Kosmodroms
Kosmodroms (kosmoss + grieķu dromos skrejceļš) — vieta, kur notiek nesējraķešu starti kosmosā. Tas ir arī būvju un iekārtu komplekss, kas nodrošina kosmisko lidaparātu sagatavošanu lidojumam un startu.
Parasti kosmodromi izvietoti reti apdzīvotās teritorijās, jo tiem nepieciešamas plašas raķešu pakāpju krišanas zonas, kā arī lai neciestu vietējie iedzīvotāji avāriju gadījumos. Lielos kosmodromos tiek būvēti vairāki starta kompleksi, kurus var pielāgot dažādu nesējraķešu konfigurācijām.
Kosmodromu ir izdevīgi iekārtot ekvatora tuvumā un startus veikt austrumu virzienā, jo tad vajadzīgā ātruma sasniegšanai iespējams pilnīgāk izmantot Zemes rotāciju, kā arī bez papildmanevriem ievadīt kosmiskos aparātus orbītā ar mazu slīpumu pret ekvatoru (piemēram, ģeocentriskajā orbītā). Lai palaistu pavadoni polārā orbītā, nav nepieciešams ekvatora tuvums.
Galvenie kosmodroma objekti:
- montāžas un izmēģinājumu korpusi, kuros samontē kosmiskos aparātus, nesējraķetes, savieno tos kopā un veic visas sistēmas kopīgo pārbaudi;
- starta kompleksi, kas nodrošina kosmiskā lidaparāta nogādāšanu starta vietā, uzpildīšanu ar degvielu, pēdējo pirmslidojuma pārbaudi un pašu startu;
- kosmodroma vadības centrs;
- raķešu degvielas un kosmiskās tehnikas glabātavas, pievedceļi (sauszemes, ūdens un gaisa) utt.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmās raķetes, kuras sasniedza kosmosu, bija V-2 raķetes, kuras Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā tika palaistas no Pēnemindes. Pēc kara beigām, aptuveni 70 V-2 raķetes tika pārvestas uz Vaitsendas Raķešu bāzi, kur 47 lidojumu laikā tika sasniegti augstumi robežās no 100 līdz 213 kilometriem. Pasaulē pirmais kosmodroms, no kura tika veikti pilotējami lidojumi, ir Baikonuras kosmodroms, kas 1955. gadā darbību sāka, kā PSRS raķešu bāze, bet 1957. gada oktobrī kosmosā palaida pirmo mākslīgo pavadoni Sputnik-1. Lai turētu kosmodroma atrašanās vietu slepenu, tas tika nosaukts mazas kalnraču pilsētas - Baikonuras vārda, kas atradās 320 kilometrus no kosmodroma. Taču 1957. gadā kosmodroma atrašanās tika atklāta pēc U-2 izlūklidmašīnu pārlidojumiem. Pēc pirmā cilvēka palaišanas kosmosā, ASV aktivizēja savu kosmodromu programmu uzsākot vērienīgus darbus Kanaverala raga Kosmosa spēku stacijas izbūvē, no kuras startēja vēsturiskā Apollo 11 misija, kā arī visi Space Shuttle programmas lidojumi.
Gviānas Kosmosa centrs ir lielākais Eiropas kosmodroms, kurš atrodas izdevīgā vietā, netālu no ekvatora. 2003/ gada oktobrī no Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centra startēja pirmais Ķīnas pilotējamais kosmosa kuģis.
Kosmodromi, kuros notikusi cilvēku palaišana kosmosā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sekojošā tabulā uzskaitīti kosmodromi, kuri palaiduši kosmosā cilvēkus.
| Kosmodroms | Starta komplekss | Nesējraķete | Kosmosa kuģis | Lidojumi | Gadi |
|---|---|---|---|---|---|
  Baikonuras kosmodroms
Kazahstāna (PSRS un Krievijas lidojumi) |
1.laukums | Vostok | Vostok 1–6 | 6 | 1961–1963 |
| 1.laukums | Voshod | Voshod 1–2 | 2 | 1964–1965 | |
| 31.laukums | Sojuz, Sojuz-U | Sojuz 1–40 † | 37 | 1967–1981 | |
| 31.laukums | Sojuz | Sojuz 18a | 1 | 1975 | |
| 31.laukums | Sojuz-U, Sojuz-U2 | Sojuz-T 2–15 | 14 | 1980–1986 | |
| 1.laukums | Sojuz-U, Sojuz-U2 | Sojuz-TM 2–34 | 33 | 1987–2002 | |
| 1.laukums | Sojuz-FG | Sojuz-TMA 1–22 | 22 | 2002–2011 | |
| 31.laukums | Sojuz-FG | Sojuz TMA-M 1–20 | 20 | 2010–2016 | |
| 31.laukums | Sojuz-FG | Sojuz MS 1–9, 11–13, 15 | 13 | 2016–2019 | |
| 31.laukums | Sojuz-2.1a | Sojuz MS 16–22, 24 | 8 | 2020– | |
 Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija,
Florida, ASV |
LC-5 | Redstone | Mercury 3–4 | 2 | 1961 |
| LC-14 | Atlas | Mercury 6–9 | 4 | 1962–1963 | |
| LC-19 | Titan II | Gemini 3–12 | 10 | 1965–1966 | |
| LC-34 | Saturn IB | Apollo 7 | 1 | 1968 | |
| Kenedija Kosmosa centrs,
Florida, ASV |
LC-39 | Saturn V | Apollo 8–17 | 10 | 1968–1972 |
| Saturn IB | Skylab 2–4 | 3 | 1973–1974 | ||
| Saturn IB | Apollo–Sojuz | 1 | 1975 | ||
| Space Shuttle | STS 1-135‡ | 134 | 1981–2011 | ||
| Falcon 9 Block 5 | Crew Dragon | 11 | 2020– | ||
 Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centrs
Ķīna |
Area 4 | Long March 2F | Shenzhou 5–7, 9-17 | 12 | 2003– |
| Kornranča,
Teksasa, ASV |
Launch Site One | New Shepard | New Shepard pilotējamā kapsula | 6 | 2021– |
† Trīs Soyuz lidojumi nebija pilotēti, un netiek ieskaitīti (Sojuz 2, Sojuz 20, Sojuz 34).
‡ STS-51-L (Challenger) lidojums nesasniedza kosmosu un tādēļ netiek ieskaitīts. STS-107 (Columbia) lidojums sasniedza kosmosu un tiek ieskaitīts.
Pilotējamie lidojumi kas nesasniedza Kārmāna līniju:
Sojuz T-10a (1983)
STS-51-L (1986)
Soyuz MS-10 (2018)
Kosmodromi, no kuriem palaisti mākslīgie satelīti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tabulā minēti tie ksomodromi, no kuriem veikti mākslīgo satelītu starti.
| Kosmodroms | Atrašanās vieta | Gadi | Starti | Nesējraķetes |
|---|---|---|---|---|
| Baikonuras kosmodroms, Baikonura/Tjuratama, Kazahstāna[1]
|
Kazahstāna | 1957– | >1 000 | R-7/Sojuz, Kosmos, Proton, Tsyklon, Zenit, Energia, Dnepr, N1, Rokot, Strela |
| Kanaverala raga Kosmosa spēku stacija, Florida, ASV[2]
|
ASV | 1958– | >400 | Delta, Scout, Atlas, Titan, Saturn, Athena, Falcon 9, Minotaur IV, Vanguard, Juno, Thor |
| Vandenberga Kosmosa spēku bāze, Kalifornija, ASV[3]
|
ASV | 1959– | >700 | Delta, Scout, Atlas, Titan, Taurus, Athena, Minotaur, Falcon 9, Thor, Firefly Alpha |
| Valopsa lidojumu centrs, Virdžīnija, ASV[4]
|
ASV | 1961–1985 | 19 | Scout |
| Kapustinjara, Astrahaņas apgabals, Krievija[5]
|
Krievīja | 1962–2008 | 85 | Kosmos |
 Hamagiras īpašais ieroču izmēģinājumu centrs, Alžīrija[6]
|
Alžīrija | 1965–1967 | 4 | Diamant |
| Pļeseckas kosmodroms, Arhangeļskas apgabals, Krievija[7]
|
Krievija | 1966– | >1 500 | R-7/Sojuz, Kosmos, Tsyklon-3, Rokot, Angara, Start |
 Sanmarko platforma, Broljo kosmosa centrs, Malindi, Kenija[4]
|
Kenija | 1967–1988 | 9 | Scout |
| Kenedija Kosmosa centrs, Florida, ASV[2]
|
ASV | 1967– | 187 | 17 Saturn, 135 Space Shuttle, 63 Falcon 9, 9 Falcon Heavy, 1 SLS |
 Vūmeras poligons, Dienvidaustrālija[4]
|
Austrālija | 1967, 1971 | 2 | Redstone (WRESAT), Black Arrow, Europa |
 Učinuru kosmosa centrs (Kagosima), Japāna[4]
|
Japāna | 1970– | 31 | 27 Mu, 3 Epsilon, 1 SS-520-5 |
| Gviānas Kosmosa centrs, Kuru, Franču Gviāna, Francija[8]
|
Francija | 1970– | 318 | 7 Diamant, 227 Ariane, 16 Soyuz-2, 11 Vega |
| Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centrs, Ķīna[4]
|
Ķīna | 1970– | 121 | 2 LM1, 3 LM2A, 20 LM2C, 36 LM2D, 13 LM2F, 3 LM4B, 5 LM4C, 3 LM11 |
| Tanegasimas kosmosa centrs, Japāna[4]
|
Japāna | 1975– | 65 | 6 N-I, 8 N-II, 9 H-I, 6 H-II, 36 H-IIA |
 Satīša Dhavana Kosmosa centrs Āndhra Pradēša, Indija[4]
|
Indija | 1979– | 91 | 4 SLV, 4 ASLV, 59 PSLV, 15 GSLV, 7 LVM3, 2 SSLV |
| Sičanas Pavadoņu palaišanas centrs, Ķīna[9]
|
Ķīna | 1984– | 183 | Long March: 6 LM2C, 5 LM2E, 11 LM3, 25 LM3A, 42 LM3B, 15 LM3C |
| Taijuanas Pavadoņu palaišanas centrs, Ķīna[10]
|
Ķīna | 1988– | 62 | Long March: 16 LM2C, 2 LM2D, 2 LM4A, 25 LM4B, 15 LM4C, 2 LM6 |
 Palmahimas Gaisa spēku bāze, Izraēla[4]
|
Izraēla | 1988– | 8 | Shavit |
| Vairākas lidostas (B-52, Stargazer) | 1990– | 39 | Pegasus (Orbital Sciences Corporation) | |
| Svobodnijas kosmodroms, Amūras apgabals, Krievija[11]
|
Krievija | 1997–2006 | 5 | Start-1 |
| Delta klases zemūdene, Barenca jūra
|
Barenca jūra | 1998, 2006 | 2 | Shtil' (Russia), Volna-O |
| Odyssey starta platforma, Klusais okeāns | Klusais okeāns | 1999–2014 | 32 | Zenit-3SL (Sea Launch) |
| Klusā okeāna kosmodroma komplekss (Kodiaka), Aļaska, ASV[12][13]
|
ASV | 2001– | 3 | 1 Athena, 2 Minotaur IV |
| Jasnija kosmodroms (Dombarovskija), Orenburgas apgabals, Krievija[14]
|
Krievija | 2006– | 10 | Dnepr |
| Vidusatlantijas reģionālais kosmodroms, Virdžīnija, ASV[15]
|
ASV | 2006– | 12 | 5 Minotaur I, 6 Antares, 1 Minotaur V |
| Omeleka, Kvajaleina atolsl, Maršala Salas
|
Maršala Salas | 2008–2009 | 5 | 5 Falcon 1 (US) |
 Semnānas Kosmosa centrs, Semnāna, Irāna[4][16]
|
Irāna | 2009– | 5 | Safir, Simorgh, Zuljanah |
 Sohē Pavadoņu palaišanas stacija, Ziemeļkoreja
|
Ziemeļkoreja | 2012– | 2 | Unha-3 |
 Naro Kosmosa centrs, Dienvidjeola, Dienvidkoreja[17]
|
Dienvidkoreja | 2013– | 2 | Naro-1, Nuri |
| Vostočnija kosmodroms, Amūras apgabals, Krievija
|
Krievija | 2016– | 8 | 8 Soyuz-2 |
| Venčanas Pavadoņu palaišanas centrs, Ķīna
|
Ķīna | 2016– | 23 | Long March: 9 LM5, 12 LM7, 2 LM8 |
 Rocket Lab Launch Complex 1,Jaunzēlande |
Jaunzēlande | 2018– | 21 | 21 Electron |
| palaišanas platformas Dzeltenajā jūrā, Ķīna
|
Dzeltenā jūra | 2019– | 6 | 4 Long March 11, 1 SD3, 1 CERES-1 |
| Šaruda kosmosa centrs, Semnānas province, Irāna
|
Irāna | 2020– | 4 | 3 Qased, 2 Qaem 100 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Baikonur». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002. gada 7. februāris.
- ↑ «Vandenberg». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002. gada 8. februāris.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 4,8 «Wallops Island». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 3. marts. Skatīts: 2022. gada 23. aprīlis.
- ↑ «Kapustin Yar». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 4. novembris.
- ↑ «Hammaguira». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002. gada 5. maijs.
- ↑ «Plesetsk». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. decembris.
- ↑ «Arianespace - Launch program activity». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 9. februāris. Skatīts: 2009. gada 26. maijs.
- ↑ «Xichang». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 29. janvāris.
- ↑ «Taiyuan». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. decembris.
- ↑ «Svobodniy». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002. gada 2. augusts.
- ↑ «Kodiak». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 7. jūlijs.
- ↑ Kodiak Readies for Quick Launch, Aviation Week, April 2010, accessed 26 April 2010. "Alaska's remote Kodiak Launch Complex is state-of-the-art, has a perfect mission record, and will soon be able to launch a satellite-carrying rocket within 24 hours of mission go-ahead."
- ↑ «Dombarovskiy». www.astronautix.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 18. jūnijs.
- ↑ «Welcome to Virginia Space». www.vaspace.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 14. augusts. Skatīts: 2021. gada 1. oktobris.
- ↑ «Imam Khomeini Space Center | Facilities». NTI. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. jūlijs. Skatīts: 2017-11-30.
- ↑ «news.xinhuanet.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. februāris.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kosmodroms.
