Dalībnieks:Mezinieks75/Smilšu kaste
Dabas liegums "Garkalnes meži"
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]„Garkalnes meži” atrodas Rīgas rajona Garkalnes pagasta un Vangažu pilsētas teritorija. Teritorijas platība - 1784 ha (1726 ha Garkalnes pagasta un 58 ha Vangažu pilsēta). Teritorijas robežas attēlotas attēlā. Praktiski visu dabas lieguma teritoriju aizņem meža zemes. Tikai teritorijas dienvidrietumu daļā nelielas platības atrodas Krievupei piegulošās pļavas, kuras jau vairākus gadus netiek apstrādātas. Cauri lieguma teritorijai stiepjas valsts nozīmes šoseja Rīga – Veclaicene (A2) un dzelzceļa līnija Rīga – Sigulda.[1]
Lieguma koordinātas pēc Latvijas ģeodēziskās sistēmas jeb Latvijas koordinātu sistēmas (LKS – 92) ir X - 527935 un Y – 323818.
Attēls Dabas liegums Garkalnes meži
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumiem Nr.930 „Dabas lieguma „Garkalnes meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas: 1. regulējamā režīma zona; 2. dabas lieguma zona; 3. dabas parka zona; 4. neitrālā zona[2].
AUGSNE, RELJEFS
Lielākoties “Garkalnes mežu” teritorijā dominē priežu meži ar tipiski podzolētajām, nabadzīgām smilts augsnēm. Lauksaimniecībā izmantojamo zemju teritorijā praktiski nav. Zemākajās reljefa vietās ( Teritorijas centrālajā un ziemeļrietumu daļā) sastopamas kūdras augsnes un kūdrainas podzolētas glejaugsnes.
Teritorijas dienvidu daļa īsā posmā iestiepjas Krievupes ielejā, kurai šai posmā raksturīgi pārsvarā zemi krasti. Saimnieciskās darbības (ceļi, apbūve, karjeri utt.) rezultātā daļai teritorijas reljefs būtiski izmainīts. Bijušās munīcijas glabātuves vietās sastopamas dažādas mākslīgi veidotas reljefa mikroformas.
HIDROLOĢIJA
Teritorijas ziemeļu daļa ietilpst Gaujas upes baseinā, bet dienvidu daļa – Daugavas lielbaseinā. Ūdensšķirtne aptuveni iet pa šoseju Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža. Liegumam īsā posmā tek cauri Mazās Juglas pieteka – Krievupe. Atsevišķas daļas mežu teritoriju tiek drenētas ar novadgrāvju palīdzību.Teritorijai raksturīgs augsts gruntsūdens līmenis, pārsvarā ne dziļāk par 2 m. “Garkalnes mežu” apvidū konstatēti arī potenciālās ūdensgūtnes areāli. Tuvu teritorijas robežai atrodas ūdens dziļurbums (Baltezera ūdensgūtne), no kura tiek piegādāts ūdens Rīgas pilsētai.
BIOCENOZE
“Garkalnes mežu” visa teritorija ietilpst Piejūras ģeobotāniskajā rajonā. Kā tas raksturīgi Piejūras ģeobotāniskajam rajonam, “Garkalnes mežu” lielāko teritorijas daļu aizņem priežu (Pinus sylvestris) meži. Mežus veido ne tikai skujkoki (priedes), bet ari daži lapkoki galvenokārt bērzs (purva (Betula pubescens) un āra berzs (Betula pendula)), retāk – apse (Populus tremula). Pamežā atrodams kadiķis (Juniperus communis). Pamežā sastopami tādi sausam priežu mežam raksturīgi augi kā virši (Calluna vulgaris), brūklenes (Vaccinium vitis-idea), mellenes (Vaccinium myrtillus), melnās vistenes (Empetrum nigrum), mazāk - zilenes (Vaccinium uliginosum). Teritorijā esošajā izdegumā virši (Calluna vulgaris) veido plašas audzes.
Teritorijā sastopamas arī sausām pļavām raksturīgas graudzāļu sugas – parastā smilga (Agrostis tenuis) liektā sariņsmilga (Lerchenfeldia flexuosa), kāpu nogāzēs sastopama zilganā kelerija (Koeleria glauca), auzenes (Festuca sp.), smiltāja grīslis (Carex arenaria) un pūkainā zemzālīte (Lusula pilosa). Mežu zemsedzi veido sūnas un ķērpji. No ķērpjiem dominē kladinas (Cladina sp.) un Islandes cetrārija (Cetraria islandica). Vietām atrodamas arī kladonijas (Cladonia sp.).
Teritorijai raksturīga Latvijas mūsdienu apstākļiem ļoti reta putnu sabiedrība - gan Latvijā izzūdošas klaju sausieņu un ekstensīvas mozaīkveida ainavas sugas (zaļā vārna, pupuķis, zaļā dzilna, stepes čipste, sila cīrulis, brūnā čakste u.c.), gan tipiskas, taču izņemot melno dzilnu, ne pārāk biežas meža sugas (melnā dzilna, meža balodis, bezdelīgu piekūns, bikšainais apogs). Kopā šeit konstatētas ligzdojam vismaz 11 ES Putnu direktīvas 1. pielikuma un 16 Latvijā īpaši aizsargājamas sugas.[1]