Dalībnieks:Rtustudents/sandbox

Vikipēdijas lapa

Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra (MISIK) (agrāk - sistēmu teorijas un projektēšanas katedra - STPK) ir viena no jaunākām Rīgas Tehniskās Universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Lietišķo datorsistēmu institūta katedrām. Katedras galvenie darbības virzieni ir  mākslīgais intelekts, sistēmu inženierija un to sarežģītu sistēmu projektēšana un analīze. Katedras dibinātāji darbojās mākslīgā intelekta un sarežģītu sistēmu pētījumu jomā jau no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Katedra oficiāli iesāka darbību 1994. gadā ar mērķi sagatavot profesionālus sistēmanalītiķus. 2014. gadā tā tika pārdevēta par Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedru, nosaukumā atspoguļojot  gadu gaitā par aktuālākajiem kļuvušos savas darbības virzienus. Katedras mērķis ir “nodrošināt kvalitatīvu studiju procesu un zinātniskos pētījumus mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas jomā”.[1] Kopš katedras dibināšanas  tās vadītājs ir Dr.habil.sc.ing. Jānis Grundspeņķis.[2]

Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra
Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra
Dibināta 2014 (1994. gadā 28.martā kā Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra)
Tips Rīgas Tehniskā Universitāte
Rektors Jānis Grundspeņķis
Administratīvais personāls 40 akadēmiskie darbinieki
Atrašanās vieta Daugavgrīvas iela 2-547, Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Mājaslapa misik.rtu.lv

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra tika nodibināta 1994. gada 28. martā, kad RTU Senāts nolēma apvienot darbiniekus, kas nodarbojās ar sistēmu pētījumiem un projektēšanu. Katedras mērķis bija sagatavot sistēmanalītikas speciālistus, kā arī dot zināšanas par datu bāzu informācijas sistēmu un mākslīgā intelekta sistēmu veidošanu. No 1997. līdz 2003. gadam katedras nosaukums bija Sistēmu teorijas profesora grupa. Sākotnējo nosaukumu ar RTU Senāta lēmumu katedra atguva 2003. gadā,[3] bet 2014. gadā tai tika piešķirts pašreizējais nosaukums – Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra, – un  apstiprināts tās jaunais nolikums.[4]

Studiju programmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

MISIK piedalās RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) Lietišķo datorsistēmu institūta (LDI) studiju programmu īstenošanā koledžas, bakalaura un maģistra līmenī. MISIK personāls ir atbildīgs par savas sfēras studiju priekšmetiem visās DITF bakalaura programmās un piecās DITF maģistrantūras programmās, kā arī dažās citu fakultāšu maģistrantūras programmās. MISIK personāla vidū ir četri studiju programmu direktori, kuri rūpējas par studiju programmām “Datorsistēmas”, “Intelektuālās robotizētās sistēmas”,”Biznesa informātika” un “Finanšu pārvaldības informācijas sistēmas”.

Bakalaura un koledžas līmeņa studiju programmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmajā profesionālo studiju līmenī MISIK piedalās  programmā “Datorsistēmas”, kas sagatavo speciālistus praktiskam darbam ar sarežģītiem programmatūras produktiem, kā arī datortehnikas programmatūras izstrādei.[5]

Bakalaura akadēmisko studiju līmenī MISIK piedalās šādās studiju programmās.

Programmā “Datorsistēmas” sagatavo speciālistus ar zināšanām programminženierijā, datorsistēmu izstrādē, sistēmu analīzē, datu bāzu pamattehnoloģijās un mākslīgā intelekta pamatos, kā arī speciālistus, kuri spēj demonstrēt sistēmisku domāšanu un/vai sistēmpieeju un piedalīties programmatūras izstrādes projektā, pildot dažādas lomas un ievērojot IT nozares standartus un profesionālo ētiku.[6]

Programmā  “Informācijas tehnoloģija” uzsvars ir uz studentu spējām izvēlēties, izveidot, integrēt, lietot, ieviest un uzturēt lietotājam piemērotus informācijas tehnoloģijas risinājumus uzņēmumu un organizāciju biznesa problēmu risināšanai.[7]  

Programmā  “Intelektuālas robotizētas sistēmas” fokusējas uz tehniski un ekonomiski pamatotu robotizētu un intelektuālu sistēmu risinājumu izstrādi, kas veicina organizāciju darba ražīguma pieaugumu un izaugsmi.[8]

Bakalaura profesionālo studiju līmenī MISIK piedalās šādās studiju  programmās.

Programmā “Datorsistēmas” tiek sagatavoti programmēšanas inženieri atbilstoši 5. kvalifikācijas līmeņa programmēšanas inženiera profesijas standartam profesionālai darbībai programminženierijas jomā ar zināšanām programmēšanas valodās, programmatūras izstrādes tehnoloģijās, datu struktūrās un algoritmos, programmatūras izstrādes projektu vadīšanā, datu bāzu pamattehnoloģijās, datorsistēmu uzbūvē un funkcionēšanā.[9]

Programmā “Finanšu inženierija” sagatavo speciālistus, kuri spēj izmantot jaunākos IT sasniegumus risinājumos, kas saistīti ar finansiālās darbības vadību, veikt biznesa procesu analīzi; analizēt, modelēt un prognozēt finanšu plūsmu; izmantojot IT, veikt vērtspapīru portfeļu un investīciju optimizēšanu; apzināt problēmas, formulēt mērķus, prognozēt to sasniegšanas ceļus un īstenot tos.[10]

Programmā “Finanšu pārvaldības informācijas sistēmas” sagatavo programmēšanas inženierus ar zināšanām programmēšanas valodās, programmatūras izstrādes tehnoloģijās, datu struktūrās un algoritmos, programmatūras izstrādes projektu vadīšanā, datu bāzu pamattehnoloģijās, datorsistēmu uzbūvē un funkcionēšanā, kā arī ar konkurētspējīgām zināšanām, prasmēm un kompetenci finanšu vadības jomā, kas ļautu pretendēt uz starptautiski atzītas, t.sk. ar Scottish Qualifications Authority (SQA) sertifikātu apliecinātas, kvalifikācijas iegūšanu.[11]

Maģistrantūras studiju programmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

MISIK piedalās  vairāku maģistrantūras studiju programmu realizācijā. Studiju programmas tiek pasniegtas latviešu vai angļu valodā.[12] Savukārt maģistra akadēmisko studiju līmenī MISI piedalās šādās DITF studiju  programmās.


Programmas “Datorsistēmas” mērķis ir sagatavot speciālistus ar padziļinātām zināšanām datorzinātnē, programminženierijā un datorsistēmu izstrādāšanas teorijā, kā arī programmēšanas valodās un programmatūras izstrādes vidēs, kuri pārzina mākslīgā intelekta un datu bāzu jaunākās tehnoloģijas, kā arī spēj piedalīties programmatūras izstrādes projektā, pildot dažādus (tai skaitā vadītāja) amata pienākumus un ievērojot IT nozares standartus un profesionālo ētiku.[13]

Programmas “Intelektuālas robotizētas sistēmas” mērķis ir sagatavot speciālistus, kurus raksturo spēja domāt sistemātiski, analizēt, izstrādāt un ieviest tehniski un ekonomiski pamatotus robotizētu un intelektuālu sistēmu risinājumus, kas veicina šos risinājumus izmantojošo organizāciju darba ražīguma pieaugumu un izaugsmi.[14]

Programmas “Biznesa informātika” mērķis ir sagatavot sistēmiski un inženierzinātniski domāt un darboties spējīgus speciālistus, kas prot izmantot, piemeklēt, izstrādāt un ieviest informācijas un komunikācijas tehnoloģijā sakņotus biznesa attīstību veicinošus risinājumus, projektēt organizāciju iekšējās un starporganizāciju informācijas sistēmas.[15]

Programmas “Loģistikas sistēmu un piegādes ķēdes vadība”  mērķis ir sagatavot augstas kvalifikācijas speciālistus, kas izprot un spēj implementēt loģistikas sistēmu tehnoloģijas, identificēt, analizēt un risināt problēmas loģistikas sistēmu un piegādes ķēžu jomā, kuras saistītas ar loģistikas sistēmu un piegādes ķēžu projektēšanu, ieviešanu, ekspluatāciju un vadīšanu, tai skaitā loģistikas informācijas tehnoloģiju un sistēmu jomā.[16]

Programmas “Finanšu inženiermatemātika” mērķis ir sniegt dziļas zināšanas matemātikā, finanšu un aktuārtehnoloģiju jomās.[17]

Maģistra profesionālo studiju līmenī MISIK piedalās studiju programmas datorsistēmas realizācijā.


Programmas “Datorsistēmas“ mērķis ir sagatavot speciālistus ar padziļinātām zināšanām un prasmēm datorzinātnē, programminženierijā, sistēmu analīzē, datorsistēmu izstrādē, datu bāzu tehnoloģijās, programmēšanas valodās, programmatūras izstrādes vidēs, kā arī ar spējām piedalīties programmatūras izstrādes projektā, pildot dažādu amatu (tai skaitā vadītāja) pienākumus, ievērojot IT nozares standartus un profesionālo ētiku.[18]

Doktorantu studiju programmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Doktorantu studijās MISIK piedalās programmā “Datorsistēmas”, kur mērķis ir sagatavot speciālistus patstāvīgam zinātniskam un pedagoģiskam darbam universitātē informātikas un datortehnoloģiju nozares sistēmu analīzes, modelēšanas un projektēšanas apakšnozarē, kā arī nodrošināt zināšanas un prasmes tehniski sarežģītu projektu realizēšanai gan kā projektu vadītājiem, gan kā dalībniekiem.[19]

Personāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras vadītājs ir Jānis Grundspeņkis – latviešu datorzinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis un vairāk nekā 140 zinātnisko rakstu autors. 2012. gadā J. Grundspeņkis saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas Eižena Āriņa balvu.

Katedrā strādā vairāk nekā 40 akadēmiskie darbinieki: profesori, vadošie pētnieki[20], pētnieki, zinātniskie asistenti[21], lektors[22]. MISIK veic zinātnisko darbu arī vairāki doktoranti.[23]

Zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pētījuma virzieni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra ir sadalīta trīs pētījuma virzienos – mākslīgais intelekts un sistēmu teorija, sistēmu analīze un biznesa informātika un datu bāzes tehnoloģijas.[1]

Mākslīgais intelekts un sistēmu teorija iedalās vairākas apakškategorijās, kas sevī ietver - robotus un autonomas sistēmas, intelektuālus aģentus, sarežģītas sistēmas un struktūrmodelēšanu[24], mašīnmācību, ekspertu sistēmas un semantisko tīmekli, sociālos tīklus, ontoloģijas un jēdzienu kartes.

Informācijas sistēmu projektēšana, kura mērķis ir informācijas sistēmu inženierija iedalās vairākās apakš kategorijās - augsta līmeņa analītika un drošības analītika, biznesa un sistēmu analīze, informācijas sistēmu izmaiņu vadībā, laika aspektu modelēšanu, nestrukturētas informācijas apstrāde un integrācija un monitorings.

Datu bāzu tehnoloģijās tiek pētītas jaunākās tehnoloģijas un jaunākie pielietošanas rīki. Datu bāzes tehnoloģijas pētīšanai ir iesaistīti tikai pāris darbinieki.

Projekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

RTU Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra iesaistās vairākos projektos.[1] Zemāk ir minēti spožākie projekti, kuros katedra ir iesaistījusies, no kuriem lielāka daļa jau ir pabeigti.

Projekta nosaukums Īstenošanas laiks Projekta apraksts
Izkliedēta heterogēnu karšu apvienošana daudzu robotu sistēmās.[25] no 01.11.2017 līdz 31.10.2020[25] Izstrādāt izkliedētu karšu apvienošanas ietvaru heterogēnām daudzu robotu sistēmām, paplašinot iepriekš izstrādātu sistēmu heterogēnu robotu gadījumam.[25]
Organizācijas biznesa procesus reglamentējošo normatīvo dokumentu automatizētas analīzes un atbilstības uzturēšanas iespēju izpēte.[26] no 01.05.2015 līdz 31.11.2015[26] Izpētīt organizācijas satura vadības biznesa procesu modelēšanas iespējas un izstrādāt jaunu metodiku un prototipu progresīvai organizācijas satura vadības normatīvo dokumentu automatizētai analīzei un atbilstības uzturēšanai starp biznesa procesiem no vienas puses un normatīvajiem dokumentiem no otras.[26]
Servisu konfigurācijas pārvaldības tehnoloģijas.[27] no 01.08.2013 līdz 01.03.2014[27] -
Uz ontoloģijām balstītas tīmekļa videi pielāgotas zināšanu inženierijas tehnoloģijas.[28] no 01.11.2014 līdz 31.12.2017[28] Attīstīt zinātnisko kompetenci nākamās paaudzes IKT sistēmu jomā, izpētot un tālāk attīstot konkurētspējīgas uz modeļiem balstītas jaunās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, to lietojumus mūsdienu tīmekļa vidē. Pārnest radītās zināšanas un tehnoloģijas uz konkrētām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, izstrādājot un aprobējot jaunas konkurētspējīgas IKT metodes un rīkus, kā arī ieviešot tās nozares augstākās izglītības studiju procesā.[28]
Procesu vadības ieviešana vēsturiskajās sistēmās un pārsistēmās.[29] no 09.2014 līdz 05.2015[29] -
Viedu daudzvalodu e-mācību materiālu veidošanas metožu un algoritmu izstrāde[30] no 01.11.2013 līdz 01.03.2014[30] Izstrādāt daudzvalodu mācību materiālu dinamiskas adaptācijas un ģenerēšanas metodes un algoritmi, kas nodrošinās elektronisku mācību materiālu ātru pielāgošanu un pieejamību, tai skaitā „mazajām” valodām, kas savukārt veicinās šo mācību materiālu plašāku lietojamību un iedzīvotāju e-prasmju veicināšanu.[30]
Daudzu robotu telpu uzkopšanas sistēmas[31] no 07.2013 līdz 06.2014[31] -
Struktūrmodelēšanā sakņota programmatūras rīka prototipa izstrāde industriālās kontroles sistēmu analīzei[32] no 01.07.2013 līdz 30.06.2014[32] Izstrādāt un aprobēt struktūrmodelēšanas pieejā sakņota lietojumprogrammatūras rīka prototipu, kas ļauj īstenot automatizētu industriālās kontroles sistēmu infrastruktūras morfoloģisko, funkcionālo, kā arī defektu radīto kļūdu un to seku modelēšanu un analīzi, un tādējādi atvieglo kļūdu prognozēšanu un ekspertu lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz kontroles un datu pārvaldības sistēmām (SCADA).[32]
IKT pārneses koncepcija Eiropas pētīšanas rezultātu adaptācijai un izplatīšanai vidusāzijas valstīs[33] no 01.03.2013 līdz 01.08.2015[33] Atbalstīt starptautisku sadarbību ar zemu un vidēju ienākumu ekonomikām, izveidojot tehnoloģiju pārneses koncepciju Eiropas IKT pētījumu rezultātu adaptācijai, izplatīšanai, pielāgošanai un vietējai izmantošanai.[33]
Modeļu un metožu izstrāde lietišķai intelektuālai programmatūrai pamatojoties uz izkliedētu mākslīgo intelektu, zināšanu pārvaldību un progresīvām tīmekļa tehnoloģijām[34] no 03.2012 līdz 12.2015[34]
Intelektuālajos aģentos, modelēšanā un tīmekļa tehnoloģijās sakņotas apdrošināšanas izkliedētas programmatūras izstrāde[35] no 01.04.2011 līdz 30.12.2013[35] Pielietot intelektuālus aģentus, modelēšanu un tīmekļa tehnoloģijas, lai izstrādātu intelektuālu apdrošināšanas sistēmu, kas spēj automatizēt apdrošināšanā veicamos uzdevumus.[35]
Daudzaģentu robotizētas intelektuālas sistēmas tehnoloģijas izstrāde[36] no 01.12.2010 līdz 30.11.2013[36] Darba efektivitātes paaugstināšana un ražošanas procesa negatīvās ietekmes uz vidi samazināšana bioloģiskajā lauksaimniecībā, izstrādājot intelektuālu daudzaģentu robotizētu sistēmu tehnoloģiju. Apvienojot daudzaģentu sistēmu un robotizētu platformu pielietojumu priekšrocības, kā arī to piemērojot un praktiski aprobējot konkrētu uzdevumu risināšanai, radīt tehnoloģiju, kas būtiski palielinātu darba ražīgumu bioloģiskās lauksaimniecības izvēlēto uzdevumu veikšanai.[36]
Astoņu riteņu augsti mobilā robotizētā platforma “AGR8”[37] - Paredzēts šķēršļotu telpu un teritoriju attālinātai izpētei. Pateicoties savai konstrukcijai, robots spēj pielāgot riteņu pozīciju ceļā sastapto šķēršļu formai, kas ir noteicošais faktors to pārvarēšanai. Divvirzienu saziņai ar robotu tiek izmantoti bezvadu sakaru moduļi, kas ļauj nosūtīt un saņemt datus, kā arī nodrošina video signāla pārraidi.[37]

Sasniegumi un apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

RTU Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra ir pārstāvētā vairākos valsts un Eiropas mēroga apbalvojumos. Par katedras piederošiem sasniegumiem uzskata katedras pārstāvju sasniegumus un katedras saistītu studentu sasniegumu.

Apbalvojums, sasniegums Apbalvojuma / sasnieguma apraksts
Latvijas labākie maģistra darbi 2010. gadā Par labāko maģistra darbu 2010. gadā atzīts RTU studenta darbs «Modālās loģikas lietojumu analīze intelektuāliem aģentiem».[38]
Latvijas labākie maģistra darbi 2015. gadā Pirmo vietu kā labākais 2015. gada maģistra darbs tika apbalvots maģistra darbs “Aktīvie infrasarkanie marķieri paplašinātajai un virtuālajai realitātei”. Šo darbu izstrādāja DITF maģistrantūras students.[39]

Autors pētījumā piedāvā inovatīvu sistēmu un algoritmus, lai nodrošinātu cilvēkam neredzamu objektu noteikšanu, izmantojot Oculus Rift iekārtu. Darba mērķis bija izveidot datorsistēmu, kura nodrošina, ka tās lietotāks var manipulēt ar fiziskiem objektiem virtuālajā un paplašinātajā realitātē, izmantojot infrasarkano marķieru sistēmu.[39]

2010. gada ICAART (no International conference on Agents and Artificial Intelligence) Best Paper Award 2010. gada internacionālajā konferencē par aģentiem un mākslīgo intelektu jeb ICAART (no International conference on Agents and Artificial Intelligence) divi DITF fakultātes pārstāvji saņēma labākā pētījumā apbalvojumu (Best Paper Award) par savu izstrādāto pētījumu, kura nosaukums ir “MIPITS – An Agent based Intelligent Tutoring System”.[40]  
A/S Exigen Services Latvia un Latvijas Izglītības fonda valsts konkurss Valsts konkursā, kuru organizēja a/s Exigen Services Latvia un Latvijas Izglītības fonds. Students ir ieguvis veicināšanas balvu ar bakalaura darbu “Tīmekļa servisa un aģentu lietojumi”.[40]
CompSysTech’10 Crystal Cube Award Internacionālajā zinātnes konferencē CompSysTech’10 tika saņemts diploms, kas apstiprina to ka trīs DITF fakultātes pārstāvji saņēmuši Cystal Cube apbalvojumu kā autori un prezentētāji pētījumam “Development of the Scoring Mechanism fro the Concept Map Bassed Intelligent Knowladge Assessment System”. Konferences norise 2010. gada jūnijā, Bulgārijā.[40]

Informācijas avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Rīgas Tehniskā universitāte, Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra, Par mums, 2015.
  2. ↑ Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra, Personāls, 2015.
  3. ↑ Juris Briedis, Ivars Knēts, Rūta Lapsa, Eduards Lapsa, "Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā 4. daļa", Rīgas Tehniskā Universitāte, 2002. gads, ISBN13 9789934101090.
  4. ↑ Rīgas Tehniskā universitāte, Senāta sēde, 2014.
  5. ↑ Rīgas Tehniskā universitāte, Datorsistēmas (Pirmā līmeņa profesionālo studiju programma), 2018.
  6. ↑ Rīgas Tehniskā universitāte, Datorsistēmas (Bakalaura akadēmisko studiju programma), 2018.
  7. ↑ Rīgas Tehniskā universitāte, Informācijas tehnoloģija (Bakalaura akadēmisko studiju programma), 2018.
  8. ↑ Rīgas Tehniskā universitāte, Intelektuālas robotizētas sistēmas (Bakalaura akadēmisko studiju programma), 2018.
  9. ↑ Rīgas Tehniskā universitāte, Datorsistēmas (Bakalaura profesionālā studiju programma), 2018.
  10. ↑ Rīgas Tehniskā universitāte, Finanšu inženierija (Bakalaura profesionālā studiju programma), 2018.
  11. ↑ Rīgas Tehniskā universitāte, Finanšu pārvaldības informācijas sistēmas (Bakalaura profesionālā studiju programma), 2018.
  12. ↑ Rīgas Tehniskā universitāte, ISSUU Buklets “Maģistrantūras studijas”, 2018.
  13. ↑ Rīgas Tehniskā universitāte, Datorsistēmas (Maģistra akadēmisko studiju programma), 2018.
  14. ↑ Rīgas Tehniskā universitāte, Intelektuālas robotizētas sistēmas (Maģistra akadēmisko studiju programma), 2018.
  15. ↑ Rīgas Tehniskā universitāte, Biznesa informātika (Maģistra akadēmisko studiju programma), 2018.
  16. ↑ Rīgas Tehniskā universitāte, Loģistikas sistēmu un piegādes ķēdes vadība (Maģistra akadēmisko studiju programma), 2018.
  17. ↑ Rīgas Tehniskā universitāte, Finanšu inženiermatemātika (Maģistra akadēmisko studiju programma), 2018.
  18. ↑ Rīgas Tehniskā universitāte, Datorsistēmas (Maģistra profesionālā studiju programma), 2018.
  19. ↑ «Rīgas Tehniskā universitāte, Studiju programma “Datorsistēmas”».
  20. ↑ Rīgas Tehniskā universitāte, Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra, Vadošie pētnieki, 2015. Skatīts 2019. gada 14. martā.
  21. ↑ Rīgas Tehniskā universitāte, Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra, Zinātniskie asistenti, 2015. Skatīts 2019. gada 14. martā.
  22. ↑ Rīgas Tehniskā universitāte, Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra, Lektori, 2015. Skatīts 2019. gada 14. martā.
  23. ↑ Rīgas Tehniskā universitāte, Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra, Doktoranti, 2015. Skatīts 2019. gada 14. martā.
  24. ↑ Rīgas Tehniskā universitāte, Kursu katalogs: Struktūrmodelēšana, “Ļauj modelēt sarežģītas sistēmas nepilnīgas informācijas apstākļos.”.
  25. ↑ 25,0 25,1 25,2 Rīgas Tehniskā universitāte, Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra, IZKLIEDĒTA HETEROGĒNU KARŠU APVIENOŠANA DAUDZU ROBOTU SISTĒMĀS. Skatīts 2019. gadā 15. martā.
  26. ↑ 26,0 26,1 26,2 Rīgas Tehniskā universitāte, Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra, ORGANIZĀCIJAS BIZNESA PROCESUS REGLAMENTĒJOŠO NORMATĪVO DOKUMENTU AUTOMATIZĒTAS ANALĪZES UN ATBILSTĪBAS UZTURĒŠANAS IESPĒJU IZPĒTE. Skatīts 2019. gadā 15. martā.
  27. ↑ 27,0 27,1 Rīgas Tehniskā universitāte, Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra, SERVISU KONFIGURĀCIJAS PĀRVALDĪBAS TEHNOLOĢIJAS. Skatīts 2019. gadā 15. martā.
  28. ↑ 28,0 28,1 28,2 Rīgas Tehniskā universitāte, Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra, UZ ONTOLOĢIJĀM BALSTĪTAS TĪMEKĻA VIDEI PIELĀGOTAS ZINĀŠANU INŽENIERIJAS TEHNOLOĢIJAS. Skatīts 2019. gadā 15. martā.
  29. ↑ 29,0 29,1 Rīgas Tehniskā universitāte, Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra, PROCESU VADĪBAS IEVIEŠANA VĒSTURISKAJĀS SISTĒMĀS UN PĀRSISTĒMĀS. Skatīts 2019. gadā 15. martā.
  30. ↑ 30,0 30,1 30,2 Rīgas Tehniskā universitāte, Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra, VIEDU DAUDZVALODU E-MĀCĪBU MATERIĀLU VEIDOŠANAS METOŽU UN ALGORITMU IZSTRĀDE. Skatīts 2019. gadā 15. martā.
  31. ↑ 31,0 31,1 Rīgas Tehniskā universitāte, Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra, DAUDZU ROBOTU TELPU UZKOPŠANAS SISTĒMAS. Skatīts 2019. gadā 15. martā.
  32. ↑ 32,0 32,1 32,2 Rīgas Tehniskā universitāte, Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra, STRUKTŪRMODELĒŠANĀ SAKŅOTA PROGRAMMATŪRAS RĪKA PROTOTIPA IZSTRĀDE INDUSTRIĀLĀS KONTROLES SISTĒMU ANALĪZEI. Skatīts 2019. gadā 15. martā.
  33. ↑ 33,0 33,1 33,2 Rīgas Tehniskā universitāte, Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra, IKT PĀRNESES KONCEPCIJA EIROPAS PĒTĪŠANAS REZULTĀTU ADAPTĀCIJAI UN IZPLATĪŠANAI VIDUSĀZIJAS VALSTĪS. Skatīts 2019. gadā 15. martā.
  34. ↑ 34,0 34,1 Rīgas Tehniskā universitāte, Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra, MODEĻU UN METOŽU IZSTRĀDE LIETIŠĶAI INTELEKTUĀLAI PROGRAMMATŪRAI PAMATOJOTIES UZ IZKLIEDĒTU MĀKSLĪGO INTELEKTU, ZINĀŠANU PĀRVALDĪBU UN PROGRESĪVĀM TĪMEKĻA TEHNOLOĢIJĀM. Skatīts 2019. gadā 15. martā.
  35. ↑ 35,0 35,1 35,2 Rīgas Tehniskā universitāte, Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra, INTELEKTUĀLAJOS AĢENTOS, MODELĒŠANĀ UN TĪMEKĻA TEHNOLOĢIJĀS SAKŅOTAS APDROŠINĀŠANAS IZKLIEDĒTAS PROGRAMMATŪRAS IZSTRĀDE. Skatīts 2019. gadā 15. martā.
  36. ↑ 36,0 36,1 36,2 Rīgas Tehniskā universitāte, Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra, DAUDZAĢENTU ROBOTIZĒTAS INTELEKTUĀLAS SISTĒMAS TEHNOLOĢIJAS IZSTRĀDE. Skatīts 2019. gadā 15. martā
  37. ↑ 37,0 37,1 Rīgas Tehniskā universitāte, PDF arhīvs - RTU izgatavots robots popularizēs Rīgu un Latviju aiz valsts robežām, 2014.
  38. ↑ Rīgas Tehniskā universitāte, PDF arhīvs - RTU studenti – labākie datorikas maģistra darbu autori, 2010.
  39. ↑ 39,0 39,1 Latvijas universitāte, ZIBIT, 2015.
  40. ↑ 40,0 40,1 40,2 Rīgas Tehniskā universitāte, Arhīvs, 2019.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dalībnieks:Rtustudents/sandbox&oldid=3045453"