Džordžs Mārtins

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par mūzikas producentu. Par rakstnieku skatīt rakstu Džordžs R. R. Mārtins.
Džordžs Mārtins
George Martin
George Martin - backstage at LOVE.jpg
Džordžs Mārtins 2006. gadā
Galvenā informācija
Dzimis Džordžs Henrijs Mārtins
1926. gada 3. janvārī
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Lielbritānija
Miris 2016. gada 8. martā (90 gadu vecumā)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Viltšīra, Lielbritānija
Žanri popmūzika, rokmūzika, klasiskā mūzika
Nodarbošanās mūzikas producents, aranžētājs, diriģents, komponists, audioinženieris
Darbības gadi 1950—2006

Sers Džordžs Henrijs Mārtins (angļu: Sir George Henry Martin; 1926. gada 3. janvāris — 2016. gada 8. marts) bija britu mūzikas producents, aranžētājs, diriģents, komponists un audioinženieris. Viņš bija iesaistīts visu grupas The Beatles studijas albumu ierakstīšanā, un tāpēc viņu mēdz saukt par «piekto bītlu».[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mārtins savu karjeru mūzikā sāka strādājot raidorganizācijas BBC klasiskās mūzikas nodaļā. 1950. gadā viņš pievienojās ierakstu kompānijai «EMI» kā Parlophone Records vadītāja vietnieks. 1955. gadā viņš kļuva par Parlophone mākslinieku un repertuāra vadītāju. Šajā laikā viņš ierakstīja klasisko un baroka mūziku, dziesmas no mūzikliem, un reģionālo mūziku.[2][3] Viņš ierakstīja arī vairākas joku dziesmas kopā ar Pīteru Ustinovu, Pīteru Sellersu un citiem tā laika aktieriem un komiķiem.[4]

1962. gada februārī Mārtins pirmoreiz tikās ar grupas The Beatles menedžeri Braienu Epšteinu. Decca Records grupai nesen bija atteikusi ierakstu līgumu, un Epšteins meklēja citu izdevniecību, kas varētu ar viņiem sadarboties. Jūnijā The Beatles ieradās EMI studijā uz noklausīšanos, pēc kuras Mārtins bija gatavs parakstīt līgumu. Tajā pašā gadā viņi ierakstīja vairākas dziesmas, kas tika izdotas kā singli. Pēc grupas lūguma ierakstīt kādu no viņu oriģināldziesmām, tika ierakstīta dziesma Please Please Me. Mārtins ieteica The Beatles paātrināt dziesmas tempu un pievienot vokālās harmonijas.[5] Tā sasniedza 2. vietu Lielbritānijas singlu topā.

Mārtins, būdams formāli izglītots mūzikā, palīdzēja The Beatles dalībniekiem gan kā orķestra partiju aranžētājs, gan arī spēlējot taustiņinstrumentus vairākās viņu dziesmās. Par spīti Makartnija sākotnējai pretestībai, viņš ieteica dziesmā Yesterday pievienot stīgu kvarteta pavadījumu. Mārtins aranžēja visas The Beatles dziesmas līdz She's Leaving Home ierakstīšanai 1967. gadā, ko viņš izlaida, jo tajā laikā viņam jau bija sarunāta cita ierakstu sesija.[6] Kad grupa 1968. gadā ierakstīja pašu vārdā nosaukto albumu The Beatles (zināmu arī kā «balto albumu»), Mārtins bija pieprasīts producents un aranžētājs, tāpēc vairākas albuma dziesmas producēja paši grupas dalībnieki.[7]

Džordžs Mārtins sacerēja un aranžēja pavadošo mūziku grupas The Beatles 1968. gada filmai Yellow Submarine.[8] Pēc grupas izjukšanas Mārtins turpināja sadarboties ar tās dalībnieku Polu Makartniju, un sacerēja mūziku Džeimsa Bonda filmai «Dzīvo un ļauj mirt» 1973. gadā. Makartnijs sarakstīja un iedziedāja filmas tituldziesmu.[9] Viņš aranžēja Pola un Lindas Makartniju singlu Uncle Albert/Admiral Halsey, kas ASV singlu topā sasniedza 1. vietu.[10]

2006. gadā Mārtins kopā ar dēlu Džailsu remiksēja grupas The Beatles mūziku Cirque du Soleil priekšnesumam Love. Tajā pašā gadā tika izdots albums ar priekšnesuma dziesmām. Tas bija Mārtina pēdējais mūzikas projekts.

Džordžs Mārtins nomira naktī uz 2016. gada 8. martā savās mājās Viltšīrā.[11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Sir George Martin, the Fifth Beatle, dies aged 90 - reaction». The Daily Telegraph. 2016. gada 9. martā. Skatīts: 2021. gada 23. janvārī.
  2. Martin, 1995, 63. lpp.
  3. Martin, 1995, 84.—85. lpp.
  4. Mark Lewisohn. Tune In: The Beatles: All These Years. Random House, 2013. 273. lpp. ISBN 978-1400083053.
  5. «Please Please Me (angliski)». BBC. Skatīts: 2021. gada 23. janvārī.
  6. Miles, 1997, 317. lpp.
  7. Miles, 1997, 491. lpp.
  8. Martin, 1995, 226.—230. lpp.
  9. Martin, 1995, 231.—232. lpp.
  10. «Uncle Albert/Admiral Halsey (angliski)». The Beatles Bible. 2012. gada 4. martā. Skatīts: 2021. gada 23. janvārī.
  11. Andy Greene. «Beatles Producer George Martin Dead at 90 (angliski)». Rolling Stone, 2016. gada 9. martā. Skatīts: 2021. gada 23. janvārī.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • George Martin. All You Need Is Ears. New York : St. Martin's Press, 1995. ISBN 978-0-312-11482-4.
  • Barry Miles. Paul McCartney: Many Years from Now. New York : Henry Holt and Company, 1997. ISBN 978-0-8050-5249-7.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]