Dalībnieks:Jelgavas krematorija
Jelgavas krematorija[1] piedāvā iedzīvotājiem kremācijas pakalpojumus par samērīgām un pieejām cenām. Krematorija ir jauna un moderna. Tās tehnoloģiskās iekārtas ir videi draudzīgas un pasaulē atzītas par efektīvām. Nodrošinām pakalpojumu sniegšanu arī noteiktām sociāli mazaizsargātām personu grupām, sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm.
Apbedījumu paražas Latvijā[2]
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laikā no X-XI gadsmitam skeletkapus pamazām nomainīja ugunskapi ar Kremāciju. Teritoriāli ugunskapi bija kopumā ļoti izplatīti, neizslēdzot skandināvu ietekmi. Piemēram, kuršu kremācijas tradīcijas bija tik noturīgas, ka saglabājās līdz pat XV gadsimtam. Daudz kuršu ugunsapbedījumu atrasti Talsos Vilkumuižas ezerā, šeit iegūti vairāki tūkstoši senlietu, kas pilnībā atgādina ugunskapu materiālu. Līdzīgi atradumi ir arī citās vietās – Ēdolē, pie Kazdangas, utt.
Kremēšanas process[3]
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kremēšanas procesu nevar iedomāties bez kremācijas krāsns. Mūsdienās kremācijas krāsns ir attiecināma pie vismodernākajām un videi draudzīgākajam iekārtām. Tās konstrukcija balstās uz ilggadējo ražošanas pieredzi un apvieno modernus konstrukcijas principus, kā rezultātā tiek nodrošināta pilnīga sadegšana, izpildot augstas higiēnas un estētiskas prasības. Galvenā krāsns sastāvdaļa ir degkamera, kurā pa oderējuma sānu sprauslām tiek iepūsts uzsildīts gaiss (augšējais un apakšējais primārais gaiss), kurš tajā izraisa intensīvu virpuļošanu. Procesa gāzveida produkti tiek novadīti uz pēcdedzes kamerām, kur vadīta sekundārā un terciārā gaisa tilpuma klātbūtnē pietiekami augsta temperatūrā norisinās degošo vielu pēcdedze, vienlaikus ar skābekļa zondi kontrolējot atmosfēras sastāvu. Skābekļa saturs tiek uzturēts līmenī, kas nepieciešams pilnīgai sadegšanai. Degšanas produkti pēcdedzes kameras un vilkmes ceļu labirintā pirms nonākšanas skurstenī tiek attīrīti no smakojošajām sastāvdaļām, dūmiem un iespējamām kaitīgajām vielām. No kremācijas krāsns izvadīto gāzu organisko sastāvdaļu pilnīgai sadedzināšanai kalpo pēcdedzes deglis, kas pēcdedzes kamerā uztur minimālo temperatūru – 850 ° C. Pelnu apstrādē tiek izmantots kremulators ar nosūkšanu. Kopumā jānorāda, ka kremācijas līnijas darbības ir tīra un bez putekļiem, tādējādi kremācija ne tikai ir uzskatāma par humānu apbedīšanas veidu, bet arī par apkārtējai videi draudzīgu.
Kas ir kremulātors?!
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kremulātors ir speciālā iekārta mirušā pelnu apstrādei pirms to (pelnu) ievietošanas urnā. Pēc būtības kremulātors ir kremācijas krāsns neatņemamā sastāvdaļa, kas kopumā nodrošina pilnvērtīgu kremācijas procesu.
Kremācija kā bēru veids organizējams ar cieņu!!!
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas reģionos tradicionāli un vēsturiski pastāvēja uguns kapu ceremoniju veikšana. Arī mūsdienās pieprasījums un interese pēc kremācijas pakalpojumiem aizvien pieaug. Cilvēkiem ir zināma pozitīva izpratne par kremāciju kā par apbedīšanas veidu, ar kuru palīdzību var organizēt mirušā cienīgas bēres – pavadīt ar godu pēdējā ceļā. To var izskaidrot dažādi, gan no ekonomiskiem apsvērumiem, jo kremācija izmaksā lētāk nekā klasiskās bēres, gan no urnas mobilitātes, jo to var vienkārši transportēt uz jebkuru vietu, gan no tā, ka nav nepieciešamības turpmāk kopt un uzturēt kapu vietu tāpēc, ka urnu var uzglabāt kolumbārijā, mājās vai vienkārši urnas pelnus izskaitīt gaisā. Jāpiebilst, ka ar kremācijas veikšanu tiek atrisināts arīdzan jautājums par piepilsētu kapsētu nepārtrauktu paplašināšanu – pašvaldības zemi varētu izmantot citam lietošanas veidam, jo vairāk samazinās bioloģiskais risks attiecībā par gruntsūdeņu piesārņošanu. Pēc būtības kremācijas process vien paātrina cilvēka mirstīgo atlieku sadalīšanas procesu, kas jebkurā gadījumā notiktu bioloģiskās sadalīšanas ietekmē. Reliģisko konfesiju neitrāla un pat saprotoša attieksme par kremācijas izvēli kā alternatīva apglabāšanas iespēja, sniedz papildus argumentus par kremācijas izvēli kā par apbedīšanas veidu. Kopumā Latvijā iedzīvotāji pieder pie Romas katoļu konfesijas, kas respektē cilvēka tiesības izvelēties apbedīšanas veidu, tostarp kremāciju. Tādēļ arī kremācijas izvēle ik gadu paliek aizvien pieprasītāka kā alternatīva klasiskajai apglabāšanai. Arī pasaules pieredze liecina, ka kremācijas skaits katru gadu pieaug.
NB! Svarīgi: Par kremācijas norisi[4]:
Kremācijas pieteicējam ir ļoti svarīgi zināt par šādiem kremācijas norises priekšnosacījumiem un īpatnībām:
- Mirušajam nedrīkst būt klāt priekšmetu, kuri sadegšanas procesā var izraisīt nevēlamu reakciju;
- Kremācijas pieteicējs ar parakstu apliecina, ka nav bijuši klāt minētie priekšmeti;
- Mirušais kremējams labi degošā dabiska materiāla zārkā;
- Kremācijas krāsnī vienlaikus kremē ne vairāk kā vienu mirušo;
- Mirušā pelnus savāc un ievieto urnā;
- Mirušā pelnus izsniedz kremācijas pieteicējam vai tā pilnvarotai personai.
- Miris ārzemēs - izvēlās par labu kremācijai[5]
- ↑ «Nacionālais Apbedīšanas Dienests – Apbedīšanas pakalpojumi Rīgā, Kurzemē un Latvijā» (en-US). Skatīts: 2021-09-09.
- ↑ «Krematorija Kurzemē un Kremācija| Kremēšana un Kremācijas centrs». repatriacija.lv (latviešu). Skatīts: 2021-09-09.
- ↑ «Kremācijas noteikumi». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2021-09-09.
- ↑ «Ieteikumi iedzīvotājiem saistībā ar apbedīšanas pakalpojumiem – Nacionālais Apbedīšanas Dienests NAD.LV». humanrepatriation.eu. Skatīts: 2021-09-09.
- ↑ «Miris cilvēks ārzemēs, ko darīt? Palīdzība no apbedīšanas biroja NAD.LV?! – NATIONAL FUNERAL SERVICE» (en-US). Skatīts: 2021-09-09.