Dalībnieks:Maranello Prime/Smilšu kaste

Vēsture

Vēsturi var iedalīt divos lielos blokos:

• Aizvēsture: senākais un garākais vēstures periods, kurā vēl nepastāvēja rakstība — tiek sīkāk iedalīts akmens, bronzas un dzelzs laikmetā.
• Rakstītā vēsture: jaunākais un īsākais vēstures periods, kurā pastāv rakstība un civilizācijas. To sīkāk iedala trijos vēsturiskos laikmetos — senie laiki, viduslaiki un jaunie laiki.

Vasalis

Vasalis (latīņu: vassallus – 'kalps') ir persona feodālajā sabiedrībā, kas viduslaiku Eiropā saņēma lietojumā zemi (lēni) no sava kunga (senjora) apmaiņā pret uzticību, karadienestu un citām saistībām. Par vasaļiem visbiežāk kļuva bruņinieki, kuri par karadienestu senjora armijā saņēma lēni — ienākumu avotu, kas ļāva uzturēt sevi, zirgus un bruņojumu. Vasaļu pienākums bija dot uzticības zvērestu un kalpot savam kungam, bet viņu tiesības tika apstiprinātas ar īpašu dokumentu — lēņa grāmatu.

Vēsture

Vasaļu sistēmas pirmsākumi meklējami vēlīnajā Romas impērijā, kad mūsu ēras 4.–5. gadsimtā, mazinoties impērijas centrālajai varai un pastiprinoties barbaru iebrukumiem tās teritorijā, lielākie zemes īpašnieki saviem nomniekiem (latīņu: coloni) piešķīra daļu no zemes lietošanā bez naudas maksas apmaiņā pret uzticību un militāru dienestu. Šīs savstarpējās saistības starp kungu un padoto pakāpeniski pārauga feodālajā iekārtā, kas pilnībā nostiprinājās agrajos viduslaikos.

8.–9. gadsimtā, Franku karaļvalsts laikā (īpaši valdnieka Kārļa Lielā laikā), šīs attiecības kļuva juridiski noteiktas: tika piešķirti lēņi (zemes gabali), bet to saņēmēji — vasaļi — zvērēja uzticību savam senjoram. Šo attiecību savienoja savstarpējas saistības — vasalis deva uzticības zvērestu un karadienestu, bet senjors nodrošināja tiesisku aizsardzību un uzturlīdzekļus lēņa formā.

Līdz 11.–12. gadsimtam feodālā hierarhija bija nostiprinājusies visā Rietumeiropā. Tās pamatā bija zemes īpašuma un dienesta apmaiņa, kas noteica gan politisko varu, gan sabiedrības struktūru. Vasalis kļuva par centrālo figūru starp karaļa autoritāti un vietējo bruņniecību, savukārt lēņu un zvēresta attiecības kļuva par galveno saikni, kas uzturēja viduslaiku Eiropas feodālo kārtību.

Brūnais punduris

Brūnais punduris

Brūnais punduris mākslinieka skatījumā
Fizikālās īpašības
Spektra klase:	M, L, T un Y
Masa:	13 līdz 75–80 MJ
Diametrs:	0,8–1,2 DJ
Virsmas temperatūra:	300–2800 K (no 27°C līdz 2527°C)
Papildinformācija
Pirmais atklātais:	1995. gadā (Teide 1)
Tuvākais Saules sistēmai:	Lūmans 16 (6,5 ly attālumā)

Amerikāņu astronoms Šivs Kumārs (Shiv Kumar) 1963. gadā pirmais izvirzīja hipotēzi par brūno punduru eksistenci kā vidusposmu starp planētām un zvaigznēm. Sākotnēji viņš tos nosauca par "melnajiem punduriem", iztēlojoties tos kā tumšus zemzvaigžņu objektus, kas brīvi pārvietojas kosmosā un nav pietiekami masīvi, lai uzturētu ūdeņraža kodolsintēzi. Tomēr, tā kā jēdziens "melnais punduris" jau tika izmantots, lai aprakstītu objektus zvaigžņu evolūcijas beigu stadijā, un termins "sarkanais punduris" attiecās uz mazākajām, vēsākajām zvaigznēm, par atbilstošu kompromisu kļuva jēdziens "brūnais punduris", ko 1975. gadā piedāvāja amerikāņu astronome Džila Tārtere (Jill Tarter).

Tā kā brūnie punduri ir ļoti grūti identificējami redzamajā gaismā un optiskajos teleskopos var būt pilnīgi neredzami – pat ja tie atrodas diezgan tuvu Zemei –, tos ilgstoši nebija iespējams atklāt. Šī iemesla dēļ pirmais atklātais brūnais punduris – Teide 1 – tika uziets tikai 1995. gadā, un tā spektroskopiskā analīze atklāja litija klātbūtni tā sastāvā, ko zvaigznes iznīcina, kad sākas ūdeņraža kodolsintēze. Savukārt 2013. gadā astronomiem izdevās atklāt Zemei tuvāko brūno punduru dubultsistēmu Lūmans 16, kas atrodas tikai 6,5 gaismas gadu (ly) attālumā, un ir trešā tuvākā sistēma Saulei, aiz Centauras Alfas un Bārnarda zvaigznes.

Kopš 20. gadsimta beigām infrasarkano staru debess izpēte un citas metodes mūsdienās ir atklājušas simtiem brūno punduru, kur daži no tiem ir zvaigžņu pavadoņi, citi – bināri brūnie punduri, bet daudzi no tiem ir izolēti objekti. Zinātnieki uzskata, ka Piena Ceļa galaktikā brūnie punduri ir sastopami vairākos miljardos.

Scientific American

Scientific American

Veids	populārzinātne
Dibināts	1845. gada 28. augustā
Valoda	angļu
Valsts	ASV
Regularitāte	ikmēneša
Tīmekļa vietne	Oficiālā mājaslapa

Scientific American (tulk. "Zinātniskais Amerikānis") jeb neformāli saīsinājumā SciAm ir amerikāņu populārzinātnes žurnāls, kas pirmo reizi tika izdots 1845. gadā. Tas publicē rakstus par plašu zinātnes un tehnoloģiju tēmu klāstu, un tajā raksti bieži tiek veidoti tā, lai būtu saprotami plašai auditorijai, ne tikai profesionāliem zinātniekiem. Žurnāls ir viens no vecākajiem un ietekmīgākajiem populārzinātnes resursiem pasaulē.

Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums

Nr.	Apdzīvotās vietas nosaukums	Ģerbonis	Statuss	Iedzīvotāju skaits (2026)	Administratīvā iedalījuma vienība	Avots
101.	Dundaga	–	lielciems	1420	Talsu novads
102.	Lubāna		novada pilsēta	1410	Madonas novads

Pilsēta

Pirmās pilsētas radās Tuvajos Austrumos jeb, precīzāk, Auglīgajā pusmēness reģionā, un tās bija, apmēram, 0,750 km² lielas ar ne vairāk kā 10 000 iedzīvotāju. Vairums šo pilsētu bija norobežotas no apkārtējās teritorijas ar vaļņiem, kas kalpoja par aizsardzības barjeru uzbrukuma gadījumā. Tā, piemēram, Jērika, kas tiek uzskatīta par vienu no senākajām nepārtraukti apdzīvotajām vietām pasaulē, sāka izplesties ap 9000. gadu p.m.ē., ko ieskāva 3,6 metrus augsti akmens mūri ar 8,5 metrus augstu torni. Mājas bija būvētas no māla ķieģeļiem, klātas ar apmetumu un izrotātas ar dažādiem dekorējumiem no iekšpuses.

Renegāts

Tāpat 2023. gada 6. augustā, neilgi pirms pusnakts, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma informāciju, ka Melnezerā zem ūdens ir pazudis vīrietis, kurš piekrastē ir atpūties kopā ar draugiem un iespējams, bijis arī alkohola reibumā. Glābšanas darbu rezultātā ūdenslīdējiem vīrieša mirstīgās atliekas izdevās uziet tikai nakošajā rītā.

Tēli

Seriāla galvenie tēli — Lorenco Lamass (pa kresi), Brenskombs Ričmonds (centrā) un Ketlīna Kīnmonta (pa labi).

• Rīno Reiness (Reno Raines), atveido Lorenco Lamass — seriāla galvenais tēls, bijušais Sandjego policists un karavīrs, kas tiek apmelots noziegumā, kuru nav pastrādājis; spiests bēgt un izvairīties no likumsargiem, kļūstot par renegātu un atlīdzības mednieku zem segvārda Vinss Bleks (Vince Black), labi pārvalda dažādas cīņas mākslas (pašaizsardzību), cenšas ievērot taisnību un vest pie atbildības citus likumpārkāpējus (par spīti tam, ka pats atrodas policijas meklēšanā), pārvietojas ar motociklu.

Kalifornijas saimniecība

Skats uz citrusaugļu dārzu Sanpaskualas ielejā Eskondido, Kalifornijā.

2021. gadā Kalifornijas iekšzemes kopprodukts (IKP) veidoja 3,4 triljonus ASV dolārus, kas bija augstākais no visiem ASV štatiem. Jā tā būtu neatkarīga valsts, Kalifornija pēc IKP ierindotos piektajā vietā pasaulē, apsteidzot Lielbritāniju un atpaliekot tikai no ASV, Ķīnas, Japānas un Vācijas. Pie tam Bloomberg analītiķi prognozē, ka Kalifornija tuvākajā laikā varētu apsteigt Vāciju un pacelties uz ceturto vietu, ņemot vērā Vācijas ekonomisko lejupslīdi saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Skola

Tukuma 3. pamatskola
Atrašanās vieta
Attēls:Tukums
Lielā iela 18, Tukums, Latvija, LV-3101
Informācija
Skolas tips	pamatskola
Dibināta	1952
Direktors	Zane Selivanoviča
Pedagoģisko darbinieku skaits	28 (2022./2023. m.g.)
Skolēnu skaits	209 (2022./2023. m.g.)
Valodas	latviešu
Tīmekļa vietne	www.tuk3psk.lv

Dioksīns

Rūpniecība — galvenais dioksīna avots.

Dioksīns ir indīga viela, kam piemīt spēcīga teratogēna, mutagēna un kancerogēna iedarbība, kā galvenais avots ir rūpniecība — hlorētu savienojumu ražošana, metalurģija, papīra balināšana un atkritumu dedzināšana.

Muskete

Musketes attēlojums no 18. gadsimta.

Kramenīcas musketes attēlojums no 18. gadsimta beigām

Muskete (franču: mousquette) ir no stobra gala pielādējams šaujamierocis, kas darbojas uz šaujampulvera mehānisma. Karavīri, kas no 16. līdz 19. gadsimtam bija apbruņoti ar šāda veida šaujamieročiem, tika dēvēti par musketieriem.

Raksturojums

Iedalījums

Pēc aizdedzes atslēgas

Pēc stobra

Gladiuss

Gladiusa rekonstrukcija.

Gladiuss (latīņu: gladius) ir vārds, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "zobens" (visa veida — gan īss, gan garš), taču vēsturiski šaurākā izpratnē ar to parasti saprot specifiski īsu darinātu zobenu, kas aktīvi tika izmantots Senajā Romā. Paralēli šķēpam (pilum) un vairogam (scutum) tas sastādīja daļu no romiešu karaspēka pamataprīkojuma vēlajā republikas un agrajā impērijas periodā.

Izcelsme

Romiešu autoru atstātie darbi norāda, ka gladiuss visticamāk tika aizgūts no ķeltu ciltīm, kas senajos laikos apdzīvoja Pireneju pussalu mūsdienu Spānijas teritorijā. Kartāgas armija labprāt algoja ķeltu karotājus, kas līdzās citām bruņotām vienībām 3. gadsimtā p.m.ē. piedalījās pirmajos divos pūniešu karos pret Romu. Ne velti rakstiskajos vēstures avotos tas tiek devēts par "spāņu zobenu" (gladius Hispaniensis).

Arheoloģiskie izrakumi apliecina faktu, ka ķeltu ciltis Spānijas teritorijā izmantoja īsus zobenus, taču tie arī parāda, ka no bronzas darināti īsi zobeni jau bija pazīstami Halštates kultūrā 1. tūkstošgadē p.m.ē., no kuras vēlāk, iespējams, atdalījās ķelti un kas laika posmā no aptuveni 1200. līdz 450. gadam p.m.ē. apdzīvoja Viduseiropu.

Senās Romas karaspēks gladiusu sāka izmantot pēc pūniešu kariem, kad, sākot ar 2. gadsimtu p.m.ē., tas pakāpeniski kļuva par galveno zobenu leģionāru bruņojumā. Tomēr ne visi karavīri bija aprīkoti ar gladiusu — jātnieku vienības deva priekšroku garāka veida zobenam (spatha), kas mūsu ēras 3. gadsimtā pamazām aizstāja gladiusu arī kājnieku rindās.

Pielietojums

Vizuālās liecības no romiešu atstātajām mozaīkām, sienu zīmējumiem un kapakmeņu skulptūrām norāda, ka gladiuss tika turēts zobenam paredzētā makstī, kas leģionāriem atradās labajā pusē, bet centurioniem un citiem komandieriem — kreisajā pusē.

Sarkanais punduris

Sarkanais punduris ir mazākā iespējamā galvenās secības zvaigzne, kuras iekšienē norisinās kodolsintēzes process. Zvaigžņu klasifikācijā tās pieder pie M spektra klases, kas nozīmē, ka savu relatīvi nelielo izmēru dēļ ir samērā blāvas un vēsas, taču ar ievērojami lielāku mūža ciklu apveltītas pundurzvaigznes.

Red dwarf stars have masses from about 0.08 to 0.6 times that of the Sun. (Objects smaller than red dwarf stars are called brown dwarfs and do not shine through the thermonuclear fusion of hydrogen.)

Magņitogorska

Magņitnajas kalna virsotne.

Magņitnajas kalns (krievu: Магнитная) ir paugurs, kas atrodas Dienvidurālu austrumu nogāzē, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, netālu no Magņitogorskas. Kalna augstums ir 610 m, kuru veido granīti, profirīti, marmori, kā arī dzelzs rūdas atradnes.

Romiešu kavalērija

Senās Romas jātnieka attēlojums uz kapakmeņa plāksnes.

Senās Romas kavalērija jeb romiešu kavalērija (latīņu: equites Romani) bija apbruņotas jātnieku vienības, kas paralēli kājniekiem veidoja daļu no kopējās Senās Romas armijas.

Kopsavilkums

Kopā ar kājniekiem un jūras floti kavalērija jeb zirgu mugurā karojošas jātnieku vienības veidoja daļu no Senās Romas armijas.

• Pasaules vēstures enciklopēdijas ieraksts (angliski)

Migrantu krīze

2021. gada migrantu krīze pie Baltkrievijas robežas

Migrantu krīzes galvenie ceļu virzieni, no kurienes tie nonāk Baltkrievijā, lai pēc tam dotos uz Eiropas Savienības robežu.
Apraksts
Datums:	2021. gada 7. jūlijs – šobrīd
Vieta:	Baltkrievija, Latvija, Lietuva un Polija
Cēlonis:	Eiropas Savienības ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju pēc 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām un Baltkrievijas iedzīvotāju protestiem 2020. un 2021. gadā
Iesaistītās puses
Baltkrievija	Latvija Lietuva Polija
• Apzināti iedrošina migrantus no Tuvajime Austrumiem ieceļot Baltkrievijā, lai pēc tam mudinātu tos caur valsts rietumu robežu migrēt Eiropas Savienībā.	• Nostiprina savas austrumu robežas ar Baltkrieviju, lai tādejādi nepieļautu nelegālo migrantu plūsmu savu valstu teritorijās. • Apvaino Baltkrieviju apzināta hibrīdkara īstenošanā pret Eiropas Savienību, lai tādejādi atriebtos par tās uzliktajām ekonomiskajām sankcijām pret Aleksandra Lukošenko režīmu.
Zaudējumi

2021. gada migrantu krīze pie Baltkrievijas robežas ir saspīlēts notikums uz Baltkrievijas un vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu (Latvijas, Lietuvas un Polijas) robežām, kuras ietvaros galvenokārt neskaitāmi imigranti no Tuvajiem Austrumiem, mēģinot izbēgt no nabadzības vai kara apstākļiem savā valstī, cenšas nelegāli caur Baltkrievijas teritoriju nokļūt Eiropas Savienībā, tādejādi apdraudot ne tikai Baltijas reģiona, bet arī visas Eiropas Savienības ārējo drošību.

Kredīts

Kredītsaistībām ir salīdzinoši liela ietekme uz pašnāvību mēģinājumiem viscaur pasaulē, kur, piemēram, Anglijā gandrīz katru gadu vairāk kā 100 000 cilvēku mēģina izdarīt pašnāvību parādu dēļ. Arī Latvijā ir konstatēti pašnāvību gadījumi, kas ir saistīti ar nespēju apmaksāt ātros kredītus.

2021. gada 4. augustā Gobzems kopā ar vairākiem simtiem brīvprātīgu dalībnieku Rīgas centrā piedalījās nesankcionētā protesta akcijā, kas bija vērsta pret "obligātu vakcināciju", kurā tika pausta neapmierinātība ar Saeimā konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta. Vēlāk par šādu darbību no Valsts policijas puses pret Gobzemu tika uzsākts administratīvā pārkāpuma process.

Kredītvēsture

Kredītvēsture ir personas finansiālo saistību pārskats, kurā tiek uzskaitītas gan esošās, gan jau izpildītās finansiālās saistības, kas tādējādi ļauj noteikt arī attiecīgās personas kredītreitingu.

Markomāņu kari

Markomāņu karu attēlojums uz Marka Aurēlija kolonnas mūsdienu Romā, Itālijā.

Markomāņu kari (latīņu: bellum Marcomannicum) jeb Ģermāņu–sarmatu kari (bellum Germanicum et Sarmaticum) bija trīs dažādi bruņoti konflikti starp Romas impēriju un vairākām ģermāņu un sarmatu ciltīm laika posmā no 166. līdz 180. gadam, kas galvenokārt norisinājās Romas impērijas ziemeļu pierobežā gar Donavas upi un tās saistošajām provincēm.

Markomāņu kari bija lielākais un nozīmīgākais bruņotais konflikts Romas impērijas vēsturē, kuru galvenie izraisītāji bija vairākas ģermāņu un sarmatu ciltis kā markomāņi, kvadi un jazigi. Karadarbība galvenokārt norisinājās Panonijas un Norikas provinču teritorijās, kā arī imperatora Marka Aurēlija valdīšanas posmā, kuras laikā tika sarakstīts viņa filozofiskais traktāts "Meditācijas".

Eiropas aizvēsture

Eiropas aizvēsture aptver vissenāko laika periodu Eiropas vēsturē par kuru nepastāv nekādas rakstiskās liecības un kuras pētīšana galvenokārt norisinās caur arheoloģiskajiem izrakumiem. Tā sevī ietver laika periodu kopš Eiropas teritorijā parādījās pirmie hominīnu akmens darbarīki līdz rakstības ieviešanas brīdim dzelzs laikmeta beigās.

Līdzīgi kā citviet pasaulē Eiropas aizvēsture tiek iedalīta trīs daļās — akmens laikmetā, bronzas laikmetā un dzelzs laikmetā, kas paralēli citu kontinentu aizvēsturiskajiem posmiem veido daļu no kopējās cilvēces aizvēstures.

Itālijas aizvēsture

Gaudo kultūras keramikas izstrādājumi (4.–3. g. tūkst. p.m.ē.)

Itālijas aizvēsture aptver vissenāko laika periodu Itālijas vēsturē par kuru nepastāv nekādas rakstiskās liecības un kuras pētīšana galvenokārt norisinās caur arheoloģiskajiem izrakumiem. Tā sevī ietver laika periodu kopš Itālijas teritorijā parādījās pirmie hominīnu akmens darbarīki līdz rakstības ieviešanas brīdim dzelzs laikmeta beigās.

Līdzīgi kā citviet pasaulē Itālijas aizvēsture tiek iedalīta trīs daļās — akmens laikmetā, bronzas laikmetā un dzelzs laikmetā, kas paralēli citu Eiropas valstu aizvēsturiskajiem posmiem veido daļu no kopējās Eiropas aizvēstures.

Pilsētvalstis

Paliekas no etrusku pilsētas drupām mūsdienu Itālijā.

Līdzīgi kā Senajā Grieķijā, arī etrusku civilizācija un tās apdzīvotā teritorija sastāvēja no vairākām neatkarīgām pilsētvalstīm, kuras savā starpā vienoja kopīgā kultūra un tirdzniecība.

Ne visas etrusku pilsētas bija vienādā lielumā.

Arheoloģiskie pētījumi rāda, ka sākotnējās Etrūrijas apmetnes izplatījušās mūsdienu Toskānas piejūras zemienēs ap 9. gadsimta p.m.ē. beigām.^{[nepieciešama atsauce]} Ap 6. gadsimtu p.m.ē. jau bija izveidojušās spēcīgas Etrūrijas pilsētas — Tarkvīnija (Tarquinii), Veija (Veii) u.c., kuras pārvaldīja vietējie aristokrāti un, kuras izveidoja divpadsmit pilsētu konfederāciju.^{[nepieciešama atsauce]} Etruski savu ietekmi pakāpeniski izplatīja pa visu Po upes ieleju līdz Adrijas jūrai, kur vēlāk tika dibinātas tādas pilsētas kā Adrija un Spina. Arī Roma savas attīstības sākumā uz kādu laika posmu nonāca etrusku kontrolē 6. gadsimtā p.m.ē.

Atšķirībā no senajiem grieķiem un feniķiešiem etruski nebija īpaši aktīvi koloniju (jaunu pilsētvalstu) veidotāji Vidusjūras reģionā.

Nodokļi

Vēsture

No vēsturiskā viedokļa nodokļi ir tikuši ieviesti un maksāti jau kopš pirmo civilizāciju parādīšanās senajos laikos, kur norēķināšanās veids parasti sevī ietvēra samaksu darbaspēka, graudu, kā arī vēlāk monetārā formā. Vēstures avoti norāda, ka dažādi nodokļi un to nomaksāšanas veidi tika ieviesti jau Senajā Divupē, Senajā Ēģiptē, Senajā Ķīnā, Senajā Grieķijā un Senajā Romā.

Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara (1775.–1783.) viens no galvenajiem cēloņiem bija pārlieku lielie nodokļi, ko Britu impērija uzlika savām Trīspadmsit kolonijām, lai tādejādi palīdzētu segt tās militāros izdevumus citviet pasaulē.

Sabiedriskais sektors

Minesotas štata kapitolijs (vieta, kurā tiekas Minesotas likumdevējs, daļa no ASV un Minesotas tautsaimniecības sabiedriskā sektora).

Sabiedriskais sektors jeb publiskais sektors (saukts arī par valsts sektoru) ir tā tautsaimniecības daļa, kurā ietilpst visa veida valsts un pašvaldības struktūras un to pārziņā esošās komercsabiedrības.

kā arī tās komercsabiedrības, kurās vismaz 50% un vairāk kapitāldaļu pieder valstij vai pašvaldībai.

Nākotne

Tā kā Saule ir galvenās secības zvaigzne, tās kodolā ik sekundi kodolsintēzes procesa rezultātā ūdeņradis tiek pārvērsts hēlijā, kur līdzšinējie aprēķini norāda, ka reizi miljards gados tā kļūst par aptuveni 10% lielāka un spožāka. Šī iemesla dēļ tiek paredzēts, ka tuvāko miljardu gadu laikā Saule pakāpeniski pārvērtīsies par sarkano milzi, kas savu attīstības maksimumu sasniegs pēc 7,6 miljardiem gadu, kad tās kopējais spožums būs teju 3000 reizes lielāks nekā šobrīd un virsma izpletīsies par 20% tālāk nekā esošā Zemes orbīta, sasniedzot 1,2 astronomisko vienību (AU) atzīmi un iznīcinot savā ceļā tādas planētas kā Merkuru, Venēru un, iespējams, arī Zemi.

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops

Misija

Zinātniskās misijas ilgums varētu būt mērāms no 5 līdz 10 gadiem, kuras laikā ir paredzēts īstenot 4 būtiskus mērķus:

• Meklēt pirmās zvaigznes un agrīnās galaktikas, kas izveidojušās uzreiz pēc Lielā sprādziena;
• Noskaidrot kā agrīnās galaktikas attīstījušās līdz mūsdienām;
• Novērot agrīno zvaigžņu un planētu veidošanās procesu pēc Lielā sprādziena;
• Izpētīt fizikālo un ķīmisko sastāvu citplanētām, kas atrodas orbītā ap citām zvaigznēm, kā meklēt pazīmes pēc ārpuszemes dzīvības esamības Visumā.

Senā Roma

Romas impērijas pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas laikā tika izveidota pastāvīga un profesionāla armija, kas kopā ar palīgvienībām un jūras floti mūsu ēras 1. gadsimta sākumā veidoja ap 250 000 vīru lielu karaspēku.

Seksisms

Vēsturiski seksisms mūsdienu izpratnē ir pastāvējis gandrīz katrā sabiedrībā kopš agrārās revolūcijas sākuma, kad, attīstoties lauksaimniecībai un izveidojoties pirmajām civilizācijām, vīriešu kārtas pārstāvji pakāpeniski ieguva lielākas priekšrocības attiecībā pret sievietēm. Tā, piemēram, daudzās seno laiku sabiedrībās sievietes bija pielīdzināmas vīrieša īpašumam, kuras dzīvi lielākoties noteica tēvs, vīrs vai brālis.

Hammurapi likumi, kas tika izstrādāti ap 18. gs. p.m.ē, parāda dzimumu nevienlīdzības ainu, kāda no tiesiskā aspekta pastāvēja Senajā Divupē, kur par vienkāršas sievietes slepkavību varmākai bija jāsamaksā 30 sudraba šekeļi, iekams par vīrieša slepkavību — 60 sudraba šekeļi.

Senajā Grieķijā 5. gs. p.m.ē., nostiprinoties tiešās demokrātijas principiem, sievietes turpināja izjust diskrimināciju — tās nevarēja piedalīties tautas sapulcē, vēlēt vai kļūt par tiesnesi, tām bija liegta pienācīga izglītība, kā arī nebija tiesību tirgoties un piedalīties filozofiskos disputos.

Viduslaikos sievietes lomu sabiedrībā galvenokārt noteica Baznīca un aristokrātija.

Cits

Tukuma novads

2022. gada februāra beigās Apšuciemā ieradās vairākas ukraiņu ģimenes, kas Ukrainas kara rezultātā bija spiestas doties bēgļu gaitās.

Iedzīvotāju skaits Tukuma novada pilsētās un pagastos (01.01.2021.) Tukums    18 154 Kandava    3657 Engures pagasts    2553 Smārdes pagasts    2477 Lapmežciema pagasts    2351 Jaunpils pagasts    1946 Slampes pagasts    1861 Tumes pagasts    1746 Pūres pagasts    1404 Džūkstes pagasts    1404 Irlavas pagasts    1373 Kandavas pagasts    1326 Sēmes pagasts    1229 Jaunsātu pagasts    885 Vānes pagasts    800 Zemītes pagasts    667 Degoles pagasts    665 Lestenes pagasts    605 Matkules pagasts    562 Zantes pagasts    525 Zentenes pagasts    508 Cēres pagasts    502 Viesatu pagasts    356

Skats uz daļu no kinopilsētas "Cinevilla" uzstādītās senlaiku cietokšņa montāžas, kas tika izmantota kinofilmas "Nameja gredzens" filmēšanas laikā.

• Kinopilsēta "Cinevilla": Tukuma novada Slampes pagastā atrodas Baltijā lielākais publiskais brīvdabas filmēšanas laukums ar kopējo platību 150 hektāri, kurā savulaik ir uzņemtas tādas populāras latviešu spēlfilmas kā "Rīgas sargi", "Rūdolfa mantojums" un "Nameja gredzens". Kinopilsētas teritorija ir atvērta arī apmeklētājiem, kur papildus uzstādītajiem apskates objektiem ir pieejami dažādi izklaides pasākumi.

Latvijas apdzīvotās vietas

Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums

Nr.	Nosaukums	Statuss	Iedzīvotāju skaits 2020. gadā	Pieaugums/ kritums kopš 2019. gada
1.	Rīga	Republikas pilsēta	627 487	▼ 5127 (0,82%)
2.	Daugavpils	Republikas pilsēta	82 046	▼ 558 (0,68%)
3.	Liepāja	Republikas pilsēta	68 535	▼ 410 (0,6%)
4.	Jelgava	Republikas pilsēta	56 062	▲ 90 (0,16%)
5.	Jūrmala	Republikas pilsēta	49 687	▲ 362 (0,73%)
6.	Ventspils	Republikas pilsēta	33 906	▼ 471 (1,39%)
7.	Rēzekne	Republikas pilsēta	27 613	▼ 207 (0,75%)
8.	Ogre	pilsēta	23 273	▲ 41 (0,18%)
9.	Valmiera	Republikas pilsēta	23 050	▼ 75 (0,33%)
10.	Jēkabpils	Republikas pilsēta	21 928	▼ 148 (0,67%)
11.	Salaspils	pilsēta	17 977	▼ 34 (0,19%)
12.	Tukums	pilsēta	16 896	▼ 103 (0,61%)
13.	Mārupe	lielciems	16 033