Centrs (Ščecina)
| Centrs | |
|---|---|
 | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Ščecina |
| Platība | 1,03 km² |
| Iedzīvotāju skaits | 15 794 (2019) |
| Ievērojamas celtnes | Ščecinas Universitāte Mākslas Akadēmija Ščecinā Dānijas Karalistes konsulāts Kipras Republikas konsulāts Lietuvas Republikas konsulāts Pazim |
| Transports | |
| Autobuss | 58, 59, 61, 62, 68, 86, 87, 70, 75, 76, 87, 101, 107, A, B, C, F, G, H |
| Tramvajs | 1, 2, 3, 5, 7, 8, 9, 10, 11, 12 |
| Papildinformācija | |
| Ārējā saite | centrum.osiedla.szczecin.pl |
Centrs ir Ščecinas pilsētas apkaime. Centra apkaimes robežas ir Lielpolijas iela, Maršala Juzefa Pilsudska iela, Jacka Malčevska iela, Jana Matejko iela, Neatkarības avēnija, Uzvaras laukums, Polijas armijas avēnija un atkal Lielpolijas iela. Centra apkaime apzīmē Ščecinas pilsētas centrālo daļu. Administratīvi šī apkaime atrodas Ščecinas pilsētas Centra rajonā. Centra apkaimes kopējā platība ir 1,03 km².[1]
Arhitektūra un pilsētplānošana
[labot | labot pirmkodu]Arhitektūra
[labot | labot pirmkodu]Pirms Otrā pasaules kara pašreizējā apkaimes teritorija gandrīz pilnībā bija apbūvēta ar eklektiska jeb jūgendstila īres namiem. Sabiedroto bombardēšanas rezultātā tika iznīcināta lielākā daļa īres namu uz rietumiem no Silēzijas ielas (starp Lielpolijas ielu un Grunvaldes laukumu) un Jāņa Pāvila II avēnijas (starp Grunvaldes laukumu un Polijas karavīra laukumu).[2] Pēc kara šajā apkaimes daļā esošās izdegušās drupas tika nojauktas, atstājot dažas labāk saglabājušās ēkas. 1950. gados tika uzcelti trīs daudzdzīvokļu nami sociālistiskā reālisma stilā («Pilsētas centra dzīvojamais rajons»). Kopš 1960. gadu sākuma ēkas tika celtas tikai modernisma stilā. Apkaimes austrumu daļa cieta mazāk. Lielākā daļa ēku palika neskartas, tostarp daudzas ar sākotnējām fasādēm un jumtiem. Ievērības cienīgas ir divas neogotiskas īres nams Lielpolijas ielā 15 un 16, jūgendstila īres nams Svētā Adalberta ielā 1 un eklektiskā Augusta Minca īres nams. 1970. gados neapbūvēti zemes gabali tika apbūvēti ar daudzstāvu modernisma stila daudzdzīvokļu ēkām. Kopš 1990. gadiem visā apkaimes teritorijā uz neapbūvētiem zemes gabaliem ir celtas postmodernisma stila dzīvojamās ēkas, vairāk vai mazāk atspoguļojot saglabājušās īres ēkas.
Neesošu ēku piemērs apkaimes austrumu daļā
Eklektiskas īres nami no 19. gadsimta beigām Jagaiļa ielā
Neogotikas stila īres nami Mazūrijas ielā
Sociālistiskā reālisma stila īres nami Mazūrijas ielā
Modernisma stila ēkas Rajska ielā
Postmodernisma stila ēka Podhalańska ielā
.jpg)
Pilsētplānošana
[labot | labot pirmkodu]
Centra apkaimes pilsētbūvniecisko plānojumu raksturo zvaigžņveida laukumi un no tiem izstarojošas ielas.[3] Gar Pilsudska ielu ir trīs šādi laukumi: Grunvaldes, Atdzimšanas un Pelēko pulku laukums. Piekrišanas laukums atrodas gar Polijas armijas avēniju. Gar Pāvesta Jāņa Pāvila II avēniju (izņemot Grunvaldes laukumu) atrodas Aviatoru laukums. Turklāt starp Grunvaldes laukumu un Piekrišanas laukumu ir pusloka krustojums, kas pēc Otrā pasaules kara tika nosaukts par Ludvika Zamenhofa laukumu.[4]
Kultūrvēsturiskie pieminekļi
[labot | labot pirmkodu]Centra teritorijā atrodas šādi kultūrvēsturiskie pieminekļi:[5]
- Pomerānijas zemes īpašnieku pils
- Pasta vadības celtne
- Augusta Minca īres nams
- Vilhelma Gramca īres nams
- Īres nams Svētā Adalberta ielā 1
- Īres nams Jāņa Pāvila II avēnijā 11
- Celtne Pāvesta Jāņa Pāvila II avēnijā 37–37a
- Īres nams Juzefa Pilsudska ielā 7
- Īres nams Jacka Malčevska ielā 34
- Īres nams Edmunda Balukas iela 12
- Īres nams Edmunda Balukas iela 24
- Jēzus Vissvētākās Sirds baznīca
- Svētā Jāņa Kristītāja bazilika
- Piemineklis Bartolomeam Kolleonim
Attēlu galerija
[labot | labot pirmkodu].png)
.jpg)
.jpg)
.JPG)
.jpg)
.jpg)
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Portal Systemu Informacji Przestrzennej Miasta Szczecin». geoportal.szczecin.pl. Skatīts: 2020-05-26.
- ↑ Andrzej Kraśnicki Jr. «20. urodziny Pazimu. Jak powstał? Co tam było wcześniej? [ZDJĘCIA]» (poļu). szczecin.wyborcza.pl, 2012-11-9. Skatīts: 2026-05-28.
- ↑ Rzeszotarska-Pałka, Magdalena (2012). "Szczecińskie przedogródki z przełomu XIX i XX wieku." (pl). Architektura. Czasopismo Techniczne (Wydawnictwo Politechniki Krakowskiej) 19 (109): 127–133.
- ↑ «Plac im. Ludwika Zamenhofa». pomeranica.pl (poļu). Skatīts: 2026-05-26.
- ↑ «Rejestr zabytków nieruchomych – województwo zachodniopomorskie». Nacionālais mantojuma institūts (poļu). Skatīts: 2026-05-26.