliedzot islāma mācību, kura esot jānomaina ar viņa aprakstīto kārtību. 1850. gadā Bābu sodīja ar nāvi, nošaujot, cerībā izbeigt babīdu rīkotās nekārtības, kas izdevās tikai daļēji.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bābs.
