Cēzarejas Eisebijs (grieķu: Εὐσέβιος; dzimis ap 263. gadu, miris 339. gadā) bija grieķu izcelsmes romiešu laika vēsturnieks, teologs un baznīcas darbinieks. Cēzarejas Pamfila skolnieks un draugs. Eisebija uzskatus ietekmējis Origens.[1]
Ap 314. gadu kļuva par Cēzarejas (mūsdienās Izraēlā) bīskapu. Pazīstamākais Cēzarejas Eisebija darbs ir "Baznīcas vēsture" (Ἐκκλησιαστικὴ ἱστορία) 10 daļās, tādēļ dažkārt Eisebiju dēvē par baznīcas vēstures "tēvu". Aktīvi piedalījās Pirmā Nīkajas koncila darbā 325. gadā.