Būtijas pussala

Būtijas pussala
	Kingngailap Nunanga
	Būtijas pussala Būtijas pussala
Ģeogrāfija
Koordinātas	70°50′N 94°20′W / 70.833°N 94.333°WKoordinātas: 70°50′N 94°20′W / 70.833°N 94.333°W
Platība	50000 km²
Garums	525 km
Platums	199 km
Augstākais kalns	573 m
Administrācija
	Kanāda
Teritorija	Nunavuta
Lielākā pilsēta	Talurjuaka
Demogrāfija
Iedzīvotāji	1029 (2016)
Pamatiedzīvotāji	inuiti

Būtijas pussala (angļu: Boothia Peninsula) vai Kinnailapa (inuītu: ᑭᙵᐃᓚᑉ ᓄᓇᖓ, Kinngailap Nunanga) ir mazapdzīvota pussala Kanādas ziemeļos.^[1] Tās ziemeļos esošais Mērčisona rags ir Ziemeļamerikas kontinenta vistālākais ziemeļu kontinetālais punkts. Administratīvi pieder Nunavutas teritorijas Kitikmeotas reģionam. Vienīgā apdzīvotā vieta ir Talurjuaka pussalas dienvidrietumos.

Ģeogrāfija

Atrodas Ziemeļu Ledus okeāna krastā.^[2] Austrumos Būtijas līcis to atdala no Bafina salas, ziemeļos 2 km platais Belo šaurums — no Somersetas salas, Franklina šaurums ziemeļrietumos — no Velsas Prinča salas, bet Džeimsa Rosa šaurums dienvidrietumos — no Karaļa Viljama salas. Dienvidos ar kontinentu pussalu savieno 26 km platais Būtijas zemesšaurums. Pussalas krasti stipri izroboti, daudz līču un pussalu, piekrastē šēras. Būtijas pussala galvenokārt sastāv no prekembrija iežiem un ir līdz 573 m augsta, rietumu un dienvidu daļu aizņem zemiene. Ainavā valda tundra un arktiskais tuksnesis.

Vēsture

Salu kopš seniem laikiem apdzīvojuši inuiti. Pirmais no eiropiešiem salu 1829. gadā apmeklēja britu kuģotājs Džeimss Klārks Ross, kurš to nodēvēja par godu ekspedīcijas sponsoram, džina rūpniekam Feliksam Būtam (Felix Booth) un sākotnēji dēvēta Boothia Felix.

Atsauces

↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 135. lpp.
↑ Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Boothia Peninsula

Ārējās saites

[1] Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 135. lpp.

[2] Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Boothia Peninsula

[1]

[2]