Psiholoģija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Grieķu burts psī bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju.

Psiholoģija (grieķu: ψυχή, psychē "dvēsele" + λόγος, logos "jēdziens, mācība") ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.[1] Vienlaikus šis jēdziens bieži tiek lietots arī kā apzīmējums daudzveidīgām psiholoģiskām terapijām. Atšķirībā no radniecīgajām socioloģijas, antropoloģijas, ekonomikas un politoloģijas zinātnēm, psiholoģijā galvenā uzmanība tiek pievērsta indivīdam, nevis sabiedrībai. Cilvēkus, kas savu tiešo darbu veic psiholoģijā, sauc par psihologiem.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan jautājumi par domāšanu ir pastāvējuši jau kopš antīkās pasaules laikiem (piemēram, Aristoteļa De Memoria et Reminiscentia), kā zinātne tā izveidojās tikai 19. gadsimta otrajā pusē uz filozofijas, fizioloģijas un fizikas pamata. Par pirmo zinātnisko darbu eksperimentālajā psiholoģijā uzskata Gustava Fehnera (Gustav Fechner) 1860. gadā uzrakstīto darbu "Psihofizikas pamati" (Elemente der Psychophysik).[1] Vēl par nozīmīgu punktu psiholoģijas rašanās procesā tiek uzskatīta Vilhelma Vunta (Wilhelm Wundt) 1879. gadā dibinātā psiholoģiskā laboratorija Leipcigas universitātē, kas ļoti agri pārtapa par institūtu. 20. gadsimta sākumā izveidojās dažādi psiholoģijas virzieni (skolas) — psihoanalīze, biheiviorisms, geštaltpsiholoģija un sociāli kultūriskā psiholoģija. Katrs no šiem virzieniem psiholoģiju definēja savādāk. Tajā laikā izveidojās arī mūsdienu psiholoģijas kodols. Augstskolās psiholoģija uzsāka mācīt tikai 1930.—1940. gados.[1]

Organizācijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzās valstīs psihologi ir apvienoti nacionālās organizācijās. Latvijā tā ir Latvijas Profesionālo psihologu asociācija. Ir arī starptautiskas organizācijas, no kurām viena no lielākajām ir Starptautiskā Psiholoģijas zinātnes apvienība (International Union of Psychological Science - IUPsyS). Šajā organizācijā ietilpst 71 nacionālā asociācija, kā arī organizācijas pēc psiholoģijas apakšnozarēm. Vēl viena liela organizācija ir Eiropas Profesionālo psihologu asociācijas federācija (European Federation of Profesional Psychological Associations - EFPPA), kurā ir iesaistījusies 31 nacionālā asociācija.

Psiholoģijas saistība ar psihiatriju[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Psiholoģija ir saistīta arī ar psihiatriju, jo parasti arī garīgi slimas personas, lai zinātu, kā vajadzētu viņām vajadzētu sniegt psihiatrisko medicīnisko aprūpi, ambulatori vai arī ārstējoties psihiatriskajā, narkoloģiskajā vai arī psihoneiroloģiskajā slimnīcā, veicot psiholoģisko izpēti (ar mērķi pārbaudīt viņa uztveri, domāšanu un/vai žestus), pārbauda psihologs. Parasti arī psiholoģiskas kaites t.s. fobijas tiek ārstētas psihiatriskajā vai psihoneiroloģiskajā slimnīcā, vienkārši to ārstēšana atšķiras ar to, ka tad pacientu ordinē (t.s. nozīmē medikamentus, šļirces un pārbaudes) psihoterapeits un pie tam tiek veiktas arī padziļinātas psihologa pārbaudes.

Psiholoģijas nozares[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopumā ir gandrīz 30 psiholoģijas apakšnozares.[1] No tām par vissvarīgākajām uzskata klīnisko psiholoģiju, sociālo psiholoģiju un attīstības psiholoģiju.[1] Papildus tām ir arī diez gan daudz praktiskās apakšnozares, kuras apvieno Starptautiskā Lietišķās psiholoģijas asociācija.

Psiholoģijas nozaru uzskaitījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 (latviski) Breslavs, G. (1999). Psiholoģijas vārdnīca. 111. lpp. ISBN 9984182428. Atjaunināts: 2010-09-05.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Psiholoģija