Dalībnieks:LindaTit/Smilšu kaste

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Luīze Arnere Boida[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Luīze Arnere Boida
Luīze Boida, 1928.
Luīze Boida, 1928.
Personīgā informācija
Dzimusi 1887. gada 16. septembrī
San Rafaela, Kalifornija
Mirusi 1972. gada 14. septembrī (84 gadi)
San Rafaela, Kalifornija
Tautība amerikāniete

Luīze Arnere Boida (Septembris 16, 1887 – Septembris 14, 1972) bija amerikāņu pētniece, kura pētījusi Grenlandi, Arktiku un Ziemeļu Ledus okeānu. Viņa plaši aprakstīja savus ceļojumus, ko papildināja ar pašas uzņemtām fotogrāfijām, un 1995. gadā Luīze bija pirmā sievietes, kas pārlidoja pāri Ziemeļpolam ar savu privāto lidmašīnu un to izdarīja 68 gadu vecumā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Luīze piedzima 1887.gada 16.septembrī Kalifornijā, turīgā ģimenē, viņai bija arī vēl divi vecāki brāļi: Sets un Džons. Vecāku turības dēļ viņa un brāļi bija priviliģētā stāvoklī. Viņi bezrūpīgi auga, mācījās labā skolā un katru vasaru savā rančo Oklendā uzturējās ilgāk un devās uz skolu vēlāk nekā citi. Tieši savā rančo viņa iepazina piedzīvojumu un atklājumu sajūtas. Kopā ar saviem brāļiem Luīze jāja ar zirgiem, izpētīja vietējos kalnus, zvejoja, medīja un gulēja apmetnēs. Tomēr, kad Luīze sasniedza pusaudžu gadus, viņas brāļi nomira no sirds slimībām ar pāris mēnešu intervālu. Pēc šiem notikumiem viņas vecāki bija sagrauti, visu savu uzmanību tie veltīja tikai savam vienīgajam bērnam – Luīzei. Vecāki novēlēja vairākus īpašumus savai meitai, bet dažus atstāja un ierīkoja kā piemiņas vietas abiem saviem dēliem. Pēc šī smagā trieciena, visi trīs devās vairākos ceļojumos uz Eiropu. Pēc šiem braucieniem Luīze saprata, ka vēlas izbraukāt ASV. Tā nu viņa 1919.gada pavasarī ar vilcienu nokļuva Bufalo, iegādājās tūrisma automašīnu un devās braucienā pa ASV, kad tur vēl nebija ceļu tīkli, tikai vien nelīdzeni grants ceļi. Šis bija tikai pirmais no daudzajiem braucieniem, ko viņa detalizēti aprakstīja daudzajos žurnālos un avīzēs. Taču ilgu laiku Luīze aprūpēja vecākus, līdz tie nomira, un viņa saņēma savas ģimenes bagātību.Saņēmusi mantojumu, Luīze varēja neuztraukties par savu dzīvi, tāpēc arī turpmāk nodevās dažādiem ceļojumiem un piedzīvojumiem. [1]

Boyd chartered the Hobby, a supply ship of Tromsø for her trips in 1926 and 1928

Viņas interese par polāro izpēti sakās 1924.gadā, kad pirmo reizi apmeklēja arktiskos apgabalus uz Norvēģijas kruīza kuģa klāja. Divus gadus vēlāk, kopā ar draugu grupu, Luīze iznomāja norvēģu kuģi "Hobby" un devās braucienā no Norvēģijas uz Ziemeļu Ledus okeānu. Viņi apmeklēja Franča Jozefa Zemi un salu ķēdi Eiropas, Krievijas ziemeļos, kur medīja roņus un polārlāčus. Vēl pēc diviem gadiem (1928.gadā) Luīze ar to pašu kuģi vadīja un finansēja ekspedīciju, sacīdama: “ Kā es varu doties izpriecu braucienā, ja šīs 22 dzīvības ir apdraudētas”, lai atrastu nesen pazudušo norvēģu pētnieku Roaldu Amundsenu, kurš bija devies meklēt itāļu pētnieku Umberto Nobile. Veicot 16100km pāri Ziemeļu Ledus okeānam, viņi neatrada nekādas pēdas. Neskatoties uz neveiksmīgo braucienu, Norvēģijas valdība piešķīra Arnerei Svētā Olava Chevalier Krusta ordeni, tā kļūstot par pirmo amerikānieti un par trešo sievieti pasaulē, kas saņēma tādu apbalvojumu.

No 1931.gada Arnere uzsāka virkni ikgadējas ekspedīcijas uz Arktiku. Viņa pētīja Grenlandes ziemeļaustrumu piekrasti, kur pārbaudīja ledājus, fotografēja augus un dzīvniekus. Atzinību viņa ieguva pateicoties pētījumiem par maz zināmo De Geer ledāju, bet vēlāk blakus esošā teritorija tika nosaukta par Luīzes Boidas zemi. 1933.gadā Luīze vadīja ekspedīciju, ko sponsorēja Amerikas Ģeogrāfijas biedrība, lai atkal pētītu ledājus Grenlandes ziemeļaustrumu piekrastē. Turklāt viņi izmantoja skaņas ierīci, lai noteiktu okeānu dziļumu. 1937.gadā un 1938.gadā komanda turpināja izmantot skaņas ierīci okeāna dziļuma mērījumiem. Šīs divas ekspedīcijas palīdzēja noteikt zemūdens kalnu grēdu starp Lāča salu un Jana Majena salu.

Tad sākās Otrais pasaules karš un tā sākumā Luīze nedevās ekspedīcijās līdz 1941.gadam, kad ASV valdība finansēja viņas ekspedīciju uz Arktiku. To darīja, lai noteiktu polārā magnētiskā lauka ietekmi uz radiosakariem. Pēc šīs ekspedīcijas viņa bija kā padomdevēja militārajām stratēģijām Arktikā. Par to 1949.gadā Luīzei piešķīra sertifikātu.

1955.gadā Boida atgriezās Arktikā. 68 gadu vecumā viņa pārlidoja pāri Ziemeļpolam, tā kļūstot par pirmo sievieti, kas kaut ko tādu ir paveikusi. Šis lidojums ilga 16h, viņa to izdarīja ar DC – 4 lidmašīnu. [2]

Dzīves beigas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atlikušo dzīvi Luīze pavadīja Sanfrancisko. Savas dzīves laikā viņa rakstīja rakstus par saviem piedzīvojumiem, izdeva divas grāmatas: The Fjord Region of East Greenland (1935) un The Coast of Northeast Greenland (1948), kā arī iepazina Poliju un tās laukus. Dzīves beigu posmā Boida veica dažas neveiksmīgas investīcijas, tāpēc viņai nācās pārdot savas dzimtās mājās Kalifornijā. Saņēma arī daudzus akadēmiskos apbalvojumus. Luīze Arnere Boida mira 1972.gada 14.septembrī (85 gadu vecumā).[3]

Publikācijas par šo tēmu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Encyclopedia of World Biography(2004)Louise Arner Boyd(Skatīts 20.11.2016)[1]
  2. Raye R. Platt(2015) Louis Arner Boyd Encyclopedia Arctica 15(Skatīts 20.11.2016) http://collections.dartmouth.edu/arctica-beta/html/EA15-13.html
  3. «Woman Explorer Honored by Army. Miss Boyd Gets Award for Her Work as Consultant During the War's 'Critical Days'». New York Times. 1949. gada 19. marts. Skatīts: 2011-11-02. Miss Louise Arner Boyd, explorer, writer and lecturer, added another decoration to her long list yesterday when she received the Department of Army "Certificate of Appreciation." Maj. Gen. Roscoe B. Woodruff, commander of the First Army, made the presentation in his office at Governors Island. ...