Dalībnieks:Elvis.dapsevics/Smilšu kaste

Vikipēdijas lapa

Kalorimetrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais ledus kalorimetrs

Kalorimetrs ir ierīce, ko izmanto kalorimetrijā siltuma daudzuma mērīšanai, bet to var izmantot arī īpatnējās siltumietilpības mērīšanai. Vienkāršs kalorimetrs sastāv no ūdens trauka, kas atrodas virs reakciju kambara, un šajā ūdenī ir termometrs. Kad notiek reakcija, kurā izdalās siltums, tad ūdens uzņem šo siltumu un tā temperatūra paaugstinās. Izmērot ūdens sākuma un beigu temperatūru, var aprēķināt siltuma daudzumu, kas ir izdalījies reakcijas laikā. Šī metode tiek izmantota tikai mācību procesā, jo mērījumā netiek ņemts vērā siltuma zudums ārējo apstākļu dēļ.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalorimetra nosaukumu ir radījis Antons Lavosjērs. 1780.gadā viņš eksperimentos ar ierīci siltuma daudzuma mērīšanai izmantoja jūrascūciņu. Siltums no jūrascūciņas elpas kausēja sniegu, kas bija ap kalorimetru, kas parādīja, ka elpošana ir līdzīga degšanai, jo izdalās siltums[1] .

Reakciju kalorimetri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reakciju kalorimetros reakcija notiek noslēgtā traukā, un ar tiem var izmērīt situma izdalīšanās ātrumu dažādās reakcijās. Reakciju kalorimetri tiek izmantoti industrijā, jo industriālie procesi ir piemēroti konstantām temperatūrām.

Siltuma balansa kalorimetrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sildošais/dzesējošais apvalks kontrolē temperatūru procesa laikā. Tiek mērīts siltums, ko saņem vai atdod šajā apvalkā esošais šķidrums.

Enerģijas kompensācijas kalorimetrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šādi kalorimetri izmanto elektriskos sildītājus, lai uzturētu nemainīgu temperatūru. Sildītāju jaudu nepieciešamības gadījumā var mainīt, un siltums tiek aprēķināts ņemot vērā sildītāju jaudu.[2]

Bumbu kalorimetri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bumbu kalorimetros ir nemainīgs tilpums, un ar tiem var mērīt siltuma daudzumu kādā noteiktā reakcijā. Bumbu kalorimetros reakcijas laikā ir liels spiediens. Reakcija tiek uzsākta ar elektrisku aizdedzes ierīci, un, vielai degot, tā uzsilda gaisu sev apkārt. Gaiss uzsilstot izplešas un izplūst pa cauruli. Plūstot pa vara cauruli, karstais gaiss uzsilda ūdeni caurules ārpusē, un pēc ūdens temperatūras izmaiņām var aprēķināt siltuma daudzumu, kas izdalījies reakcijas procesā. Tā kā šajos kalorimetros nenotiek siltuma noplūde, tad kopējā iekšējā enerģijas izmaiņa Bumbu kalorimetru mērījumi ir diezgan precīzi.[3] [4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Buchholz, Andrea C; Schoeller, Dale A. (2004). "Is a Calorie a Calorie?". American Journal of Clinical Nutrition 79 (5): 899S–906S. PMID 15113737. Retrieved 2007-03-12
  2. Reaction Calorimetry - Comprehensive Process Safety Investigations
  3. Polik, W. (1997). Bomb Calorimetery. Retrieved from http://www.chem.hope.edu/~polik/Chem345-2000/bombcalorimetry.htm
  4. Bozzelli, J. (2010). Heat of Combustion via Calorimetry: Detailed Procedures. Chem 339-Physical Chemistry Lab for Chemical Engineers –Lab Manual.