Dalībnieks:Martazedina/Smilšu kaste
 | Šī lietotāja lapa ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo lietotāja lapu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
 | Ir ierosinājums apvienot šo rakstu ar Metāli. |
Metālu ķīmiskās īpašības
- Visās ķīmiskajās reakcijās metālu atomi oksidējas un iegūst pozitīvu oksidēšanās pakāpi
- Metālu ķīmiskās īpašības ir atkarīgas no metālu aktivitātes.
- Metāli reakcijas oksidējas, tas nozīmē, ka tie ir reducētāji.
- Jo vieglāk metāls atdot elektronus, jo tas ir aktīvāks (stiprāks reducētājs).[1]
1) Daudzi metāli reaģē ar nemetāliem:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
a) Daudzi metāli reaģē ar ūdeņradi, veidojot hidrīdus, kuros ūdeņraža oksidēšanas pakāpe ir -1.
Piemērs:
2Li0+H02→t(0) 2Li+1H−1
b) Ar halogēniem (VII A) visi metāli
Piemērs: 2Na+ Cl2→ 2NaCl
c) Ar skābekli (izņemot Ag, Au, Pt)
Piemēri: 2Cu +O2 → 2CuO ( nomelnē)
2Na + O2 → Na2O2
Sārmu metāli reakcijās ar skābekli (izņemot Litiju) veido oksīdus (peroksīdusu.c. savienojumus)
d) Ar sēru (izņemot Pt, Au)
Piemērs: 2Ag + S →Ag2S
2) Reaģē ar citiem nemetāliem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
(tikai ar aktīvajiem nemetāliem)
Piemēri:
| 3Ca + N2→Ca3N2 | Kalcija Nitrīts
|
| 3K +P→K3P | Kālija Fosfīts
|
| 2Mg +Si→Mg2Si | Magnija Silicīts
|
| 4Al +3C →Al4C3 | Alumīnija karbīts
|
| 2Li + H2→ 2LiH | Litija Hidrīts
|
3) Aktīvie un vidēji aktīvie metāli reaģē ar ūdeni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
a) Aktīvie metāli reaģē ar ūdeni parastos apstākļos, izdalās ūdeņradis un veidojas šķīstošs hidroksīds - sārms.[1]
Piemērs: Ca+2H2O→Ca(OH)2↓+H2↑
b) Vidēji aktīvie metāli ar ūdeni parastos apstākļos nereaģē, jo to hidroksīdi ir praktiski nešķīstoši un uz metāla virsmas veido aizsargkārtiņu, kas traucē reakcijas tālāku norisi. Vidēji aktīvie metāli sasmalcinātā un sakarsētā veidā reaģē ar ūdens tvaiku. Reakcijā rodas attiecīgā metāla oksīds un ūdeņradis.[1]
Piemērs: Zn+H2O→t0ZnO+H2↑
4) Metāli reaģē ar skābēm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šo reakciju norise un rezultāts ir atkarīgi no dažādiem faktoriem: no metāla aktivitātes, skābes stipruma un stabilitātes, skābes šķīduma koncentrācijas, temperatūras, kā arī no tā, vai reaģējošās skābes anjons ir oksidētājs.
Piemēri: Zn + 2HCl → ZnCl2 +H2 (izmanto ūdeņraža iegūšanai Kipa aparātā)[1]
Cu+ HCl → NENOTIEK (jo metāli kas ir metālu elektroķīmiskās sprieguma rindā aiz ūdeņraža nereaģē)
5) Metāli reaģē ar sāļu ūdens šķīdumiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
To, kā noritēs metālu reakcijas ar sāļu šķīdumiem, var noteikt pēc metālu elektroķīmisko spriegumu rindas. Šīs metālu katjonu reducēšanas reakcijas sāļu ūdens šķīdumos norit ar metāliem, kas elektroķīmiskajā spriegumu rindā atrodas aiz magnija. Tās ir tipiskas aizvietošanas reakcijas, kas noris līdz galam, ja rodas šķīstoši sāļi. Nešķīstošie sāļi izgulsnējas uz metāla virsmas un to pasivē.[1]
Piemērs:Fe+CuSO4→FeSO4+Cu
! Reakcija šajā gadījuma notiek, taču ja
Cu + FeSO4→ nenotiks (Jo, Varšs ir vājāks skatoties pēc metālu elektroķīmiskās sprieguma rindas, nekā dzelzs )
6)Aktīvie metāli reaģē ar termiski stabiliem sāļu kausējumiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Metālu reakcijas ar sāļu kausējumiem arī pieder pie aizvietošanas reakcijām, taču metālu elektroķīmisko spriegumu rinda uz tām neattiecas.
Piemērs: Al+3KCl→t0 AlCl3+3K[1]
7) Metāli, kam atbilst amfotērie hidroksīdi, reaģē ar sārmu ūdens šķīdumiem.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piemērs: Zn+2H2O+2KOH→K2[Zn(OH)4]+H2↑[1]