Dalībnieks:Durklis/Smilšu kaste
Socionika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Definīcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Socionika ir zinātne, kas radusies uz K.G.Junga, E.Krečmera, A.J.Ļičko un A.Kempinska informatīvā metabolisma teoriju bāzes, par pasauli un par cilvēka sociālo dabu, par sabiedrības sociālo struktūru, dažādiem informatīvā metabolisma (IM) tipa cilvēkiem, un dažādām savstarpējo attiecību formām.
Socionikas rašanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Socionikas pamatlicēja ir lietuviešu zinātniece - ekonomiste, socioloģe un pedagoģe Aušra Augustinavičūte. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados viņa mēģināja noskaidrot cēloņus, kāpēc daļai studentu ir vājas sekmes humanitārajās disciplīnās, bet spēcīgas eksaktajās disciplīnās, un otrādi. Paralēli tam, viņu interesēja cilvēku savstarpējās attiecības. Viņa meklēja izskaidrojumu, kāpēc rodas konflikti cilvēku starpā. Atbildi viņa mēģināja rast psiholoģijā. Viņa apvienoja augšminēto zinātnieku atziņas vienotā sistēmā, liekot pamatus socionikai.
Socionikas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aušras Augustinavičūtes atklājums radās Padomju Savienības pastāvēšanas laikā, līdz ar to socionikas popularizēšana masās tika ierobežota. Tas kavēja socionikas ienākšanu kultūrā un bremzēja zinātniski metodoloģisko darbu. Līdz ar to socionika galvenokārt ir izplatīta bijušās Padomju Savienības teritorijā, taču pamazām tā izplatās arī ārpus tās. Pašreizējais socionikas pētnieku (socioniķu) uzdevums ir panākt tās atzīšanu zinātnes aprindās.
Socionikas nošķiršanās no psiholoģijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lai arī socionika ir radusies psiholoģijas paspārnē, tā savā pieejā atšķiras no psiholoģijas galvenokārt ar to, ka ļauj indivīdam dzīvot dzīvi saskaņā ar to pasaules ainu, kāda ir indivīda psihē un kuru nav iespējams pakļaut izmaiņām. Vienkāršiem vārdiem sakot – tur, kur psihologs saka "pielāgojies, un jūsu attiecības uzlabosies", socioniķis saka "esi tāds, kāds esi – ja nevari sadzīvot ar partneri, tad izbeidz šīs attiecības".
Sociotipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saskaņā ar socioniku sabiedrību iespējams sadalīt 16 tipos, kuri savā starpā atšķiras ar dažādu informācijas uzņemšanas un pārstrādes mehānismu. Katru no tipiem socionikā apzīmē ar nosaukumu sociotips. Sociotipu neietekmē dzimums, tautība, piederība kādai rasei un iedzimtība. Sociotips veidojas pēc dihotomiskā dalījuma principa. Viena sociotipa pārstāvjus vieno līdzīgas ārējās pazīmes (sejas panti, ķermeņa proporcijas, ķermeņa valoda) un līdzīga pasaules uztvere. Saskaņā ar socioniku sabiedrību iespējams sadalīt 16 tipos, kuri savā starpā atšķiras ar dažādu informācijas uzņemšanas un pārstrādes mehānismu. Katru no tipiem socionikā apzīmē ar nosaukumu sociotips. Sociotipu neietekmē dzimums, tautība, piederība kādai rasei un iedzimtība. Sociotips veidojas pēc dihotomiskā dalījuma principa.
Dihotomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Socionikā izšķir 4 dihotomu (savstarpēju izslēdzošu iezīmju) pārus:
Šie jēdzieni socionikā tiek izprasti nedaudz citādāk kā sarunvalodā pieņemts, līdz ar to lasītājam ieteicams iepazīties ar definīcijām, kas uzrādītas augšminētājās saitēs.
Sociotipu nosaukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Socionikā izšķir zinātnisko nosaukumu un pseidonīmu, kas veidots no kāda slavena cilvēka vai literārā varoņa vārda. Tie ir:
- Intuitīvais loģiskais ekstraverts – Donkihots,
- Sensori ētiskais introverts – Dimā,
- Ētiskais sensorais ekstraverts – Igo,
- Loģiskais intuitīvais intraverts – Robespjērs,
- Ētiskais intuitīvais ekstraverts – Hamlets,
- Loģiskais sensorais introverts – Maksims,
- Sensorais loģiskais ekstraverts – Žukovs,
- Intuitīvais ētiskais introverts – Jeseņins,
- Sensorais ētiskais ekstraverts – Napoleons,
- Intuitīvais loģiskais introverts – Balzaks,
- Loģiskais intuitīvais ekstraverts – Džeks,
- Ētiskais sensorais introverts – Draizers,
- Loģiskais sensorais ekstraverts – Štirlics,
- Intuitīvais ētiskais ekstraverts – Hakslijs
- Sensorais loģiskais introverts – Gabēns
Starptipu attiecības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Socionikas unikalitāte pastāv tajā, ka tā dod prognozes par sadarbību dažādu sociotipu starpā. Šīs prognozes izskaidro diskomfortu ģimenēs, darba kolektīvos un organizācijās. Līdzīgi kā pastāv 16 sociotipi, tā arī pastāv 16 savstarpējo attiecību veidi. Ne visi der ģimenes dzīvei, ne visi der radošai sadarbībai.
Socionika Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Socioniku Latvijā popularizē nevalstiska organizācija Biedrība “Socionika”.
Saites uz ārējiem resursiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Biedrības “Socionika” mājas lapa
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Miķelsone V.L. - “Nepārveido sevi, tikai uzzini, kas esi” - Rīga, Biedrība Socionika: 2007., 309 lpp.