Dalībnieka diskusija:Martinstarass

Relaciju datubazes

== Datu bāze, ==


Katrs noteikti ne reizi vien ir dzirdējis jēdzienu “dati”, un nav piedomājis, ko tas īsti nozīmē. Lietojot vārdu “dati”, divi dažādi cilvēki var saprast dažādas lietas. Vispārināti uzskatīsim, ka dati ir jebkāda veida saturiska informācija, ar ko var darboties, to apstrādājot, atlasot, kārtojot, caurskatot utt. Kā datu piemēru var minēt uzņēmuma darbinieku vārdus, uzvārdus, adreses, telefonus, dzimšanas datumus. Ja mums ir savākti visi šie dati, mēs no tiem varam iegūt visdažādāko informāciju, piemēram, visu darbinieku sarakstu alfabētiskā kārtībā, kāda konkrēta darbinieka telefona numuru vai dzimšanas datumu, visus darbiniekus, kas ir dzimuši februārī...

Pēc vienota standarta elektroniskā formā apkopotus datus sauc par datu bāzi. Tā patiešām ir kā bāze, kurā stingrā kārtībā ir sagrupētas un rūpīgi uzskaitītas visas nepieciešamās lietas, ko speciāli nesēji pēc pieprasījuma var piegādāt. Lai datu bāze nebūtu tikai nekam nederīgs datu apkopojums, bet no tās varētu iegūt vajadzīgo informāciju vēlamā formā, ir izstrādātas speciālas datu bāzu vadības sistēmas (DBVS). To uzdevums ir padarīt jūsu darbu ar dažāda veida datiem vienkāršāku, ātrāku un, galvenais, ērtāku.

Lai izprastu, kas ir datu bāze, iedomājieties visparastāko kartotēku kaut vai bibliotēkas kartīšu veidā. Šādās kartītēs var būt arī ziņas par uzņēmuma vai iestādes darbiniekiem. Ja esat redzējis šāda veida kartītes, tad pamanījāt, ka tās visas ir aizpildītas pēc vienota parauga, kaut arī dati uz tām var pilnīgi atšķirties. Veidojot datu bāzi ar informāciju, ko satur kartītes, katra šīs kartītes aile atbilst datu laukam datu bāzē. Katram datu laukam ir savs nosaukums, pēc kura var iegūt atbilstošos datus no jebkuras kartītes.

Informāciju, kas laukā tiek glabāta, raksturo datu lauku tips. Tas nosaka, kāda veida informācija tiek glabāta laukā un kāds darbības ir atļauta šī lauka datiem. Lauki var būt paredzēti darbībām ar skaitļiem, simbolu virknēm, datumiem, naudas izteiksmēm, loģiskām izteiksmēm u.c. Protams, pastāv iespēja pārveidot lauka datus no viena tipa uz kādu citu tipu. Piemēram, pārveidot skaitli simbolu virknē un otrādi. Veidojot datu bāzes struktūru, jau pašā sākumā pareizi jānovērtē, kādi lauki ir vajadzīgi un kādiem būtu jābūt to tipiem. Tālruņu numurus, kaut arī tā ir cipariska informācija, nebūtu jāklasificē kā skaitliska informācija, jo nekādas aritmētiskas operācijas jums ar tiem nebūs jāveic. Un, ja vien DBVS piedāvā tādu iespēju, tad datumi gan būtu jāievieto datumu, nevis simbolu tipa laukos, jo pretējā gadījumā, lai sarēķinātu laika intervālu starp diviem notikumiem, jums būs jāveido sarežģītu aprēķinu programmas.


Bet kas ir relaciju datu baze!

Dati – jebkura saturiska informācija, kuru var apstrādāt ar datoru. Piem., personāla daļa, kur atrodamas ziņas par darbiniekiem. Lai ātri iegūtu visu darbinieku sarakstu alfabētiskā kārtībā, vai to darbinieku sarakstu, kuriem ir augstākā izglītība, kāds ir viņu darba stāžs, vidējā izpeļņa par pēdējo gadu, kurā nodaļā strādā, par ko utt, jāveido datu bāze.
Datu bāze satur informāciju par reālajā dzīvē eksistējošām materiālām realitātēm. Tās var būt cilvēki, grāmatas, kvītis, zīmējumi, skaņas utt. Projektēt datu bāzi, nozīmē nodefinēt visus tajā iekļaujamos objektus. Ar objektu saprot visu to, kam ir jādod vārds, ierakstot uz diska.
Tātad, datu bāze ir datu kopa, kas satur ziņas par objektiem, kā arī saites starp objektiem, tādejādi dodot iespēju viegli un ātri iegūt vajadzīgo informāciju gan vaicājumu, gan pārskatu veidā, kā arī datu bāzi papildināt ar jaunu informāciju.
Saites starp tabulām,relacijas un to veidi
Parasti datu bāze sastāv no vairākām tabulām, kur katra no tām satur informāciju par noteiktu tēmu. Lai lietotājs varētu vienlaicīgi iegūt informāciju no vairākām tabulām, tās jāapvieno kopīgā sistēmā, nodibinot saites (relation) starp tabulām. Saites dod iespēju atlasīt vajadzīgo informāciju no visām datu bāzē ietilpstošām tabulām, veidot ērtas datu ievada un attēlojuma formas, kā arī drukāt dažāda veida pārskatus, tai skaitā arī pārskatu, kuram būtu tabulas I-1 izskats.
Katrā tabulā, ja to ir paredzēts saistīt ar citām tabulām, jābūt primārai atslēgai (atslēgas lauks). Ja tabulu saglabājot, neviens lauks nav nodefinēts kā atslēgas lauks, Access piedāvā papildināt tabulu ar atslēgas lauku ID, vai arī tabulu saglabāt bez atslēgas lauka.
Ja datu bāzē ir tabula, kura satur dažādas konstantes, tad šādai tabulai atslēgas lauku var neveidot. Lai starp divām tabulām varētu nodibināt saiti, t.i., pirmo (galveno) tabulu saistītu ar otru (saistīto) tabulu, otrā tabula jāpapildina ar lauku, kuru sauc par saites lauku jeb otršķirīgu atslēgu. Šī lauka īpašībām ir jābūt tieši tādām pašām kā galvenās tabulas primārai atslēgai. Lauku vārdi var atšķirties, bet tomēr ieteicams galvenās un saistītās tabulas saites laukiem dot arī vienādus vārdus.
Pastāv četru veidu saites starp tabulām:
Viens pret vienu (1 : 1). Izmanto, lai ļoti lielas tabulas sadalītu mazākās. Atsevišķi var izdalīt ļoti svarīgus datus vai arī slepenus datus.
Viens pret daudziem (1 : ∞). Viens ieraksts pirmā tabulā ir saistīts ar vairākiem ierakstiem otrā tabulā. Piem., vienā grupā ir pieteikušies vairāki klausītāji.
Daudzi pret vienu (∞ : 1). Pretējs iepriekšējam variantam. Piem., vairākas grupas ir nokomplektētas uz vieniem un tiem pašiem kursiem.
Daudzi pret daudziem (∞ : ∞). Pieņemsim, ka mēs savu uzskaiti veicam plašākā mērogā, t.i., savu datu bāzi papildinām ar informāciju par visām tām firmām, kuras nodarbojas ar dažādu kursu organizēšanu. Šajā gadījumā daudzus līdzīga vai vienāda rakstura kursus organizē vairākas firmas, un katru no šiem kursiem apmeklē vairāki klausītāji. Tāpat klausītāji var apmeklēt dažādus kursus dažādās firmās.