Pāriet uz saturu

Dalībnieks:Maranello Prime/Smilšu kaste

Vikipēdijas lapa

Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījumā atrodas pilsētas un ciemi, kas saskaņā ar 2024. gada statistikas datiem ieņem 100 apdzīvotāko vietu statusu valsts teritorijā. Kopumā sarakstu veido 62 pilsētas un 38 ciemi.

Nr. Apdzīvotās vietas nosaukums[a] Ģerbonis Statuss Iedzīvotāju skaits (2024)[1] Administratīvā iedalījuma vienība
1. Rīga
valstspilsēta ar savu pašvaldību 605 273 Rīgas valstspilsēta
2. Daugavpils
valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī Augšdaugavas novada administratīvais centrs 77 799 Daugavpils valstspilsēta
3. Liepāja
valstspilsēta ar savu pašvaldību 66 680 Liepājas valstspilsēta
4. Jelgava
valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī Jelgavas novada administratīvais centrs 54 701 Jelgavas valstspilsēta
5. Jūrmala
valstspilsēta ar savu pašvaldību 52 154 Jūrmalas valstspilsēta
6. Ventspils
valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī Ventspils novada administratīvais centrs 32 634 Ventspils valstspilsēta
7. Rēzekne
valstspilsēta ar savu pašvaldību, kā arī Rēzeknes novada administratīvais centrs 26 131 Rēzeknes valstspilsēta
8. Ogre
valstspilsēta un novada administratīvais centrs 22 767 Ogres novads
9. Valmiera
valstspilsēta un novada administratīvais centrs 22 376 Valmieras novads
10. Jēkabpils
valstspilsēta un novada administratīvais centrs 21 150 Jēkabpils novads
11. Salaspils
novada pilsēta un administratīvais centrs 17 826 Salaspils novads
12. Mārupe
novada pilsēta un administratīvais centrs 16 544 Mārupes novads
13. Tukums
novada pilsēta un administratīvais centrs 16 318 Tukuma novads
14. Cēsis
novada pilsēta un administratīvais centrs 14 699 Cēsu novads
15. Sigulda
novada pilsēta un administratīvais centrs 14 632 Siguldas novads
16. Kuldīga
novada pilsēta un administratīvais centrs 9940 Kuldīgas novads
17. Olaine
novada pilsēta un administratīvais centrs 9908 Olaines novads
18. Bauska
novada pilsēta un administratīvais centrs 9811 Bauskas novads
19. Saldus
novada pilsēta un administratīvais centrs 9553 Saldus novads
20. Talsi
novada pilsēta un administratīvais centrs 8649 Talsu novads
21. Dobele
novada pilsēta un administratīvais centrs 8589 Dobeles novads
22. Ādaži
–
 novada pilsēta un administratīvais centrs 7535 Ādažu novads
23. Ludza
novada pilsēta un administratīvais centrs 7524 Ludzas novads
24. Ikšķile
novada pilsēta 7448 Ogres novads
25. Krāslava
novada pilsēta un administratīvais centrs 6854 Krāslavas novads
26. Aizkraukle
novada pilsēta un administratīvais centrs 6853 Aizkraukles novads
27. Baloži
novada pilsēta 6846 Ķekavas novads
28. Līvāni
novada pilsēta un administratīvais centrs 6790 Līvānu novads
29. Gulbene
novada pilsēta un administratīvais centrs 6715 Gulbenes novads
30. Limbaži
novada pilsēta un administratīvais centrs 6613 Limbažu novads
31. Madona
novada pilsēta un administratīvais centrs 6561 Madonas novads
32. Alūksne
novada pilsēta un administratīvais centrs 6175 Alūksnes novads
33. Lielvārde
novada pilsēta 5853 Ogres novads
34. Preiļi
novada pilsēta un administratīvais centrs 5841 Preiļu novads
35. Balvi
novada pilsēta un administratīvais centrs 5584 Balvu novads
36. Ulbroka
–
 lielciems un novada administratīvais centrs 5583[2] Ropažu novads
37. Iecava
novada pilsēta 5343 Bauskas novads
38. Carnikava
–
 lielciems 5137[3] Ādažu novads
39. Smiltene
novada pilsēta un administratīvais centrs 5129 Smiltenes novads
40. Ķekava
novada pilsēta un administratīvais centrs 5039 Ķekavas novads
41. Valka
novada pilsēta un administratīvais centrs 4564 Valkas novads
42. Ozolnieki
–
 lielciems 4338[4] Jelgavas novads
43. Piņķi
–
 lielciems 4057[5] Mārupes novads
44. Aizpute
novada pilsēta 3892 Dienvidkurzemes novads
45. Baldone
novada pilsēta 3711 Ķekavas novads
46. Jaunolaine
–
 lielciems 3634[6] Olaines novads
47. Grobiņa
novada pilsēta un administratīvais centrs 3593 Dienvidkurzemes novads
48. Jaunmārupe
–
 lielciems 3383[7] Mārupes novads
49. Kandava
novada pilsēta 3276 Tukuma novads
50. Vangaži
novada pilsēta 3192 Ropažu novads
51. Saulkrasti
novada pilsēta un administratīvais centrs 3149 Saulkrastu novads
52. Brocēni
novada pilsēta 2834 Saldus novads
53. Pļaviņas
novada pilsēta 2823 Aizkraukles novads
54. Viļāni
novada pilsēta 2749 Rēzeknes novads
55. Rūjiena
novada pilsēta 2650 Valmieras novads
56. Katlakalns
–
 lielciems 2501[8] Ķekavas novads
57. Kadaga
–
 lielciems 2499[9] Ādažu novads
58. Salacgrīva
novada pilsēta 2480 Limbažu novads
59. Koknese
novada pilsēta 2427 Aizkraukles novads
60. Valmiermuiža
–
 lielciems 2412[10] Valmieras novads
61. Skrīveri
–
 lielciems 2383[11] Aizkraukles novads
62. Liepa
–
 lielciems 2205[12] Cēsu novads
63. Inčukalns
–
 lielciems 2185[13] Siguldas novads
Priekuļi
–
 lielciems 2185[14] Cēsu novads
65. Malta
–
 lielciems 2152[15] Rēzeknes novads
66. Roja
–
 lielciems 2145[16] Talsu novads
67. Garkalne
–
 lielciems 2144[17] Ropažu novads
68. Dreiliņi
–
 lielciems 2140[18] Ropažu novads
69. Auce
novada pilsēta 2136 Dobeles novads
70. Zvejniekciems
–
 lielciems 2123[19] Saulkrastu novads
71. Ilūkste
novada pilsēta 2082 Augšdaugavas novads
72. Ķegums
novada pilsēta 2059 Ogres novads
73. Vecumnieki
–
 lielciems 2026[20] Bauskas novads
74. Mucenieki
–
 lielciems 1992[21] Ropažu novads
75. Mālpils
–
 lielciems 1988[22] Siguldas novads
76. Saurieši
–
 lielciems 1866[23] Ropažu novads
77. Medemciems
–
 lielciems 1847[24] Olaines novads
78. Kārsava
novada pilsēta 1843 Ludzas novads
79. Priekule
novada pilsēta 1810 Dienvidkurzemes novads
80. Dagda
novada pilsēta 1805 Krāslavas novads
81. Skrunda
novada pilsēta 1767 Kuldīgas novads
82. Jaunjelgava
novada pilsēta 1713 Aizkraukles novads
83. Mežāres
–
 lielciems 1701[25] Mārupes novads
84. Ropaži
–
 lielciems 1698[26] Ropažu novads
85. Kalnciems
lielciems 1680[27] Jelgavas novads
86. Varakļāni
novada pilsēta un administratīvais centrs 1653 Varakļānu novads
87. Tīraine
–
 lielciems 1646[28] Mārupes novads
88. Ērgļi
–
 lielciems 1609[29] Madonas novads
89. Eleja
–
 lielciems 1607[30] Jelgavas novads
90. Ogresgals
–
 lielciems 1599[31] Ogres novads
91. Valdlauči
–
 lielciems 1587[32] Ķekavas novads
92. Ugāle
–
 lielciems 1574[33] Ventspils novads
93. Rāmava
–
 lielciems 1567[34] Ķekavas novads
94. Vaiņode
–
 lielciems 1565[35] Dienvidkurzemes novads
95. Spilve
–
 lielciems 1560[36] Mārupes novads
96. Berģi
–
 lielciems 1551[37] Ropažu novads
Garciems
–
 lielciems 1551[38] Ādažu novads
98. Stende
novada pilsēta 1532 Talsu novads
99. Viesīte
novada pilsēta 1510 Jēkabpils novads
100. Dzidriņas
–
 lielciems 1483[39] Ropažu novads
101. Augšlīgatne
–
 lielciems 1461[40] Cēsu novads
Valstspilsētas
Novadu pilsētas

Pilsēta

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmās pilsētas radās Tuvajos Austrumos jeb, precīzāk, Auglīgajā pusmēness reģionā, un tās bija, apmēram, 0,750 km2 lielas ar ne vairāk kā 10 000 iedzīvotāju.[41][42] Vairums šo pilsētu bija norobežotas no apkārtējās teritorijas ar vaļņiem, kas kalpoja par aizsardzības barjeru uzbrukuma gadījumā.[41] Tā, piemēram, Jērika, kas tiek uzskatīta par vienu no senākajām nepārtraukti apdzīvotajām vietām pasaulē, sāka izplesties ap 9000. gadu p.m.ē., ko ieskāva 3,6 metrus augsti akmens mūri ar 8,5 metrus augstu torni.[42] Mājas bija būvētas no māla ķieģeļiem, klātas ar apmetumu un izrotātas ar dažādiem dekorējumiem no iekšpuses.[41][42]

Renegāts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tāpat 2023. gada 6. augustā, neilgi pirms pusnakts, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma informāciju, ka Melnezerā zem ūdens ir pazudis vīrietis, kurš piekrastē ir atpūties kopā ar draugiem un iespējams, bijis arī alkohola reibumā. Glābšanas darbu rezultātā ūdenslīdējiem vīrieša mirstīgās atliekas izdevās uziet tikai nakošajā rītā.[43]

Tēli

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Seriāla galvenie tēli — Lorenco Lamass (pa kresi), Brenskombs Ričmonds (centrā) un Ketlīna Kīnmonta (pa labi).
  • Rīno Reiness (Reno Raines), atveido Lorenco Lamass — seriāla galvenais tēls, bijušais Sandjego policists un karavīrs, kas tiek apmelots noziegumā, kuru nav pastrādājis; spiests bēgt un izvairīties no likumsargiem, kļūstot par renegātu un atlīdzības mednieku zem segvārda Vinss Bleks (Vince Black), labi pārvalda dažādas cīņas mākslas (pašaizsardzību), cenšas ievērot taisnību un vest pie atbildības citus likumpārkāpējus (par spīti tam, ka pats atrodas policijas meklēšanā), pārvietojas ar motociklu.

Kalifornijas saimniecība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skats uz citrusaugļu dārzu Sanpaskualas ielejā Eskondido, Kalifornijā.

2021. gadā Kalifornijas iekšzemes kopprodukts (IKP) veidoja 3,4 triljonus ASV dolārus, kas bija augstākais no visiem ASV štatiem. Jā tā būtu neatkarīga valsts, Kalifornija pēc IKP ierindotos piektajā vietā pasaulē, apsteidzot Lielbritāniju un atpaliekot tikai no ASV, Ķīnas, Japānas un Vācijas.[44] Pie tam Bloomberg analītiķi prognozē, ka Kalifornija tuvākajā laikā varētu apsteigt Vāciju un pacelties uz ceturto vietu, ņemot vērā Vācijas ekonomisko lejupslīdi saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Skola

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tukuma 3. pamatskola
Atrašanās vieta
Lielā iela 18, Tukums, Karogs: Latvija Latvija, LV-3101
Informācija
Skolas tips pamatskola
Dibināta 1952
Direktors Zane Selivanoviča
Pedagoģisko darbinieku skaits 28 (2022./2023. m.g.)
Skolēnu skaits 209 (2022./2023. m.g.)
Valodas latviešu
Mājaslapa www.tuk3psk.lv

Dioksīns

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rūpniecība — galvenais dioksīna avots.

Dioksīns ir indīga viela, kam piemīt spēcīga teratogēna, mutagēna un kancerogēna iedarbība, kā galvenais avots ir rūpniecība — hlorētu savienojumu ražošana, metalurģija, papīra balināšana un atkritumu dedzināšana.[45][46]

Muskete

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Musketes attēlojums no 18. gadsimta.
Kramenīcas musketes attēlojums no 18. gadsimta beigām

Muskete (franču: mousquette) ir no stobra gala pielādējams šaujamierocis, kas darbojas uz šaujampulvera mehānisma. Karavīri, kas no 16. līdz 19. gadsimtam bija apbruņoti ar šāda veida šaujamieročiem, tika dēvēti par musketieriem.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raksturojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzbūve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Munīcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pielietojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc aizdedzes atslēgas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kvēldegļa atslēgas muskete
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rata atslēgas muskete
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krama atslēgas muskete
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc stobra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gludstobra muskete
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vītņstobra muskete
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūrā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gladiuss

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gladiusa rekonstrukcija.

Gladiuss (latīņu: gladius) ir vārds, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "zobens" (visa veida — gan īss, gan garš), taču vēsturiski šaurākā izpratnē ar to parasti saprot specifiski īsu darinātu zobenu, kas aktīvi tika izmantots Senajā Romā.[47] Paralēli šķēpam (pilum) un vairogam (scutum) tas sastādīja daļu no romiešu karaspēka pamataprīkojuma vēlajā republikas un agrajā impērijas periodā.[48]

Izcelsme

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romiešu autoru atstātie darbi norāda, ka gladiuss visticamāk tika aizgūts no ķeltu ciltīm, kas senajos laikos apdzīvoja Pireneju pussalu mūsdienu Spānijas teritorijā.[49] Kartāgas armija labprāt algoja ķeltu karotājus, kas līdzās citām bruņotām vienībām 3. gadsimtā p.m.ē. piedalījās pirmajos divos pūniešu karos pret Romu.[50] Ne velti rakstiskajos vēstures avotos tas tiek devēts par "spāņu zobenu" (gladius Hispaniensis).[49]

Arheoloģiskie izrakumi apliecina faktu, ka ķeltu ciltis Spānijas teritorijā izmantoja īsus zobenus, taču tie arī parāda, ka no bronzas darināti īsi zobeni jau bija pazīstami Halštates kultūrā 1. tūkstošgadē p.m.ē., no kuras vēlāk, iespējams, atdalījās ķelti un kas laika posmā no aptuveni 1200. līdz 450. gadam p.m.ē. apdzīvoja Viduseiropu.[51][52]

Senās Romas karaspēks gladiusu sāka izmantot pēc pūniešu kariem, kad, sākot ar 2. gadsimtu p.m.ē., tas pakāpeniski kļuva par galveno zobenu leģionāru bruņojumā.[50] Tomēr ne visi karavīri bija aprīkoti ar gladiusu — jātnieku vienības deva priekšroku garāka veida zobenam (spatha), kas mūsu ēras 3. gadsimtā pamazām aizstāja gladiusu arī kājnieku rindās.[50]

Pielietojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vizuālās liecības no romiešu atstātajām mozaīkām, sienu zīmējumiem un kapakmeņu skulptūrām norāda, ka gladiuss tika turēts zobenam paredzētā makstī, kas leģionāriem atradās labajā pusē, bet centurioniem un citiem komandieriem — kreisajā pusē.[50]

Sarkanais punduris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarkanais punduris ir mazākā iespējamā galvenās secības zvaigzne, kuras iekšienē norisinās kodolsintēzes process. Zvaigžņu klasifikācijā tās pieder pie M spektra klases, kas nozīmē, ka savu relatīvi nelielo izmēru dēļ ir samērā blāvas un vēsas, taču ar ievērojami lielāku mūža ciklu apveltītas pundurzvaigznes.

Red dwarf stars have masses from about 0.08 to 0.6 times that of the Sun. (Objects smaller than red dwarf stars are called brown dwarfs and do not shine through the thermonuclear fusion of hydrogen.)

Magņitogorska

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Magņitnajas kalna virsotne.

Magņitnajas kalns (krievu: Магнитная) ir paugurs, kas atrodas Dienvidurālu austrumu nogāzē, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, netālu no Magņitogorskas. Kalna augstums ir 610 m, kuru veido granīti, profirīti, marmori, kā arī dzelzs rūdas atradnes.

Romiešu kavalērija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Senās Romas jātnieka attēlojums uz kapakmeņa plāksnes.

Senās Romas kavalērija jeb romiešu kavalērija (latīņu: equites Romani) bija apbruņotas jātnieku vienības, kas paralēli kājniekiem veidoja daļu no kopējās Senās Romas armijas.[50]

Kopsavilkums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopā ar kājniekiem un jūras floti kavalērija jeb zirgu mugurā karojošas jātnieku vienības veidoja daļu no Senās Romas armijas.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Senās Romas kavalērija

Migrantu krīze

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2021. gada migrantu krīze pie Baltkrievijas robežas
Migrantu krīzes galvenie ceļu virzieni, no kurienes tie nonāk Baltkrievijā, lai pēc tam dotos uz Eiropas Savienības robežu.
Apraksts
Datums: 2021. gada 7. jūlijs – šobrīd
Vieta: Baltkrievija, Latvija, Lietuva un Polija
Cēlonis: Eiropas Savienības ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju pēc 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām un Baltkrievijas iedzīvotāju protestiem 2020. un 2021. gadā
Iesaistītās puses
Valsts karogs: Baltkrievija Baltkrievija Valsts karogs: Latvija Latvija
Valsts karogs: Lietuva Lietuva
Valsts karogs: Polija Polija
• Apzināti iedrošina migrantus no Tuvajime Austrumiem ieceļot Baltkrievijā, lai pēc tam mudinātu tos caur valsts rietumu robežu migrēt Eiropas Savienībā. • Nostiprina savas austrumu robežas ar Baltkrieviju, lai tādejādi nepieļautu nelegālo migrantu plūsmu savu valstu teritorijās.
• Apvaino Baltkrieviju apzināta hibrīdkara īstenošanā pret Eiropas Savienību, lai tādejādi atriebtos par tās uzliktajām ekonomiskajām sankcijām pret Aleksandra Lukošenko režīmu.
Zaudējumi

2021. gada migrantu krīze pie Baltkrievijas robežas ir saspīlēts notikums uz Baltkrievijas un vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu (Latvijas, Lietuvas un Polijas) robežām, kuras ietvaros galvenokārt neskaitāmi imigranti no Tuvajiem Austrumiem, mēģinot izbēgt no nabadzības vai kara apstākļiem savā valstī, cenšas nelegāli caur Baltkrievijas teritoriju nokļūt Eiropas Savienībā, tādejādi apdraudot ne tikai Baltijas reģiona, bet arī visas Eiropas Savienības ārējo drošību.

Kredīts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kredītsaistībām ir salīdzinoši liela ietekme uz pašnāvību mēģinājumiem viscaur pasaulē, kur, piemēram, Anglijā gandrīz katru gadu vairāk kā 100 000 cilvēku mēģina izdarīt pašnāvību parādu dēļ.[53] Arī Latvijā ir konstatēti pašnāvību gadījumi, kas ir saistīti ar nespēju apmaksāt ātros kredītus.[54]

2021. gada 4. augustā Gobzems kopā ar vairākiem simtiem brīvprātīgu dalībnieku Rīgas centrā piedalījās nesankcionētā protesta akcijā, kas bija vērsta pret "obligātu vakcināciju", kurā tika pausta neapmierinātība ar Saeimā konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta. Vēlāk par šādu darbību no Valsts policijas puses pret Gobzemu tika uzsākts administratīvā pārkāpuma process.[55]

Kredītvēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kredītvēsture ir personas finansiālo saistību pārskats, kurā tiek uzskaitītas gan esošās, gan jau izpildītās finansiālās saistības, kas tādējādi ļauj noteikt arī attiecīgās personas kredītreitingu.[56]

Markomāņu kari

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Markomāņu karu attēlojums uz Marka Aurēlija kolonnas mūsdienu Romā, Itālijā.

Markomāņu kari (latīņu: bellum Marcomannicum) jeb Ģermāņu–sarmatu kari (bellum Germanicum et Sarmaticum) bija trīs dažādi bruņoti konflikti starp Romas impēriju un vairākām ģermāņu un sarmatu ciltīm laika posmā no 166. līdz 180. gadam, kas galvenokārt norisinājās Romas impērijas ziemeļu pierobežā gar Donavas upi un tās saistošajām provincēm.[57]

Markomāņu kari bija lielākais un nozīmīgākais bruņotais konflikts Romas impērijas vēsturē, kuru galvenie izraisītāji bija vairākas ģermāņu un sarmatu ciltis kā markomāņi, kvadi un jazigi.[57] Karadarbība galvenokārt norisinājās Panonijas un Norikas provinču teritorijās, kā arī imperatora Marka Aurēlija valdīšanas posmā, kuras laikā tika sarakstīts viņa filozofiskais traktāts "Meditācijas".

Eiropas aizvēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas aizvēsture aptver vissenāko laika periodu Eiropas vēsturē par kuru nepastāv nekādas rakstiskās liecības un kuras pētīšana galvenokārt norisinās caur arheoloģiskajiem izrakumiem. Tā sevī ietver laika periodu kopš Eiropas teritorijā parādījās pirmie hominīnu akmens darbarīki līdz rakstības ieviešanas brīdim dzelzs laikmeta beigās.

Līdzīgi kā citviet pasaulē Eiropas aizvēsture tiek iedalīta trīs daļās — akmens laikmetā, bronzas laikmetā un dzelzs laikmetā, kas paralēli citu kontinentu aizvēsturiskajiem posmiem veido daļu no kopējās cilvēces aizvēstures.

Itālijas aizvēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gaudo kultūras keramikas izstrādājumi (4.–3. g. tūkst. p.m.ē.)

Itālijas aizvēsture aptver vissenāko laika periodu Itālijas vēsturē par kuru nepastāv nekādas rakstiskās liecības un kuras pētīšana galvenokārt norisinās caur arheoloģiskajiem izrakumiem. Tā sevī ietver laika periodu kopš Itālijas teritorijā parādījās pirmie hominīnu akmens darbarīki līdz rakstības ieviešanas brīdim dzelzs laikmeta beigās.

Līdzīgi kā citviet pasaulē Itālijas aizvēsture tiek iedalīta trīs daļās — akmens laikmetā, bronzas laikmetā un dzelzs laikmetā, kas paralēli citu Eiropas valstu aizvēsturiskajiem posmiem veido daļu no kopējās Eiropas aizvēstures.

Pilsētvalstis

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Paliekas no etrusku pilsētas drupām mūsdienu Itālijā.

Līdzīgi kā Senajā Grieķijā, arī etrusku civilizācija un tās apdzīvotā teritorija sastāvēja no vairākām neatkarīgām pilsētvalstīm, kuras savā starpā vienoja kopīgā kultūra un tirdzniecība.[58]

Ne visas etrusku pilsētas bija vienādā lielumā.[59]

Arheoloģiskie pētījumi rāda, ka sākotnējās Etrūrijas apmetnes izplatījušās mūsdienu Toskānas piejūras zemienēs ap 9. gadsimta p.m.ē. beigām.[nepieciešama atsauce] Ap 6. gadsimtu p.m.ē. jau bija izveidojušās spēcīgas Etrūrijas pilsētas — Tarkvīnija (Tarquinii), Veija (Veii) u.c., kuras pārvaldīja vietējie aristokrāti un, kuras izveidoja divpadsmit pilsētu konfederāciju.[nepieciešama atsauce] Etruski savu ietekmi pakāpeniski izplatīja pa visu Po upes ieleju līdz Adrijas jūrai, kur vēlāk tika dibinātas tādas pilsētas kā Adrija un Spina.[60] Arī Roma savas attīstības sākumā uz kādu laika posmu nonāca etrusku kontrolē 6. gadsimtā p.m.ē.[60]

Atšķirībā no senajiem grieķiem un feniķiešiem etruski nebija īpaši aktīvi koloniju (jaunu pilsētvalstu) veidotāji Vidusjūras reģionā.[61]

Nodokļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopsavilkums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No vēsturiskā viedokļa nodokļi ir tikuši ieviesti un maksāti jau kopš pirmo civilizāciju parādīšanās senajos laikos, kur norēķināšanās veids parasti sevī ietvēra samaksu darbaspēka, graudu, kā arī vēlāk monetārā formā.[62] Vēstures avoti norāda, ka dažādi nodokļi un to nomaksāšanas veidi tika ieviesti jau Senajā Divupē, Senajā Ēģiptē, Senajā Ķīnā, Senajā Grieķijā un Senajā Romā.[62]

Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara (1775.–1783.) viens no galvenajiem cēloņiem bija pārlieku lielie nodokļi, ko Britu impērija uzlika savām Trīspadmsit kolonijām, lai tādejādi palīdzētu segt tās militāros izdevumus citviet pasaulē.[63]

Sabiedriskais sektors

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Minesotas štata kapitolijs (vieta, kurā tiekas Minesotas likumdevējs, daļa no ASV un Minesotas tautsaimniecības sabiedriskā sektora).

Sabiedriskais sektors jeb publiskais sektors (saukts arī par valsts sektoru) ir tā tautsaimniecības daļa, kurā ietilpst visa veida valsts un pašvaldības struktūras un to pārziņā esošās komercsabiedrības.

kā arī tās komercsabiedrības, kurās vismaz 50% un vairāk kapitāldaļu pieder valstij vai pašvaldībai.

Veģetatīvā distonija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nākotne

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā Saule ir galvenās secības zvaigzne, tās kodolā ik sekundi kodolsintēzes procesa rezultātā ūdeņradis tiek pārvērsts hēlijā, kur līdzšinējie aprēķini norāda, ka reizi miljards gados tā kļūst par aptuveni 10% lielāka un spožāka.[64] Šī iemesla dēļ tiek paredzēts, ka tuvāko miljardu gadu laikā Saule pakāpeniski pārvērtīsies par sarkano milzi, kas savu attīstības maksimumu sasniegs pēc 7,6 miljardiem gadu, kad tās kopējais spožums būs teju 3000 reizes lielāks nekā šobrīd un virsma izpletīsies par 20% tālāk nekā esošā Zemes orbīta, sasniedzot 1,2 astronomisko vienību (AU) atzīmi un iznīcinot savā ceļā tādas planētas kā Merkuru, Venēru un, iespējams, arī Zemi.[65]

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Misija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātniskās misijas ilgums varētu būt mērāms no 5 līdz 10 gadiem, kuras laikā ir paredzēts īstenot 4 būtiskus mērķus:[66]

Senā Roma

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romas impērijas pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas laikā tika izveidota pastāvīga un profesionāla armija, kas kopā ar palīgvienībām un jūras floti mūsu ēras 1. gadsimta sākumā veidoja ap 250 000 vīru lielu karaspēku.

Seksisms

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiski seksisms mūsdienu izpratnē ir pastāvējis gandrīz katrā sabiedrībā kopš agrārās revolūcijas sākuma, kad, attīstoties lauksaimniecībai un izveidojoties pirmajām civilizācijām, vīriešu kārtas pārstāvji pakāpeniski ieguva lielākas priekšrocības attiecībā pret sievietēm.[67] Tā, piemēram, daudzās seno laiku sabiedrībās sievietes bija pielīdzināmas vīrieša īpašumam, kuras dzīvi lielākoties noteica tēvs, vīrs vai brālis.[67]

Hammurapi likumi, kas tika izstrādāti ap 18. gs. p.m.ē, parāda dzimumu nevienlīdzības ainu, kāda no tiesiskā aspekta pastāvēja Senajā Divupē, kur par vienkāršas sievietes slepkavību varmākai bija jāsamaksā 30 sudraba šekeļi, iekams par vīrieša slepkavību — 60 sudraba šekeļi.[68]

Senajā Grieķijā 5. gs. p.m.ē., nostiprinoties tiešās demokrātijas principiem, sievietes turpināja izjust diskrimināciju — tās nevarēja piedalīties tautas sapulcē, vēlēt vai kļūt par tiesnesi, tām bija liegta pienācīga izglītība, kā arī nebija tiesību tirgoties un piedalīties filozofiskos disputos.[69]

Viduslaikos sievietes lomu sabiedrībā galvenokārt noteica Baznīca un aristokrātija.[50]

Cits

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tukuma novads

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada februāra beigās Apšuciemā ieradās vairākas ukraiņu ģimenes, kas Ukrainas kara rezultātā bija spiestas doties bēgļu gaitās.[70]

Iedzīvotāju skaits Tukuma novada pilsētās un pagastos (01.01.2021.)
Tukums
  
 18 154
Kandava
  
 3657
Engures pagasts
  
 2553
Smārdes pagasts
  
 2477
Lapmežciema pagasts
  
 2351
Jaunpils pagasts
  
 1946
Slampes pagasts
  
 1861
Tumes pagasts
  
 1746
Pūres pagasts
  
 1404
Džūkstes pagasts
  
 1404
Irlavas pagasts
  
 1373
Kandavas pagasts
  
 1326
Sēmes pagasts
  
 1229
Jaunsātu pagasts
  
 885
Vānes pagasts
  
 800
Zemītes pagasts
  
 667
Degoles pagasts
  
 665
Lestenes pagasts
  
 605
Matkules pagasts
  
 562
Zantes pagasts
  
 525
Zentenes pagasts
  
 508
Cēres pagasts
  
 502
Viesatu pagasts
  
 356
Skats uz daļu no kinopilsētas "Cinevilla" uzstādītās senlaiku cietokšņa montāžas, kas tika izmantota kinofilmas "Nameja gredzens" filmēšanas laikā.

Latvijas apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums

Nr. Nosaukums Statuss Iedzīvotāju skaits 2020. gadā Pieaugums/ kritums kopš 2019. gada
1. Rīga Republikas pilsēta 627 487 ▼ 5127 (0,82%)
2. Daugavpils Republikas pilsēta 82 046 ▼ 558 (0,68%)
3. Liepāja Republikas pilsēta 68 535 ▼ 410 (0,6%)
4. Jelgava Republikas pilsēta 56 062 ▲ 90 (0,16%)
5. Jūrmala Republikas pilsēta 49 687 ▲ 362 (0,73%)
6. Ventspils Republikas pilsēta 33 906 ▼ 471 (1,39%)
7. Rēzekne Republikas pilsēta 27 613 ▼ 207 (0,75%)
8. Ogre pilsēta 23 273 ▲ 41 (0,18%)
9. Valmiera Republikas pilsēta 23 050 ▼ 75 (0,33%)
10. Jēkabpils Republikas pilsēta 21 928 ▼ 148 (0,67%)
11. Salaspils pilsēta 17 977 ▼ 34 (0,19%)
12. Tukums pilsēta 16 896 ▼ 103 (0,61%)
13. Mārupe lielciems 16 033

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas». stat.gov.lv. Oficiālais statistikas portāls. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  2. ↑ «Ulbroka». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  3. ↑ «Carnikava». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  4. ↑ «Ozolnieki». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  5. ↑ «Piņķi». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  6. ↑ «Jaunolaine». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  7. ↑ «Jaunmārupe». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  8. ↑ «Katlakalns». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  9. ↑ «Kadaga». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  10. ↑ «Valmiermuiža». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  11. ↑ «Skrīveri». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  12. ↑ «Liepa». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  13. ↑ «Inčukalns». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  14. ↑ «Priekuļi». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  15. ↑ «Malta». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  16. ↑ «Roja». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  17. ↑ «Garkalne». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  18. ↑ «Dreiliņi». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  19. ↑ «Zvejniekciems». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  20. ↑ «Vecumnieki». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  21. ↑ «Mucenieki». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  22. ↑ «Mālpils». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  23. ↑ «Saurieši». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  24. ↑ «Medemciems». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  25. ↑ «Mežāres». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  26. ↑ «Ropaži». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  27. ↑ «Kalnciems». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  28. ↑ «Tīraine». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  29. ↑ «Ērgļi». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  30. ↑ «Eleja». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  31. ↑ «Ogresgals». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  32. ↑ «Valdlauči». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  33. ↑ «Ugāle». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  34. ↑ «Rāmava». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  35. ↑ «Vaiņode». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  36. ↑ «Spilve». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  37. ↑ «Berģi». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  38. ↑ «Garciems». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  39. ↑ «Dzidriņas». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  40. ↑ «Augšlīgatne». vietvardi.lgia.gov.lv. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2024. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  41. ↑ 41,0 41,1 41,2 Paulis J. Anstrats. Civilizācijas vēsture. Rīga : A. Kalnačs, 1995. 26. lpp. ISBN 9984-505-27-8.
  42. ↑ 42,0 42,1 42,2 Odeds Galors. Cilvēces ceļojums: Pārticības un nevienlīdzības pirmsākums. Rīga : Zvaigzne ABC, 2023. 32.–33. lpp. ISBN 978-9934-31-723-1.
  43. ↑ Elīna Balode. «Melnezerā noslīcis vīrietis, kurš, iespējams, bijis alkohola reibumā». degpunkta.tv3.lv. tv3.lv, 2023. gada 8. augusts. Skatīts: 2024. gada 19. jūnijs.
  44. ↑ Grace Toohey. «Despite all the critics, California could soon rise to the world’s 4th-largest economy». latimes.com. Los Angeles Times, 2022. gada 2. novembris. Skatīts: 2023. gada 13. marts.
  45. ↑ Ilze Lavrinoviča. «Baltijas lasis satur daudz dioksīna; ēst drīkst tikai pa kripatiņai
». la.lv. Latvijas Avīze, 2014. gada 11. augusts. Skatīts: 2022. gada 26. marts.
  46. ↑ Valters Krauze, Elvis Jansons. «Dioksīna daudzums zivīs». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskais medijs, 2013. gada 10. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 26. marts.
  47. ↑ M. C. Bishop. The Gladius: The Roman Short Sword. Oxford : Osprey Publishing, 2016. 6. lpp. ISBN 978-1-4728-1586-6.
  48. ↑ M. C. Bishop. The Pilum: The Roman Heavy Javelin. Oxford : Oprey Publishing, 2017. 6. lpp. ISBN 978 1 4728 1589 7.
  49. ↑ 49,0 49,1 M. C. Bishop. The Gladius: The Roman Short Sword. Oxford : Osprey Publishing, 2016. 6.-9. lpp. ISBN 978-1-4728-1586-6.
  50. ↑ 50,0 50,1 50,2 50,3 50,4 50,5 Mark Cartwright. «Gladius Hispaniensis». worldhistory.org. World History Encyclopedia, 2017. gada 15. jūnijs. Skatīts: 2022. gada 28. janvāris. Kļūda atsaucē: nederīga <ref> iezīme; nosaukums "worldhistory" definēts vairākas reizes ar dažādu saturu
  51. ↑ M. C. Bishop. The Gladius: The Roman Short Sword. Oxford : Osprey Publishing, 2016. 8.-9. lpp. ISBN 978-1-4728-1586-6.
  52. ↑ Mark Cartwright. «Hallstatt Culture». worldhistory.org. World History Encyclopedia, 2021. gada 30. marts. Skatīts: 2022. gada 28. janvāris.
  53. ↑ Simon Read. «Debt despair: 'I’m just going to end it'». bbc.com. BBC News, 2018. gada 3. decembris. Skatīts: 2021. gada 6. augusts.
  54. ↑ Māra Libeka. «Ārsti diskutē par psihiatrijas reģistru un jauniešu pašnāvībām kredītu dēļ». la.lv. Latvijas Avīze, 2018. gada 29. decembris. Skatīts: 2021. gada 6. augusts.
  55. ↑ «Sāk administratīvo lietu pret Gobzemu par nesankcionētu protestu pret «obligātu vakcināciju»». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskais medijs. 2021. gada 5. augusts. Skatīts: 2021. gada 8. augusts.
  56. ↑ Artis Spertāls. «Ir vērts labi pārzināt savu kredītvēsturi». diena.lv. Diena, 2021. gada 19. janvāris. Skatīts: 2021. gada 23. augusts.
  57. ↑ 57,0 57,1 Péter Kovács. Marcus Aurelius’ Rain Miracle and the Marcomannic Wars. Leiden; Boston : Brill, 2009. xvii., 202. lpp. ISBN 978-90-04-16639-4.
  58. ↑ Sinclair Bell, Alexandra A. Carpino. A companion to the Etruscans. Oxford: Malden, MA : Wiley Blackwell, 2016. 69. lpp. ISBN 9781118352748.
  59. ↑ Sinclair Bell, Alexandra A. Carpino. A companion to the Etruscans. Oxford: Malden, MA : Wiley Blackwell, 2016. 60. lpp. ISBN 9781118352748.
  60. ↑ 60,0 60,1 Jean M. Turfa. The Etruscan world. London; New York : Routledge, 2013. 11. lpp. ISBN 978-0-415-67308-2.
  61. ↑ Sinclair Bell, Alexandra A. Carpino. A companion to the Etruscans. Oxford: Malden, MA : Wiley Blackwell, 2016. 67. lpp. ISBN 9781118352748.
  62. ↑ 62,0 62,1 David F. Burg. A World History of Tax Rebellions. New York, London : Routledge, 2004. vi.-viii. lpp. ISBN 0-203-57510-5.
  63. ↑ Willard M. Wallace. «American Revolution». britannica.com. Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2021. gada 2. janvāris.
  64. ↑ Harold Zirin. «Sun». britannica.com. Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2021. gada 18. marts.
  65. ↑ David Appell. «The Sun Will Eventually Engulf Earth–Maybe». scientificamerican.com. Scientific American, 2008. gada 1. septembris. Skatīts: 2021. gada 18. marts.
  66. ↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota key facts nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  67. ↑ 67,0 67,1 Juvāls Noass Harari. Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture. Rīga : Zoldnera izdevniecība, 2018. 109. lpp. ISBN 978-9934-8451-7-8.
  68. ↑ Juvāls Noass Harari. Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture. Rīga : Zoldnera izdevniecība, 2018. 82.-83. lpp. ISBN 978-9934-8451-7-8.
  69. ↑ Juvāls Noass Harari. Sapiensi: Cilvēces īsā vēsture. Rīga : Zoldnera izdevniecība, 2018. 110.-111. lpp. ISBN 978-9934-8451-7-8.
  70. ↑ Aija Kinca. «Apšuciemā izmitinās vairākas tur strādājošo ukraiņu celtnieku ģimenes». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskais medijs, 2022. gada 28. februāris. Skatīts: 2022. gada 1. marts.
  71. ↑ «Kinopilsēta "Cinevilla"». visittukums.lv. Tukuma tūrisma informācijas centrs. Skatīts: 2021. gada 7. jūnijs.


Kļūda atsaucē: Grupai "lower-alpha" pastāv <ref> iezīmes, bet nav atrodama atbilstoša <references group="lower-alpha"/> iezīme

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dalībnieks:Maranello_Prime/Smilšu_kaste&oldid=4161973"