CoRoT
| CoRoT | |
| KA veids | orbitālā observatorija |
| Operators | CNES .svg){kind=small} Francija |
| Izgatavotāji | Thales Alenia Space Francija |
| Starts | 27.12.2006. 14:24:00 UTC |
| Starta vieta | Baikonura  Kazahstāna |
| Nesējraķete | Sojuz 2.1b/Fregat  Krievija |
| Aktivitātes beigas | 17.06.2014. |
| NSSDC ID | 2006-063A |
| SCN | 29678 |
| Masa | 630 kg |
| Enerģija | saules baterijas |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme |
| Orbītas veids | polāra |
CoRoT (franču: COnvection ROtation et Transits planétaires — "Konvencijas rotācija un planetārais tranzīts") bija Francijas kosmosa aģentūras CNES orbitālā observatorija, kas paredzēta citplanētu meklēšanai, kā arī astroseismoloģijas veikšanai. Tā palaista Zemes orbītā 2006. gada decembrī.
Zinātniskie pētījumi sākti 2007. gada februārī. Ar CoRoT palīdzību līdz 2013. gada janvārim bija atklātas 34 jaunas citplanētas. Vēl 200 citplanētu kandidātu dati tiek analizēti. 2012. gada novembrī no kosmiskā aparāta pārtrūka pienākt zinātniskie dati.[1] 2014. gada jūnijā uz CoRoT nosūtīta pēdējā komanda.[2]
75 % pojekta finansējuma deva CNES, bet pārējos 25 % — Austrija, Beļģija, Vācija, Spānija, Brazīlija un ESA.
Uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kosmiskais aparāts izgatavots Thales Alenia Space nodaļā Centre spatial de Cannes Mandelieu. Tā pamatā ir Proteus platforma.
Galvenais zinātniskais instruments ir 27 cm diametra afokāls teleskops ar diviem paraboliskiem spoguļiem un sešām dioptriskām lēcām, dodot 1,1 m fokusa garumu. Skata lauks ir 2,7 × 3.05°°, no kura pusi izmanto astroseismoloģijas misijai, bet otru — citplanētu meklēšanai. Fokusa kastē iemontētas četras lādiņsaites matricas
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]CoRoT palaists 2006. gada 27. decembrī 14:24:00 UTC ar nesējraķeti Sojuz 2.1b/Fregat no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā.
2012. gada 2. novembrī pārtrūka pienākt dati no teleskopa kameras uz galveno datoru. Inženieri domā, ka sekundāro (un pēdējo) datu apstrādes ierīci sabojājusi radiācija. Primārā datu apstrādes ierīce sabojājās 2009. gada maijā analoģiskā veidā, kad CoRoT virzījās cauri Dienvidatlantijas anomālijai — reģionam, kurš ievirzās iekšējās Van Allena radiācijas joslās un enerģētiskie protoni ietekmē pavadoņus. Līdz 2013. gada janvārim visi mēģinājumi atjaunot instrumenta darbību bija neveiksmīgi.[1] Tika pieņemts lēmums izbeigt CoRoT misiju. 2013. gada decembrī sākās orbītas pazemināšanas manevri. 2014. gada 17. jūnijā kosmiskajam aparātam nosūtīta pēdējā komanda.[2]
Atklājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2009. gadā CoRoT atklāja pirmo cietas virsmas planētu ārpus Saules sistēmas. To nosauca par COROT-7b.[1]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Scientists losing hope of reviving French telescope STEPHEN CLARK, SPACEFLIGHT NOW, 2013-01-04 (angliski)
- ↑ 2,0 2,1 Last telecommand sent to CoRoT satellite CNES, 2014-06-17
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: CoRoT.- CoRoT misija CNES vietnē (angliski)
