Apskatīt Dalībnieks:Maranello Prime/Smilšu kaste izejas kodu

{{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu -->

== Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums ==

[[Latvija]]s lielāko [[apdzīvota vieta|apdzīvoto vietu]] uzskaitījumā atrodas [[pilsēta]]s un [[ciems|ciemi]], kas saskaņā ar 2024. gada [[statistika]]s datiem ieņem 100 apdzīvotāko vietu statusu valsts teritorijā. Kopumā sarakstu veido 62 pilsētas un 38 ciemi.

{| class="wikitable"
! Nr.
! Apdzīvotās vietas nosaukums{{efn|name=P|Treknrakstā norādītas apdzīvotās vietas, kurām ir piešķirtas pilsētas tiesības}}
! Ģerbonis
! Statuss
! Iedzīvotāju skaits (2024)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Oficiālais statistikas portāls]]|date=|accessdate=21 October 2024}}</ref>
! Administratīvā iedalījuma vienība
|-
| 1. || '''[[Rīga]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Riga small.svg|center|25px]] || [[valstspilsēta]] ar savu pašvaldību ||605 273||Rīgas valstspilsēta
|-
| 2. || '''[[Daugavpils]]''' || [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] administratīvais centrs ||77 799||Daugavpils valstspilsēta
|-
| 3. || '''[[Liepāja]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Liepāja.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību ||66 680||Liepājas valstspilsēta
|-
| 4. || '''[[Jelgava]]''' || [[Attēls:Jelgava COA small.svg|center|25px]] ||valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] administratīvais centrs||54 701||Jelgavas valstspilsēta
|-
| 5. || '''[[Jūrmala]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Jūrmala.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību ||52 154||Jūrmalas valstspilsēta
|-
| 6. || '''[[Ventspils]]''' || [[Attēls:LVA_Ventspils_COA.svg|center|25px]] || valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Ventspils novads|Ventspils novada]] administratīvais centrs||32 634||Ventspils valstspilsēta
|-
| 7. ||'''[[Rēzekne]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|25px]] ||valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] administratīvais centrs||26 131||Rēzeknes valstspilsēta
|-
| 8. || '''[[Ogre]]''' || [[Attēls:Coat of arms of Ogre.svg|center|25px]] || valstspilsēta un novada administratīvais centrs||22 767||[[Ogres novads]]
|-
| 9. || '''[[Valmiera]]''' || [[Attēls:COA LV Valmiera.svg|center|25px]] || valstspilsēta un novada administratīvais centrs||22 376||[[Valmieras novads]]
|-
| 10. || '''[[Jēkabpils]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Jēkabpils.svg|center|25px]] ||valstspilsēta un novada administratīvais centrs||21 150||[[Jēkabpils novads]]
|-
| 11. || '''[[Salaspils]]''' || [[Attēls:Salaspils COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs||17 826||[[Salaspils novads]]
|-
| 12. || '''[[Mārupe]]''' || [[Attēls:Mārupes pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||16 544||[[Mārupes novads]]
|-
| 13. || '''[[Tukums]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||16 318||[[Tukuma novads]]
|-
| 14. || '''[[Cēsis]]''' || [[Attēls:Cesis COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||14 699||[[Cēsu novads]]
|-
| 15. || '''[[Sigulda]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Sigulda.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||14 632||[[Siguldas novads]]
|-
| 16. || '''[[Kuldīga]]''' || [[Attēls:Kuldiga COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||9940||[[Kuldīgas novads]]
|-
| 17. || '''[[Olaine]]''' || [[Attēls:Olaine COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||9908||[[Olaines novads]]
|-
| 18. || '''[[Bauska]]''' || [[Attēls:Bauska COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs  ||9811||[[Bauskas novads]]
|-
| 19. || '''[[Saldus]]''' || [[Attēls:Saldus COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||9553||[[Saldus novads]]
|-
| 20. || '''[[Talsi]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||8649||[[Talsu novads]]
|-
| 21. || '''[[Dobele]]''' || [[Attēls:Dobele COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||8589||[[Dobeles novads]]
|-
| 22. || '''[[Ādaži]]''' || <center>–</center> || novada pilsēta un administratīvais centrs ||7535||[[Ādažu novads]]
|-
| 23. || '''[[Ludza]]''' || [[Attēls:Ludza COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||7524||[[Ludzas novads]]
|-
| 24. || '''[[Ikšķile]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Ikšķile.svg|center|25px]] || novada pilsēta ||7448||[[Ogres novads]]
|-
| 25. || '''[[Krāslava]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Krāslava.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||6854||[[Krāslavas novads]]
|-
| 26. || '''[[Aizkraukle]]''' || [[Attēls:Aizkraukle COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||6853||[[Aizkraukles novads]]
|-
| 27. || '''[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Baloži.svg|center|25px]] || novada pilsēta ||6846||[[Ķekavas novads]]
|-
| 28. || '''[[Līvāni]]''' || [[Attēls:Livani COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||6790||[[Līvānu novads]]
|-
| 29. || '''[[Gulbene]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Gulbene.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||6715||[[Gulbenes novads]]
|-
| 30. || '''[[Limbaži]]''' || [[Attēls:Limbazi COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||6613||[[Limbažu novads]]
|-
| 31. || '''[[Madona]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Madona.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||6561||[[Madonas novads]]
|-
| 32. || '''[[Alūksne]]''' || [[Attēls:Aluksne COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||6175||[[Alūksnes novads]]
|-
| 33. || '''[[Lielvārde]]''' || [[Attēls:Lielvarde COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta ||5853||[[Ogres novads]]
|-
| 34. || '''[[Preiļi]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Preiļi.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||5841||[[Preiļu novads]]
|-
| 35. || '''[[Balvi]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Balvi.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||5584||[[Balvu novads]]
|-
| 36. || [[Ulbroka]] || <Center>–<Center> || [[lielciems]] un novada administratīvais centrs||5583<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2887|title=Ulbroka|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>|| [[Ropažu novads]]
|-
| 37. || '''[[Iecava]]''' || [[Attēls:Iecavas pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]] || novada pilsēta ||5343|| [[Bauskas novads]]
|-
| 38. || [[Carnikava]] || <Center>–<Center> || lielciems || 5137<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803|title=Carnikava|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref> || [[Ādažu novads]]
|-
| 39. || '''[[Smiltene]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Smiltene.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||5129||[[Smiltenes novads]]
|-
| 40. || '''[[Ķekava]]''' || [[Attēls:Ķekavas pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||5039||[[Ķekavas novads]]
|-
| 41. || '''[[Valka]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Valka.svg|center|25px]] ||novada pilsēta un administratīvais centrs||4564||[[Valkas novads]]
|-
| 42. || [[Ozolnieki]] || <Center>–<Center> || lielciems || 4338<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2536|title=Ozolnieki|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref> || [[Jelgavas novads]]
|-
| 43. || [[Piņķi]] || <Center>–<Center> || lielciems || 4057<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2786|title=Piņķi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref> || [[Mārupes novads]]
|-
| 44. || '''[[Aizpute]]''' || [[Attēls:Aizpute COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta ||3892||[[Dienvidkurzemes novads]]
|-
| 45. || '''[[Baldone]]''' || [[Attēls:Baldone COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta ||3711||[[Ķekavas novads]]
|-
| 46. || [[Jaunolaine]] || <Center>–<Center> || lielciems ||3634<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2846|title=Jaunolaine|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>|| [[Olaines novads]]
|-
| 47. || '''[[Grobiņa]]''' || [[Attēls:Grobina COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta un administratīvais centrs ||3593||[[Dienvidkurzemes novads]]
|-
| 48. || [[Jaunmārupe]] || <Center>–<Center> || lielciems || 3383<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2838|title=Jaunmārupe|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref> || [[Mārupes novads]]
|-
| 49. || '''[[Kandava]]''' || [[Attēls:Kandava COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta ||3276||[[Tukuma novads]]
|-
| 50. || '''[[Vangaži]]''' || [[Attēls:Vangazi COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta ||3192||[[Ropažu novads]]
|-
| 51. || '''[[Saulkrasti]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Saulkrasti.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||3149||[[Saulkrastu novads]]
|-
| 52. || '''[[Brocēni]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Brocēni.svg|center|25px]] || novada pilsēta ||2834||[[Saldus novads]]
|-
| 53. || '''[[Pļaviņas]]''' || [[Attēls:Plavinas COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta ||2823||[[Aizkraukles novads]]
|-
| 54. || '''[[Viļāni]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Viļāni.svg|center|25px]] || novada pilsēta ||2749||[[Rēzeknes novads]]
|-
| 55. || '''[[Rūjiena]]''' || [[Attēls:Rujiena COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta ||2650||[[Valmieras novads]]
|-
| 56. || [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] || <Center>–<Center> || lielciems || 2501<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29759|title=Katlakalns|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref> || [[Ķekavas novads]]
|-
| 57. || [[Kadaga]] || <Center>–<Center> || lielciems || 2499<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29619|title=Kadaga|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref> ||[[Ādažu novads]]
|-
| 58. || '''[[Salacgrīva]]''' || [[Attēls:Salacgriva COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta ||2480||[[Limbažu novads]]
|-
| 59. || '''[[Koknese]]''' || [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|center|25px]] || novada pilsēta ||2427|| [[Aizkraukles novads]]
|-
| 60. || [[Valmiermuiža]] ||<Center>–<Center> || lielciems || 2412<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=42151|title=Valmiermuiža|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref> || [[Valmieras novads]]
|-
| 61. || [[Skrīveri]] ||<Center>–<Center> ||lielciems || 2383<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1167|title=Skrīveri|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref> ||[[Aizkraukles novads]]
|-
| 62. || [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] || <Center>–<Center> || lielciems || 2205<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2141|title=Liepa|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref> || [[Cēsu novads]]
|-
| rowspan=2| 63. 
| [[Inčukalns]] 
| <Center>–<Center> 
| lielciems  
| 2185<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2807 |title=Inčukalns|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref> 
| [[Siguldas novads]]
|-
| [[Priekuļi]]
| <Center>–<Center>
| lielciems
| 2185<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2162 |title=Priekuļi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>
| [[Cēsu novads]]
|-
| 65. || [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]]|| <Center>–<Center> || lielciems || 2152<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4550 |title=Malta|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref> ||[[Rēzeknes novads]]
|-
| 66. || [[Roja]] || <Center>–<Center> || lielciems || 2145<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3114 |title=Roja|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref> || [[Talsu novads]]
|-
| 67. || [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]|| <Center>–<Center> || lielciems || 2144<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2811 |title=Garkalne|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref> || [[Ropažu novads]]
|-
| 68. || [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]] || <Center>–<Center> || lielciems || 2140<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2889 |title=Dreiliņi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref> ||[[Ropažu novads]]
|-
| 69. || '''[[Auce]]''' || [[Attēls:Auce COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta ||2136||[[Dobeles novads]]
|-
| 70. || [[Zvejniekciems]] || <Center>–<Center> || lielciems || 2123<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2875 |title=Zvejniekciems|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref> || [[Saulkrastu novads]]
|-
| 71. || '''[[Ilūkste]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Ilūkste.svg|center|25px]] || novada pilsēta ||2082||[[Augšdaugavas novads]]
|-
| 72. || '''[[Ķegums]]''' || [[Attēls:Kegums COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta ||2059||[[Ogres novads]]
|-
| 73. || [[Vecumnieki]] || <Center>–<Center> || lielciems || 2026<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3461 |title=Vecumnieki|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref> || [[Bauskas novads]]
|-
| 74. 
| [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]]
| <Center>–<Center> 
| lielciems 
| 1992<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29748 |title=Mucenieki|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>
| [[Ropažu novads]]
|-
| 75.
| [[Mālpils]]
| <Center>–<Center> 
| lielciems
| 1988<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2834 |title=Mālpils|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>
| [[Siguldas novads]]
|-
| 76.
| [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]
| <Center>–<Center> 
| lielciems
| 1866<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2886 |title=Saurieši|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>
| [[Ropažu novads]]
|-
| 77.
| [[Medemciems]]
| <Center>–<Center> 
| lielciems
| 1847<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29764 |title=Medemciems|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>
| [[Olaines novads]]
|-
| 78. || '''[[Kārsava]]''' || [[Attēls:Karsava COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta ||1843||[[Ludzas novads]]
|-
| 79. || '''[[Priekule]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Priekule.svg|center|25px]] || novada pilsēta ||1810||[[Dienvidkurzemes novads]]
|-
| 80. || '''[[Dagda]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Dagda.svg|center|25px]] || novada pilsēta ||1805||[[Krāslavas novads]]
|-
| 81. || '''[[Skrunda]]''' || [[Attēls:Coat of Arms of Skrunda.svg|center|25px]] || novada pilsēta ||1767||[[Kuldīgas novads]]
|-
| 82. || '''[[Jaunjelgava]]''' || [[Attēls:Jaunjelgava COA.svg|center|25px]] ||novada pilsēta ||1713||[[Aizkraukles novads]]
|-
| 83.
| [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežāres]]
| <Center>–<Center> 
| lielciems
| 1701<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=27386 |title=Mežāres|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>
| [[Mārupes novads]]
|-
| 84. 
| [[Ropaži]]
| <Center>–<Center>
| lielciems
| 1698<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2850 |title=Ropaži|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>
| [[Ropažu novads]]
|-
| 85.
| [[Kalnciems]]
| [[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|center|25px]] 
| lielciems 
| 1680<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=28300 |title=Kalnciems|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>
| [[Jelgavas novads]]
|-
| 86. || '''[[Varakļāni]]''' || [[Attēls:Varaklani COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta un administratīvais centrs ||1653||[[Varakļānu novads]]
|-
| 87.
| [[Tīraine]]
| <Center>–<Center>
| lielciems
| 1646<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2841 |title=Tīraine|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>
| [[Mārupes novads]]
|-
| 88.
| [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]]
| <Center>–<Center>
| lielciems
| 1609<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2650 |title=Ērgļi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>
| [[Madonas novads]]
|-
| 89.
| [[Eleja]]
| <Center>–<Center>
| lielciems
| 1607<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2508 |title=Eleja|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>
| [[Jelgavas novads]]
|-
| 90.
| [[Ogresgals]]
| <Center>–<Center>
| lielciems
| 1599<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=34867 |title=Ogresgals|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>
| [[Ogres novads]]
|-
| 91.
| [[Valdlauči]]
| <Center>–<Center>
| lielciems
| 1587<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2826 |title=Valdlauči|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>
| [[Ķekavas novads]]
|-
| 92.
| [[Ugāle]]
| <Center>–<Center>
| lielciems
| 1574<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3395 |title=Ugāle|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>
| [[Ventspils novads]]
|-
| 93.
| [[Rāmava]]
| <Center>–<Center>
| lielciems
| 1567<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=29776 |title=Rāmava|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>
| [[Ķekavas novads]]
|-
| 94.
| [[Vaiņode]]
| <Center>–<Center>
| lielciems
| 1565<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3205 |title=Vaiņode|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>
| [[Dienvidkurzemes novads]]
|-
| 95.
| [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]]
| <Center>–<Center>
| lielciems
| 1560<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=99062 |title=Spilve|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>
| [[Mārupes novads]]
|-
| rowspan=2| 96.
| [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģi]]
| <Center>–<Center>
| lielciems
| 1551<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=99374 |title=Berģi|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>
| [[Ropažu novads]]
|-
| [[Garciems]]
| <Center>–<Center>
| lielciems
| 1551<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2804 |title=Garciems|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>
| [[Ādažu novads]]
|-
| 98. || '''[[Stende]]''' || [[Attēls:Stende COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta ||1532||[[Talsu novads]]
|-
| 99. || '''[[Viesīte]]''' || [[Attēls:Viesite COA.svg|center|25px]] || novada pilsēta ||1510||[[Jēkabpils novads]]
|-
| 100.
| [[Dzidriņas]]
| <Center>–<Center>
| lielciems
| 1483<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=66385 |title=Dzidriņas|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>
| [[Ropažu novads]]
|-
| 101.
| [[Augšlīgatne]]
| <Center>–<Center>
| lielciems
| 1461<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=66385 |title=Augšlīgatne|first=|last=|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra|Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|date=16 January 2024|accessdate=21 October 2024}}</ref>
| [[Cēsu novads]]
|-
|}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Latvijas pilsētas}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Latvijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētas]]

== Pilsēta ==

Pirmās pilsētas radās [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] jeb, precīzāk, [[Auglīgais pusmēness|Auglīgajā pusmēness]] reģionā, un tās bija, apmēram, 0,750 [[kilometrs|km]]<sup>2</sup> lielas ar ne vairāk kā 10 000 iedzīvotāju.<ref name="anstrats26">{{Grāmatas atsauce|title=[https://senagramata.lv/lv/katalogs/gramatas/39/9676/p.j.anstrats-civilizacijas-vesture Civilizācijas vēsture]|first=Paulis J.|last=Anstrats|place=Rīga|publisher=A. Kalnačs|year=1995|page=26|isbn=9984-505-27-8}}</ref><ref name="galors32&33">{{Grāmatas atsauce|title=[https://www.zvaigzne.lv/cilveces-celojums.html Cilvēces ceļojums: Pārticības un nevienlīdzības pirmsākums]|first=Odeds|last=Galors|place=Rīga|publisher=[[Zvaigzne ABC]]|year=2023|page=32.–33|isbn=978-9934-31-723-1}}</ref> Vairums šo pilsētu bija norobežotas no apkārtējās teritorijas ar vaļņiem, kas kalpoja par aizsardzības barjeru uzbrukuma gadījumā.<ref name="anstrats26"/> Tā, piemēram, [[Jērika]], kas tiek uzskatīta par vienu no senākajām nepārtraukti [[apdzīvota vieta|apdzīvotajām vietām]] pasaulē, sāka izplesties ap 9000. gadu [[Anno Domini|p.m.ē.]], ko ieskāva 3,6 metrus augsti akmens mūri ar 8,5 metrus augstu torni.<ref name="galors32&33"/> Mājas bija būvētas no [[māls|māla]] [[ķieģelis|ķieģeļiem]], klātas ar apmetumu un izrotātas ar dažādiem dekorējumiem no iekšpuses.<ref name="anstrats26"/><ref name="galors32&33"/>

== Renegāts ==

Tāpat 2023. gada 6. augustā, neilgi pirms pusnakts, [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma informāciju, ka Melnezerā zem ūdens ir pazudis vīrietis, kurš piekrastē ir atpūties kopā ar draugiem un iespējams, bijis arī [[alkohols|alkohola]] reibumā. Glābšanas darbu rezultātā ūdenslīdējiem vīrieša mirstīgās atliekas izdevās uziet tikai nakošajā rītā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://degpunkta.tv3.lv/degpunkta-dazadi/melnezera-noslicis-virietis-kurs-iespejams-bijis-alkohola-reibuma/|title=Melnezerā noslīcis vīrietis, kurš, iespējams, bijis alkohola reibumā|first=Elīna|last=Balode|work=degpunkta.tv3.lv|publisher=[[tv3.lv]]|date=8 August 2023|accessdate=19 June 2024}}</ref>

=== Tēli ===

{{Multiple image
| total_width       = 300
| perrow            = 3
| align             = right
| direction         = horizontal
| image1            = Lorenzo Lamas 2013.jpg
| image2            = Branscombe Richmond Portrait.jpg
| image3            = Logan Sargeant Austria 2022.jpg
| footer            = Seriāla galvenie tēli — [[Lorenco Lamass]] (pa kresi), [[Brenskombs Ričmonds]] (centrā) un [[Ketlīna Kīnmonta]] (pa labi).
}}

* '''Rīno Reiness''' (''Reno Raines''), atveido [[Lorenco Lamass]] — seriāla galvenais tēls, bijušais Sandjego policists un karavīrs, kas tiek apmelots noziegumā, kuru nav pastrādājis; spiests bēgt un izvairīties no [[policija|likumsargiem]], kļūstot par [[renegāts|renegātu]] un [[atlīdzības mednieks|atlīdzības mednieku]] zem segvārda Vinss Bleks (''Vince Black''), labi pārvalda dažādas [[cīņas māksla]]s (pašaizsardzību), cenšas ievērot taisnību un vest pie atbildības citus likumpārkāpējus (par spīti tam, ka pats atrodas policijas meklēšanā), pārvietojas ar [[motocikls|motociklu]].

== Kalifornijas saimniecība ==

[[Attēls:Mark Skovorodko Photography - San Pascual Valley Orchard Escondido.jpg|thumb|Skats uz citrusaugļu dārzu [[Sanpaskualas ieleja|Sanpaskualas ielejā]] [[Eskondido]], Kalifornijā.]]
2021. gadā Kalifornijas [[iekšzemes kopprodukts]] (IKP) veidoja 3,4 [[triljons|triljonus]] [[ASV dolārs|ASV dolārus]], kas bija augstākais no visiem [[ASV štati|ASV štatiem]]. Jā tā būtu neatkarīga valsts, Kalifornija pēc IKP ierindotos piektajā vietā pasaulē, apsteidzot [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un atpaliekot tikai no [[ASV]], [[Ķīna]]s, [[Japāna]]s un [[Vācija]]s.<ref name="latimes">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.latimes.com/california/story/2022-11-02/what-does-it-mean-if-california-becomes-worlds-4th-largest-economy|title= Despite all the critics, California could soon rise to the world’s 4th-largest economy|first=Grace|last=Toohey|work=latimes.com|publisher=[[Los Angeles Times]]|date=2 November 2022|accessdate=13 March 2023}}</ref> Pie tam [[Bloomberg (uzņēmums)|''Bloomberg'']] analītiķi prognozē, ka Kalifornija tuvākajā laikā varētu apsteigt Vāciju un pacelties uz ceturto vietu, ņemot vērā Vācijas ekonomisko [[lejupslīde|lejupslīdi]] saistībā ar [[Krievijas iebrukumu Ukrainā]].

== Skola ==

{{Skolas infokaste
|name                   = Tukuma 3. pamatskola
|logo                   = 
|seal_image             = 
|image                  =
|image size             = 
|caption                =
|location               = [[Lielā iela]] 18, [[Tukums]], {{LAT}}, LV-3101
|schooltype             = pamatskola
|fundingtype            = 
|type                   = 
|map_type               = Tukums
|map_caption            = 
|map_alt                = 
|map_size               = 
| latd  = | latm  = | lats  = | latNS  = N
| longd = | longm = | longs = | longEW = E
|established = 1952
|headmaster             = Zane Selivanoviča 
|staff                  = 
|teaching_staff         = 28 (2022./2023. m.g.)
|employees              = 
|grades                 =
|years                  = 
|students               = 209 (2022./2023. m.g.)
|language               = latviešu
|revenue                = 
|homepage               = {{url|http://www.tuk3psk.lv}}
}}

== Dioksīns ==

[[Attēls:Grobal-warming.jpg|thumb|[[Rūpniecība]] — galvenais dioksīna avots.]]
'''Dioksīns''' ir [[indīga viela]], kam piemīt spēcīga [[teratogēns|teratogēna]], [[mutagēns|mutagēna]] un [[kancerogēns|kancerogēna]] iedarbība, kā galvenais avots ir [[rūpniecība]] — [[hlorēts|hlorētu]] savienojumu ražošana, [[metalurģija]], [[papīrs|papīra]] balināšana un [[atkritumi|atkritumu]] dedzināšana.<ref name="la">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.la.lv/baltijas-lasi-tikai-pa-kripatinai-dioksins%E2%80%A9|title= Baltijas lasis satur daudz dioksīna; ēst drīkst tikai pa kripatiņai |first=Ilze|last=Lavrinoviča|work=la.lv|publisher=[[Latvijas Avīze]]|date=11 August 2014|accessdate=26 March 2022}}</ref><ref name="lsmradio">{{tīmekļa atsauce|url= https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/dioksiina-daudzums-ziviis.a791/|title= Dioksīna daudzums zivīs|first=Valters|last=Krauze|first2=Elvis|last2=Jansons|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=10 June 2013|accessdate=26 March 2022}}</ref>

== Muskete ==

[[Attēls:Flintlåspistolbössa med piska - Livrustkammaren - 86490.tif|thumb|Musketes attēlojums no 18. gadsimta.]]
[[Attēls:Flintlock rifle-Jacod Guignard-circa 1785-1.jpg|thumb|[[Kramenīca]]s musketes attēlojums no 18. gadsimta beigām]]
'''Muskete''' ({{val|fr|mousquette}}) ir no stobra gala pielādējams [[šaujamierocis]], kas darbojas uz [[šaujampulveris|šaujampulvera]] mehānisma. Karavīri, kas no 16. līdz 19. gadsimtam bija apbruņoti ar šāda veida šaujamieročiem, tika dēvēti par [[musketieris|musketieriem]].

=== Vēsture ===
=== Raksturojums ===
==== Uzbūve ====
==== Munīcija ====
==== Pielietojums ====

=== Iedalījums ===
==== Pēc aizdedzes atslēgas ====
===== Kvēldegļa atslēgas muskete =====
===== Rata atslēgas muskete =====
===== Krama atslēgas muskete =====
==== Pēc stobra ====
===== Gludstobra muskete =====
===== Vītņstobra muskete =====

=== Kultūrā ===

=== Attēlu galerija ===

=== Skatīt arī ===

=== Atsauces ===

=== Ārējās saites ===

== Gladiuss ==

[[Attēls:Uncrossed gladius.jpg|thumb|Gladiusa rekonstrukcija.]]
'''Gladiuss''' ({{val|la|gladius}}) ir vārds, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "[[zobens]]" (visa veida — gan īss, gan garš), taču vēsturiski šaurākā izpratnē ar to parasti saprot specifiski īsu darinātu zobenu, kas aktīvi tika izmantots [[Senā Roma|Senajā Romā]].<ref name="Gladius p6">{{grāmatas atsauce|title=The Gladius: The Roman Short Sword|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=2016|page=6|isbn=978-1-4728-1586-6}}</ref> Paralēli šķēpam (''[[pilums|pilum]]'') un vairogam (''scutum'') tas sastādīja daļu no [[Senās Romas armija|romiešu karaspēka]] pamataprīkojuma vēlajā [[Romas republika|republikas]] un agrajā [[Romas impērija|impērijas]] periodā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Pilum: The Roman Heavy Javelin|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Oprey Publishing|year=2017|page=6|isbn=978 1 4728 1589 7}}</ref>

=== Izcelsme ===

Romiešu autoru atstātie darbi norāda, ka gladiuss visticamāk tika aizgūts no [[ķelti|ķeltu]] [[cilts|ciltīm]], kas [[senie laiki|senajos laikos]] apdzīvoja [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]] mūsdienu [[Spānija]]s teritorijā.<ref name="Galdius p6and9">{{grāmatas atsauce|title=The Gladius: The Roman Short Sword|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=2016|page=6.-9|isbn=978-1-4728-1586-6}}</ref> [[Kartāga]]s armija labprāt algoja ķeltu karotājus, kas līdzās citām bruņotām vienībām 3. gadsimtā p.m.ē. piedalījās pirmajos divos [[pūniešu kari|pūniešu karos]] pret [[Senā Roma|Romu]].<ref name="worldhistory">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/Gladius_Hispaniensis/|title=Gladius Hispaniensis|first=Mark|last=Cartwright|work=worldhistory.org|publisher=World History Encyclopedia|date=15 June 2017|accessdate=28 January 2022}}</ref> Ne velti rakstiskajos [[vēstures avoti|vēstures avotos]] tas tiek devēts par "spāņu zobenu" (''gladius Hispaniensis'').<ref name="Galdius p6and9"/>

[[Arheoloģiskie izrakumi]] apliecina faktu, ka ķeltu ciltis Spānijas teritorijā izmantoja īsus zobenus, taču tie arī parāda, ka no [[bronza]]s darināti īsi zobeni jau bija pazīstami [[Halštates kultūra|Halštates kultūrā]] 1. tūkstošgadē p.m.ē., no kuras vēlāk, iespējams, atdalījās ķelti un kas laika posmā no aptuveni 1200. līdz 450. gadam p.m.ē. apdzīvoja [[Viduseiropa|Viduseiropu]].<ref>{{grāmatas atsauce|title=The Gladius: The Roman Short Sword|first=M. C.|last=Bishop|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=2016|page=8.-9|isbn=978-1-4728-1586-6}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/Hallstatt_Culture/|title=Hallstatt Culture|first=Mark|last=Cartwright|work=worldhistory.org|publisher=World History Encyclopedia|date=30 March 2021|accessdate=28 January 2022}}</ref>

[[Senās Romas armija|Senās Romas karaspēks]] gladiusu sāka izmantot pēc pūniešu kariem, kad, sākot ar 2. gadsimtu p.m.ē., tas pakāpeniski kļuva par galveno zobenu [[leģionārs (Senā Roma)|leģionāru]] bruņojumā.<ref name="worldhistory"/> Tomēr ne visi karavīri bija aprīkoti ar gladiusu — [[kavalērija|jātnieku]] vienības deva priekšroku garāka veida zobenam (''spatha''), kas mūsu ēras 3. gadsimtā pamazām aizstāja gladiusu arī kājnieku rindās.<ref name="worldhistory"/>

=== Pielietojums ===

Vizuālās liecības no romiešu atstātajām [[mozaīka|mozaīkām]], [[sienu zīmējums|sienu zīmējumiem]] un [[kapakmens|kapakmeņu]] [[skulptūra|skulptūrām]] norāda, ka gladiuss tika turēts zobenam paredzētā makstī, kas [[leģionārs (Senā Roma)|leģionāriem]] atradās labajā pusē, bet [[centurions|centurioniem]] un citiem komandieriem — kreisajā pusē.<ref name="worldhistory"/>

== Sarkanais punduris ==

'''Sarkanais punduris''' ir mazākā iespējamā [[galvenās secības zvaigzne]], kuras iekšienē norisinās [[kodolsintēze]]s process. Zvaigžņu klasifikācijā tās pieder pie M [[spektra klase]]s, kas nozīmē, ka savu relatīvi nelielo izmēru dēļ ir samērā blāvas un vēsas, taču ar ievērojami lielāku mūža ciklu apveltītas pundurzvaigznes.

Red dwarf stars have masses from about 0.08 to 0.6 times that of the Sun. (Objects smaller than red dwarf stars are called brown dwarfs and do not shine through the thermonuclear fusion of hydrogen.)

== Magņitogorska ==

[[Attēls:Magnitnaya gora.jpg|thumb|Magņitnajas kalna virsotne.]]
'''Magņitnajas kalns''' ({{val|ru| Магнитная}}) ir [[paugurs]], kas atrodas [[Urāli|Dienvidurālu]] austrumu nogāzē, [[Krievija]]s [[Čeļabinskas apgabals|Čeļabinskas apgabalā]], netālu no [[Magņitogorska]]s. Kalna augstums ir 610 m, kuru veido [[granīts|granīti]], [[profirīts|profirīti]], [[marmors|marmori]], kā arī [[dzelzs rūda]]s atradnes.

== Romiešu kavalērija ==

[[Attēls: LMA Grabstein Reitersoldat.jpg|thumb|Senās Romas jātnieka attēlojums uz kapakmeņa plāksnes.]]
'''[[Senā Roma|Senās Roma]]s [[kavalērija]]''' jeb '''romiešu kavalērija''' ({{val|la|equites Romani}}) bija apbruņotas jātnieku vienības, kas paralēli kājniekiem veidoja daļu no kopējās [[Senās Romas armija]]s.<ref name="worldhistory">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/Roman_Cavalry/|title=Roman cavalry|first=Mark|last=Cartwright|work=worldhistory.org|publisher=World History Encyclopedia|date=14 May 2014|accessdate=5 December 2021}}</ref>

== Kopsavilkums ==
Kopā ar kājniekiem un jūras floti kavalērija jeb zirgu mugurā karojošas jātnieku vienības veidoja daļu no Senās Romas armijas. 

{{Commons category|Roman cavalry|Senās Romas kavalērija}}
* [https://www.worldhistory.org/Roman_Cavalry/ Pasaules vēstures enciklopēdijas ieraksts] {{en ikona}}

== Migrantu krīze ==

{| class="wikitable infobox" style="margin: 0.5em 0 0.5em 1em; width: 22em;"
|-
|+ 2021. gada migrantu krīze pie Baltkrievijas robežas
| style="text-align:center;" |
|-
! colspan="2" style="background: white;" style="text-align:center;" | [[Attēls: 2021 Belarus-EU border crisis - general map.png |border|250px|]]
|-
| style="text-align:center;" | Migrantu krīzes galvenie ceļu virzieni, no kurienes tie nonāk Baltkrievijā, lai pēc tam dotos uz Eiropas Savienības robežu.
|-
! colspan="2" style="text-align:center;" | Apraksts
|-
| '''Datums:''' || 2021. gada 7. jūlijs – šobrīd 
|-
| '''Vieta:''' || [[Baltkrievija]], [[Latvija]], [[Lietuva]] un [[Polija]]
|-
| '''Cēlonis:''' || [[Eiropas Savienība]]s ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju pēc [[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām]] un [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti 2020. un 2021. gadā|Baltkrievijas iedzīvotāju protestiem 2020. un 2021. gadā]]
|-
! colspan="2" style="text-align:center;" | Iesaistītās puses
|-
| {{flaga|Baltkrievija}} '''Baltkrievija''' ||  {{flaga|Latvija}} '''Latvija''' <br> {{flaga|Lietuva}} '''Lietuva''' <br> {{flaga|Polija}} '''Polija'''
|-
| • Apzināti iedrošina migrantus no Tuvajime Austrumiem ieceļot Baltkrievijā, lai pēc tam mudinātu tos caur valsts rietumu robežu migrēt Eiropas Savienībā. || • Nostiprina savas austrumu robežas ar Baltkrieviju, lai tādejādi nepieļautu nelegālo migrantu plūsmu savu valstu teritorijās. <br> • Apvaino Baltkrieviju apzināta hibrīdkara īstenošanā pret Eiropas Savienību, lai tādejādi atriebtos par tās uzliktajām ekonomiskajām sankcijām pret [[Aleksandrs Lukašenko|Aleksandra Lukošenko]] režīmu.
|-
! colspan="5" style="text-align:center;" | Zaudējumi
|-
| 
|-
|
|-
|
|}

'''2021. gada migrantu krīze pie Baltkrievijas robežas''' ir [[krīze|saspīlēts notikums]] uz [[Baltkrievija]]s un vairāku [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu ([[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Polija]]s) robežām, kuras ietvaros galvenokārt neskaitāmi [[imigrants|imigranti]] no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], mēģinot izbēgt no nabadzības vai kara apstākļiem savā valstī, cenšas nelegāli caur Baltkrievijas teritoriju nokļūt Eiropas Savienībā, tādejādi apdraudot ne tikai [[Baltijas valstis|Baltijas]] reģiona, bet arī visas Eiropas Savienības ārējo drošību.

== Kredīts ==

Kredītsaistībām ir salīdzinoši liela ietekme uz [[pašnāvība|pašnāvību]] mēģinājumiem viscaur pasaulē, kur, piemēram, [[Anglija|Anglijā]] gandrīz katru gadu vairāk kā 100 000 cilvēku mēģina izdarīt pašnāvību parādu dēļ.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.bbc.com/news/business-46428756|title= Debt despair: 'I’m just going to end it'|work=bbc.com|publisher=[[BBC News]]|first=Simon|last=Read|date=3 December 2018|accessdate=6 August 2021}}</ref> Arī [[Latvija|Latvijā]] ir konstatēti pašnāvību gadījumi, kas ir saistīti ar nespēju apmaksāt [[ātrais kredīts|ātros kredītus]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.la.lv/arsti-par-psihiatrijas-registru-un-jauniesu-pasnavibam-kreditu-del|title= Ārsti diskutē par psihiatrijas reģistru un jauniešu pašnāvībām kredītu dēļ|work=la.lv|publisher=[[Latvijas Avīze]]|first=Māra|last=Libeka|date=29 December 2018|accessdate=6 August 2021}}</ref>

2021. gada 4. augustā Gobzems kopā ar vairākiem simtiem brīvprātīgu dalībnieku [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]] piedalījās nesankcionētā protesta akcijā, kas bija vērsta pret "obligātu [[vakcinācija|vakcināciju]]", kurā tika pausta neapmierinātība ar [[Saeima|Saeimā]] konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez [[Covid-19]] sertifikāta. Vēlāk par šādu darbību no [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]]s puses pret Gobzemu tika uzsākts administratīvā pārkāpuma process.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sak-administrativo-lietu-pret-gobzemu-par-nesankcionetu-protestu-pret-obligatu-vakcinaciju.a415725/|title= Sāk administratīvo lietu pret Gobzemu par nesankcionētu protestu pret «obligātu vakcināciju»|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=5 August 2021|accessdate=8 August 2021}}</ref>

== Kredītvēsture ==

'''Kredītvēsture''' ir personas [[parāds|finansiālo saistību]] pārskats, kurā tiek uzskaitītas gan esošās, gan jau izpildītās finansiālās saistības, kas tādējādi ļauj noteikt arī attiecīgās personas [[kredītreitings|kredītreitingu]].<ref name="diena">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/ir-verts-labi-parzinat-savu-kreditvesturi-14255452|title= Ir vērts labi pārzināt savu kredītvēsturi|work=diena.lv|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|first=Artis|last=Spertāls|date=19 January 2021|accessdate=23 August 2021}}</ref>

== Markomāņu kari ==

[[Attēls:Column of Marcus Aurelius - detail4.jpg|thumb|Markomāņu karu attēlojums uz [[Marka Aurēlija kolonna]]s mūsdienu Romā, Itālijā.]]
'''Markomāņu kari''' ({{val|la|bellum Marcomannicum}}) jeb '''Ģermāņu–sarmatu kari''' (''bellum Germanicum et Sarmaticum'') bija trīs dažādi bruņoti konflikti starp [[Romas impērija|Romas impēriju]] un vairākām [[ģermāņi|ģermāņu]] un [[sarmati|sarmatu]] ciltīm laika posmā no 166. līdz 180. gadam, kas galvenokārt norisinājās Romas impērijas ziemeļu pierobežā gar [[Donava]]s upi un tās saistošajām [[Senās Romas province|provincēm]].<ref name="Kovacs pxvii,202">{{Grāmatas atsauce|title= Marcus Aurelius’ Rain Miracle and the Marcomannic Wars|first=Péter|last=Kovács|place=Leiden; Boston|publisher=Brill|year=2009|page=xvii., 202|isbn=978-90-04-16639-4}}</ref>

Markomāņu kari bija lielākais un nozīmīgākais bruņotais konflikts Romas impērijas vēsturē, kuru galvenie izraisītāji bija vairākas ģermāņu un sarmatu ciltis kā [[markomāņi]], [[kvadi]] un [[jazigi]].<ref name="Kovacs pxvii,202"/> Karadarbība galvenokārt norisinājās [[Panonija]]s un [[Norika]]s provinču teritorijās, kā arī [[Senās Romas imperatori|imperatora]] [[Marks Aurēlijs|Marka Aurēlija]] valdīšanas posmā, kuras laikā tika sarakstīts viņa filozofiskais traktāts "[[Meditācijas (traktāts)|Meditācijas]]".

== Eiropas aizvēsture ==

'''Eiropas aizvēsture''' aptver vissenāko laika periodu [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]] par kuru nepastāv nekādas [[vēstures avoti|rakstiskās liecības]] un kuras pētīšana galvenokārt norisinās caur [[arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajiem izrakumiem]]. Tā sevī ietver laika periodu kopš [[Eiropa]]s teritorijā parādījās pirmie [[hominīni|hominīnu]] [[akmens darbarīki]] līdz [[rakstība]]s ieviešanas brīdim [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] beigās.

Līdzīgi kā citviet pasaulē Eiropas [[aizvēsture]] tiek iedalīta trīs daļās — [[akmens laikmets|akmens laikmetā]], [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]] un dzelzs laikmetā, kas paralēli citu [[kontinents|kontinentu]] aizvēsturiskajiem posmiem veido daļu no kopējās [[cilvēki|cilvēces]] aizvēstures.

== Itālijas aizvēsture ==
[[Attēls: Cultura del Gaudo Paestum 05.JPG|thumb|[[Gaudo kultūra]]s keramikas izstrādājumi (4.–3. g. tūkst. p.m.ē.)]]
'''Itālijas aizvēsture''' aptver vissenāko laika periodu [[Itālijas vēsture|Itālijas vēsturē]] par kuru nepastāv nekādas [[vēstures avoti|rakstiskās liecības]] un kuras pētīšana galvenokārt norisinās caur [[arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajiem izrakumiem]]. Tā sevī ietver laika periodu kopš [[Itālija]]s teritorijā parādījās pirmie [[hominīni|hominīnu]] [[akmens darbarīki]] līdz [[rakstība]]s ieviešanas brīdim [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] beigās.

Līdzīgi kā citviet pasaulē Itālijas [[aizvēsture]] tiek iedalīta trīs daļās — [[akmens laikmets|akmens laikmetā]], [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]] un dzelzs laikmetā, kas paralēli citu [[Eiropa]]s valstu aizvēsturiskajiem posmiem veido daļu no kopējās [[Eiropas aizvēsture]]s.

== Pilsētvalstis ==

[[Attēls:Volsinii, areadel.JPG|thumb|Paliekas no etrusku pilsētas drupām mūsdienu Itālijā.]]

Līdzīgi kā [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], arī etrusku civilizācija un tās apdzīvotā teritorija sastāvēja no vairākām neatkarīgām [[pilsētvalsts|pilsētvalstīm]], kuras savā starpā vienoja kopīgā kultūra un tirdzniecība.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A companion to the Etruscans|first=Sinclair|last=Bell|first2=Alexandra A.|last2=Carpino|place=Oxford: Malden, MA|publisher=Wiley Blackwell|year=2016|page=69|isbn=9781118352748}}</ref>

Ne visas etrusku [[pilsēta]]s bija vienādā lielumā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A companion to the Etruscans|first=Sinclair|last=Bell|first2=Alexandra A.|last2=Carpino|place=Oxford: Malden, MA|publisher=Wiley Blackwell|year=2016|page=60|isbn=9781118352748}}</ref>

[[Arheoloģija|Arheoloģiskie]] pētījumi rāda, ka sākotnējās Etrūrijas apmetnes izplatījušās mūsdienu [[Toskāna]]s piejūras zemienēs ap 9. gadsimta p.m.ē. beigām.{{fact}} Ap 6. gadsimtu p.m.ē. jau bija izveidojušās spēcīgas Etrūrijas pilsētas — [[Tarkvīnija]] (''Tarquinii''), [[Veija]] (''Veii'') u.c., kuras pārvaldīja vietējie [[Aristokrātija|aristokrāti]] un, kuras izveidoja divpadsmit [[Pilsēta|pilsētu]] [[Konfederācija|konfederāciju]].{{fact}} Etruski savu ietekmi pakāpeniski izplatīja pa visu [[Po (upe)|Po]] upes ieleju līdz [[Adrijas jūra]]i, kur vēlāk tika dibinātas tādas pilsētas kā [[Adrija]] un [[Spina]].<ref name="Turfa p11">{{grāmatas atsauce|title=The Etruscan world|first=Jean M.|last=Turfa|place=London; New York|publisher=Routledge|year=2013|page=11|isbn=978-0-415-67308-2}}</ref> Arī [[Roma]] savas attīstības sākumā uz kādu laika posmu nonāca etrusku kontrolē 6. gadsimtā p.m.ē.<ref name="Turfa p11"/>

Atšķirībā no [[Senā Grieķija|senajiem grieķiem]] un [[Feniķija|feniķiešiem]] etruski nebija īpaši aktīvi koloniju (jaunu [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]]) veidotāji [[Vidusjūra]]s reģionā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A companion to the Etruscans|first=Sinclair|last=Bell|first2=Alexandra A.|last2=Carpino|place=Oxford: Malden, MA|publisher=Wiley Blackwell|year=2016|page=67|isbn=9781118352748}}</ref>

== Nodokļi ==
=== Kopsavilkums ===

=== Vēsture ===

No [[vēsture|vēsturiskā]] viedokļa nodokļi ir tikuši ieviesti un maksāti jau kopš pirmo [[civilizācija|civilizāciju]] parādīšanās [[senie laiki|senajos laikos]], kur norēķināšanās veids parasti sevī ietvēra samaksu [[darbaspēks|darbaspēka]], [[graudi|graudu]], kā arī vēlāk [[monēta|monetārā]] formā.<ref name="BurgPviii">{{grāmatas atsauce|title=A World History of Tax Rebellions|first=David F.|last=Burg|place=New York, London|publisher=Routledge|year=2004|page=vi.-viii|isbn=0-203-57510-5}}</ref> [[Vēstures avoti]] norāda, ka dažādi nodokļi un to nomaksāšanas veidi tika ieviesti jau [[Senā Divupe|Senajā Divupē]], [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]], [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]], [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Senajā Romā]].<ref name="BurgPviii"/>

[[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] (1775.–1783.) viens no galvenajiem cēloņiem bija pārlieku lielie nodokļi, ko [[Britu impērija]] uzlika savām [[Trīspadsmit kolonijas|Trīspadmsit kolonijām]], lai tādejādi palīdzētu segt tās militāros izdevumus citviet pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/event/American-Revolution|title= American Revolution|first=Willard M.|last=Wallace|work=britannica.com|publisher=[[Encyclopædia Britannica]]|accessdate=2 January 2021}}</ref>

== Sabiedriskais sektors ==

[[Attēls:Minnesota State Capitol night.jpg|thumb|[[Minesotas štata kapitolijs]] (vieta, kurā tiekas [[Minesota]]s likumdevējs, daļa no [[ASV]] un Minesotas tautsaimniecības sabiedriskā sektora).]]
'''Sabiedriskais sektors''' jeb '''publiskais sektors''' (saukts arī par '''valsts sektoru''') ir tā [[tautsaimniecība]]s daļa, kurā ietilpst visa veida [[valsts]] un [[pašvaldība]]s struktūras un to pārziņā esošās [[valsts uzņēmums|komercsabiedrība]]s.

kā arī tās komercsabiedrības, kurās vismaz 50% un vairāk [[akcija (vērtspapīrs)|kapitāldaļu]] pieder valstij vai pašvaldībai.

== Veģetatīvā distonija ==

== Nākotne ==

Tā kā Saule ir [[galvenās secības zvaigzne]], tās kodolā ik sekundi [[kodolsintēze]]s procesa rezultātā [[ūdeņradis]] tiek pārvērsts [[hēlijs|hēlijā]], kur līdzšinējie aprēķini norāda, ka reizi miljards gados tā kļūst par aptuveni 10% lielāka un spožāka.<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/place/Sun/Evolution|title=Sun|first=Harold|last=Zirin|work=britannica.com|publisher= [[Encyclopædia Britannica]]|accessdate=18 March 2021}}</ref> Šī iemesla dēļ tiek paredzēts, ka tuvāko miljardu gadu laikā Saule pakāpeniski pārvērtīsies par [[sarkanais milzis|sarkano milzi]], kas savu attīstības maksimumu sasniegs pēc 7,6 miljardiem gadu, kad tās kopējais spožums būs teju 3000 reizes lielāks nekā šobrīd un virsma izpletīsies par 20% tālāk nekā esošā [[Zeme]]s [[orbīta]], sasniedzot 1,2 [[astronomiskā vienība|astronomisko vienību]] (AU) atzīmi un iznīcinot savā ceļā tādas planētas kā [[Merkurs (planēta)|Merkuru]], [[Venera (planēta)|Venēru]] un, iespējams, arī Zemi.<ref name="scientificamerican">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.scientificamerican.com/article/the-sun-will-eventually-engulf-earth-maybe/#|title= The Sun Will Eventually Engulf Earth–Maybe|first=David|last=Appell|work=scientificamerican.com|publisher=Scientific American|date=1 September 2008|accessdate=18 March 2021}}</ref>

== Džeimsa Veba kosmiskais teleskops ==

=== Misija ===

Zinātniskās misijas ilgums varētu būt mērāms no 5 līdz 10 gadiem, kuras laikā ir paredzēts īstenot 4 būtiskus mērķus:<ref name="key facts"/>
* Meklēt pirmās [[zvaigzne]]s un agrīnās [[galaktika]]s, kas izveidojušās uzreiz pēc [[Lielais sprādziens|Lielā sprādziena]];
* Noskaidrot kā agrīnās galaktikas attīstījušās līdz mūsdienām;
* Novērot agrīno zvaigžņu un  [[planēta|planētu]] veidošanās procesu pēc Lielā sprādziena;
* Izpētīt fizikālo un ķīmisko sastāvu [[citplanēta|citplanētām]], kas atrodas orbītā ap citām zvaigznēm, kā meklēt pazīmes pēc [[ārpuszemes dzīvība]]s esamības [[Visums|Visumā]].

== Senā Roma ==

[[Romas impērija]]s pirmā imperatora [[Oktaviāns Augusts|Oktaviāna Augusta]] valdīšanas laikā tika izveidota pastāvīga un profesionāla [[karaspēks|armija]], kas kopā ar palīgvienībām un jūras floti mūsu ēras 1. gadsimta sākumā veidoja ap 250 000 vīru lielu karaspēku.

== Seksisms ==

Vēsturiski seksisms mūsdienu izpratnē ir pastāvējis gandrīz katrā sabiedrībā kopš [[neolītiskā revolūcija|agrārās revolūcija]]s sākuma, kad, attīstoties [[lauksaimniecība|lauksaimniecībai]] un izveidojoties pirmajām [[civilizācija|civilizācijām]], vīriešu kārtas pārstāvji pakāpeniski ieguva lielākas priekšrocības attiecībā pret sievietēm.<ref name="sapiensi">{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=109|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref> Tā, piemēram, daudzās seno laiku sabiedrībās sievietes bija pielīdzināmas vīrieša [[īpašums|īpašumam]], kuras dzīvi lielākoties noteica [[tēvs]], [[vīrs]] vai [[brālis]].<ref name="sapiensi"/> 

[[Hammurapi likumi]], kas tika izstrādāti ap 18. gs. p.m.ē, parāda dzimumu nevienlīdzības ainu, kāda no tiesiskā aspekta pastāvēja [[Senā Divupe|Senajā Divupē]], kur par vienkāršas sievietes slepkavību varmākai bija jāsamaksā 30 [[sudrabs|sudraba]] [[šekelis|šekeļi]], iekams par vīrieša slepkavību — 60 sudraba šekeļi.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=82.-83|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref>

[[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] 5. gs. p.m.ē., nostiprinoties [[tiešā demokrātija|tiešās demokrātija]]s principiem, sievietes turpināja izjust [[diskriminācija|diskrimināciju]] — tās nevarēja piedalīties tautas sapulcē, vēlēt vai kļūt par tiesnesi, tām bija liegta pienācīga [[izglītība]], kā arī nebija tiesību [[tirdzniecība|tirgoties]] un piedalīties [[filozofija|filozofiskos]] disputos.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture|first=Juvāls Noass|last=Harari|place=Rīga|publisher=[[Zoldnera izdevniecība]]|year=2018|page=110.-111|isbn=978-9934-8451-7-8}}</ref>

[[viduslaiki|Viduslaikos]] sievietes lomu sabiedrībā galvenokārt noteica [[Baznīca]] un [[aristokrātija]].<ref name="worldhistory">{{tīmekļa atsauce|url= https://www.worldhistory.org/article/1345/women-in-the-middle-ages/|title= Women in the Middle Ages|first=Joshua J.|last=Mark|work=worldhistory.com|publisher=World History Encyclopedia|date=18 March 2019|accessdate=31 October 2021}}</ref>

== Cits ==
=== Tukuma novads ===

2022. gada februāra beigās Apšuciemā ieradās vairākas ukraiņu ģimenes, kas [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Ukrainas kara]] rezultātā bija spiestas doties [[bēglis|bēgļu]] gaitās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/apsuciema-izmitinas-vairakas-tur-stradajoso-ukrainu-celtnieku-gimenes.a445744/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title= Apšuciemā izmitinās vairākas tur strādājošo ukraiņu celtnieku ģimenes|first=Aija|last=Kinca|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 February 2022|accessdate=1 March 2022}}</ref>

{{Bar box
|title= Iedzīvotāju skaits Tukuma novada pilsētās un pagastos (01.01.2021.)
|titlebar=#DDD
|left1=
|right2=
|width=400px
|bars=
{{bar percent|[[Tukums]]|orange|38.2|18 154}}
{{bar percent|[[Kandava]]|orange|7.7|3657}}
{{bar percent|[[Engures pagasts]]|orange|5.4|2553}}
{{bar percent|[[Smārdes pagasts]]|orange|5.2|2477}}
{{bar percent|[[Lapmežciema pagasts]]|orange|2|2351}}
{{bar percent|[[Jaunpils pagasts]]|orange|1|1946}}
{{bar percent|[[Slampes pagasts]]|orange|1|1861}}
{{bar percent|[[Tumes pagasts]]|orange|1|1746}}
{{bar percent|[[Pūres pagasts]]|orange|1|1404}}
{{bar percent|[[Džūkstes pagasts]]|orange|1|1404}}
{{bar percent|[[Irlavas pagasts]]|orange|1|1373}}
{{bar percent|[[Kandavas pagasts]]|orange|1|1326}}
{{bar percent|[[Sēmes pagasts]]|orange|1|1229}}
{{bar percent|[[Jaunsātu pagasts]]|orange|1|885}}
{{bar percent|[[Vānes pagasts]]|orange|1|800}}
{{bar percent|[[Zemītes pagasts]]|orange|1|667}}
{{bar percent|[[Degoles pagasts]]|orange|1|665}}
{{bar percent|[[Lestenes pagasts]]|orange|1|605}}
{{bar percent|[[Matkules pagasts]]|orange|1|562}}
{{bar percent|[[Zantes pagasts]]|orange|1|525}}
{{bar percent|[[Zentenes pagasts]]|orange|1|508}}
{{bar percent|[[Cēres pagasts]]|orange|1|502}}
{{bar percent|[[Viesatu pagasts]]|orange|1|356}}
|caption=
}}

[[Attēls: Cinevilla - panoramio - Modris Putns (3).jpg|thumb|Skats uz daļu no kinopilsētas "''Cinevilla''" uzstādītās senlaiku cietokšņa montāžas, kas tika izmantota kinofilmas "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]" filmēšanas laikā.]]
* '''[[Cinevilla|Kinopilsēta "''Cinevilla''"]]''': Tukuma novada [[Slampes pagasts|Slampes pagastā]] atrodas Baltijā lielākais publiskais brīvdabas filmēšanas laukums ar kopējo platību 150 [[hektārs|hektāri]], kurā savulaik ir uzņemtas tādas populāras latviešu spēlfilmas kā "[[Rīgas sargi]]", "[[Rūdolfa mantojums]]" un "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Kino-vietas/Kinopilseta-Cinevilla|title= Kinopilsēta "Cinevilla"|work=visittukums.lv|publisher= [[Tukuma tūrisma informācijas centrs]] |date=|accessdate=7 June 2021}}</ref> Kinopilsētas teritorija ir atvērta arī apmeklētājiem, kur papildus uzstādītajiem apskates objektiem ir pieejami dažādi izklaides pasākumi.

=== Latvijas apdzīvotās vietas ===

'''Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums'''
{| class="wikitable sortable"
! Nr.
! Nosaukums
! Statuss
! Iedzīvotāju skaits 2020. gadā
! Pieaugums/ kritums kopš 2019. gada
|-
| 1. || [[Rīga]] || Republikas pilsēta || 627 487 || {{Decrease}} 5127 (0,82%)
|-
| 2. || [[Daugavpils]] || Republikas pilsēta || 82 046 ||  {{Decrease}} 558 (0,68%)
|-
| 3. || [[Liepāja]] || Republikas pilsēta || 68 535 || {{Decrease}} 410 (0,6%)
|-
| 4. || [[Jelgava]] || Republikas pilsēta || 56 062 || {{Increase}} 90 (0,16%)
|-
| 5. || [[Jūrmala]] || Republikas pilsēta || 49 687 || {{Increase}} 362 (0,73%)
|-
| 6. || [[Ventspils]] || Republikas pilsēta || 33 906 || {{Decrease}} 471 (1,39%)
|-
| 7. || [[Rēzekne]] || Republikas pilsēta || 27 613 || {{Decrease}} 207 (0,75%)
|-
| 8. || [[Ogre]] || pilsēta || 23 273 || {{Increase}} 41 (0,18%)
|-
| 9. || [[Valmiera]] || Republikas pilsēta || 23 050 || {{Decrease}} 75 (0,33%)
|-
| 10. || [[Jēkabpils]] || Republikas pilsēta || 21 928 || {{Decrease}} 148 (0,67%)
|-
| 11. || [[Salaspils]] || pilsēta || 17 977 || {{Decrease}} 34 (0,19%)
|-
| 12. || [[Tukums]] || pilsēta || 16 896 || {{Decrease}} 103 (0,61%)
|-
| 13. || [[Mārupe]] || lielciems || 16 033 || 
|}

== Atsauces ==
{{reflist|30em}}