Dalībnieks:Hostings

Vikipēdijas lapa

Hostings - mājas lapu vai noteiktas informācijas uzturēšana, kas ir orientēta attālinātai izmantošanai.

Visbiežākās mājas lapu uzturēšanas prasības hostinga pakalpojumu sniedzējiem:

Diska vieta (Disk space / Disk storage)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atvēlētā vieta mājas lapa. Vidēji nesen izveidota mājas lapa ir 1-30MB liela, bet parasti informācija laika gaitā tiek papildināta, un ar laiku mājas lapa kļūst "lielāka." Minēšu, ka viena bilde vidēji var aizņemt 5KB-2MB un viens, ap 10 minūtēm ilgs video, var aizņemt ap 100MB brīvās diska vietas.

Rezerves kopija (Backup)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Datu kopiju veidošana neparedzētiem gadījumiem, piemēram, servera bojājumi, hakeru uzbrukumi, vai kādi citi gadījumi, kas pārtrauc pilnvērtīgu mājas lapas darbību. Labs hostings nodrošina rezerves kopiju veidošanu, un to veic ne retāk kā 1x nedēļā.

99.9% pieejamība (99.9% uptime)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mājas lapas pieejamības koeficients. Tas ir pavisam normāli, ka piedāvāti ir tikai 99.9% mājas lapas pieejamības, jo neviens hostinga pakalpojumu sniedzējs nevar nodrošināt to 100%, un ir slikti, ja pakalpojumu sniedzējs pieļauj to, ka mājas lapas pieejamība ir zem 99%, tādā gadījumā jameklē jauns pakalpojumu sniedzējs.

Domēni (Domains)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tās ir adreses, ko rakstām interneta pārlūkprogrammas adreses laukā, piemēram, www.mans-domens.lv. Ja hostinga plānā ir atļauti 2 domēni, tad tas nozīmē, ka vari neko papildus nemaksājot uzturēt 2 mājas lapas. Bieži vien hostings ir arī ar domēnu reģistrēšanas iespēju. Domēnus arī vari reģistrēt pats - nic.lv pašapkalpošanās sistēmā (tikai .lv zonā). Augšējā līmeņa domēns

Apakšdomēni (Subdomains)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tie ir domēni, kuri ir piesaistīti kādam augstākas pakāpes domēnam, piemēram, apaksdomens.domens.lv. Ja būs vajadzība, tad mājas lapu varēs iedalīt vairākās nodaļās, atsevišķi veidojot apakšdomēnus, zem kuriem vērēs veidot papildus nodaļas jeb jaunas lapas.

FTP pieeja (File Transfer Protocol access)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attālināta piekļuve servera failiem. Ļoti svarīgs kritērijs, jo tas vajadzīgs, lai varētu pats pārvaldīt savu failus, kuri atrodas uz Tev atvēlētās diska vietas. Failu pārvaldei var izmantot dažādas programmas, piemēram, pasaulē populāro FileZilla (angļu valodā). Bet parasti tiek arī piedāvāts savādāks risinājums tam, failus pārvaldot caur speciālu web pārvaldes vietni, piemēram, caur populāro Cpanel.

PHP[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Programmēšanas valoda uz kuras visbiežāk tiek balstītas mājas lapas. PHP

MySQL[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Datubāžu sistēma, kurai jābūt iekļautai hostinga plānā, jo parasti mājas lapām ir nepieciešams šāds atbalsts, un hostings ir arī stingri jāvērtē pēc datubažu skaita. Bieži vien šī iespēja netiek piedāvāta minimālajos pakalpojumu plānos. MySQL

e-pasts (e-mail)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

E-pasta kastīšu daudzums. Vēlams, ja arī tiek piedāvātas unikālu e-pasta adrešu izveides iespēja, piemēram, info@manalapa.lv Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu .

Datu plūsmas trafiks (Bandwidth)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosūtītīto/saņemto datu daudzums. Bieži vien hostinga pakalpojumu sniedzēji ierobežo savus klientus ar datu plūsmas trafiku, un ja mēnesī, par piemēru, tiek sasniegti 5GB, tad mājas lapa citiem nebūs pieejama līdz nesāksies nākošā mēneša limits. 10 minūšu laikā viens apmeklētājs uzturoties mājas lapā vidēji var patērēt ap 1-100MB datu plūsmas, vienkārši navigējot pa sadaļām vai lejuplādējot kādus failus. Tāpēc vēlams izvēlēties hostingu, kurā noteikts neierobežots datu plūsmas trafiks.

Bezmaksas uzstādīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hostinga pakalpojumu uzstādīšana bez maksas. Ir patīkami, ka par tādiem sīkumiem klientam nav papildus jāmaksā, bet tomēr, ir arī uzņēmumi, kuri pat par to prasa naudu.

24h/7 atbalsts (24h/7 support)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Servera darbības nodrošinājums. Pakalpojumu sniedzējam jānodrošina arī atbalsta sniegšana klientiem visu diennakti, ja mājas lapai rodas darbības traucējumi, vai arī mājas lapa pazūd no interneta vides un steidzami vajag to pēc iespējas ātrāk atjaunot.

Cena (Price / Cost)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maksa par hostinga pakalpojumiem (parasti to rēķina mēnešos). Lai arī Latvijā cenas salīdzinoši ar ārzemju piedāvājumiem nav tik vilinošas, bet tomēr atkarībā no pakalpojumu sniedzēja, cenas Latvijā dažviet arī sāka kļūt konkurējošas ar ārzemju piedāvājumiem.

Serveru izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Serveru atrašanās vieta. Ir jāuzzin, kurā valstī atrodas serveri uz kuriem tiek piedāvāts izvietot Tavu mājas lapu, ja mājas lapa ir orientēta uz apmeklētājiem Latvijā, tad uz Latvijā esošiem serveriem arī vēlams hostēt mājas lapu.