Pāriet uz saturu

Rīga

Vērtīgs raksts
Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Latvijas galvaspilsētu. Par citām jēdziena Rīga nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Rīga
Galvaspilsēta
Karogs: Rīga
Karogs
Ģerbonis: Rīga
Ģerbonis
Logo: Rīga
Logo
Rīga (Latvija)
Rīga
Rīga
Koordinātas: 56°56′51″N 24°6′23″E / 56.94750°N 24.10639°E / 56.94750; 24.10639Koordinātas: 56°56′51″N 24°6′23″E / 56.94750°N 24.10639°E / 56.94750; 24.10639
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pirmoreiz minēta 12. gadsimtā
Dibināta 1201. gadā
Pilsētas tiesības kopš 1225. gada[1]
Administrācija
 • Tips Rīgas dome
 • Domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV)
Platība[2]
 • Galvaspilsēta 304,0 km2
 • sauszeme 253,1 km2
 • ūdens 51,0 km2
Augstums 6 m
Iedzīvotāji (2024)[3]
 • Galvaspilsēta 605 273
 • blīvums 2 391,9 iedz./km2
 • aglomerācija 1 070 201
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-10(01-84)
Mājaslapa www.riga.lv
Rīga Vikikrātuvē

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta. Ar 627 487 iedzīvotājiem 2020. gadā tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta visā Baltijas jūras reģionā. Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km2. Rīgas pilsētas robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas aglomerācijā vairāk nekā puse visu Latvijas iedzīvotāju. Rīgas plānošanas reģionā 2010. gada sākumā dzīvoja 1 081 137 iedzīvotāji.

Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā un ir ievērojams ar jūgendstila arhitektūru, kurai, pēc UNESCO viedokļa, nav līdzīgu pasaulē.

Pamatraksts: Rīgas vēsture

Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz mūsu dienām Rīga ir Baltijas valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām Baltijas jūras austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar 20. gadsimtu — Latvijas Republikas galvaspilsēta.

Rīga ir bijusi galvaspilsēta šādām valstīm un autonomajām teritorijām:
Livonijas bīskapija 1201—1255

Rīgas arhibīskapija (metropole Livonijas Konfederācijai) 1255—1562
Rīgas brīvpilsēta 1561—1581
Zviedru Vidzeme (daļa no Zviedru Impērijas) 1600—1721
Vidzemes guberņa (daļa no Krievijas Impērijas) 1721—1918
Valsts karogs: Latvija Latvijas Republika 1918–1940
Latvijas PSR (daļa no PSRS) 1940–1941
Ostlandes reihskomisariāts (daļa no Trešā reiha) 1941–1944
Latvijas PSR (daļa no PSRS) 1944–1990

Valsts karogs: Latvija Latvijas Republika 1990–mūsdienas

Pašreizējā pilsētas attīstība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

21. gadsimta pirmā desmitgade Rīgā iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, ko veicināja Latvijas ekonomiskā izaugsme. Rīgā tika uzceltas vairākas daudzstāvu dzīvojamās un biroju ēkas, no kurām pirmā atjaunotās Latvijas augstceltne bija Saules akmens Ķīpsalā. Tika sākta Latvijas Nacionālā bibliotēkas ēkas — "Gaismas pils" — celtniecība. 2008. gadā tika atklāts Dienvidu tilts, kas bija pirmais kopš 1970. gadiem uzbūvētais tilts pār Daugavu. "Rīgas satiksme" pilnībā atjaunoja autobusu parku, kā arī daļēji atjaunoja trolejbusu un tramvaju parku.

2003. gadā Rīgā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss. Vairākkārt Rīgā noticis Pasaules čempionāts hokejā un Eiropas čempionāts basketbolā. 2006. gadā Rīgā notika 19. NATO samits.

Līdz ar globālo finanšu krīzi 2008. gadā Latvijas ekonomika pēc rekordstraujas attīstības pārkarsa. Nonākot recesijā, daudzi celtniecības un attīstības projekti tika ierobežoti vai apturēti, tomēr Dienvidu tilts ar piebraucamajiem ceļiem abpus Daugavas, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka tika pabeigti.

2013. gada 21. novembrī Zolitūdē sabruka lielveikala "Maxima" jumts, bojā gāja 54 cilvēki.[5]

Rīga bija viena no 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām.[6] 2015. gadā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā Rīgā notika 4. Austrumu partnerības samits.[7]

Rīgas pilsēta atrodas Latvijas centrālajā daļā, Rīgas līča dienvidu piekrastē, Viduslatvijas zemienē, Rīgavas un Tīreļu līdzenuma teritorijā, abos Daugavas krastos (teritoriju Daugavas kreisajā krastā sauc par Pārdaugavu). Rīgas pilsētas teritorijā krustojas 57. ziemeļu paralēle un 24. austrumu meridiāns.

Robežojas ar Jūrmalas pilsētu, kā arī Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu un Ādažu novadiem. Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir Dzegužkalns — 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri.

Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta Baltijas ledus ezera abrāzijas—akumulācijas, Litorīnas un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1—11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1—3 hektārus lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10—28 metri virs jūras līmeņa.

Rīgas teritorijā ir vairāk nekā 30 dažādu ūdens objektu (upes, attekas, kanāli, meliorācijas grāvji, ezeri un dīķi). Tie aizņem ~17,6% no visas pilsētas teritorijas.[8] Rīgas pilsētas teritorijas lielākā daļa ietilpst Daugavas baseina teritorijā, tomēr neliela daļa ietilpst arī Lielupes sateces baseinā.[9]

Ūdenskritums uz Mārupītes Arkādijas parkā

Lielākā ūdens objekta — Daugavas — garums pilsētas robežās ir ~31 km, platums pie tiltiem ~700 m, dziļums 8 — 15 m. Daugavas kreisā krasta lielākās pietekas ir Ķekava (ietek Sausajā Daugavā), Mārupīte un Hapaka grāvis. Šim krastam īpaši raksturīgas tā saucamās attekas — Mazā Daugava, Bieķengrāvis, Zunds un Buļļupe. Daugavas labā krasta svarīgākā pieteka ir Mīlgrāvis; šeit ir arī divas lielas attekas — Sarkandaugava un Vecdaugava, kā arī Pilsētas kanāls un vairākas nelielas attekas Zvirgzdu salas un Kundziņsalas apkaimē.[8]

Hidrogrāfiskais tīkls pilsētas robežās ir regulēts vai gandrīz pilnībā izmainīts. Pilsētas teritorijā ir augsts gruntsūdeņu līmenis. Teritorijās, kur virsūdeņu notece netiek regulēta, ir daudz pārmitru platību, nelielu purvu.[10] Liela daļa no mazajām ūdenstecēm (Strazdupīte, Mailes grāvis, Šmerļupīte, Dreiliņupīte u.c.) ir aizbērtas vai aizsērējušas.[9]

Ziemeļos un ziemeļaustrumos pilsētu ieskauj divi lieli ezeri — Juglas ezers un Ķīšezers. Tie ir Baltijas ledus ezera relikti.[10] Pilsētas teritorijā ir daudz nelielu ezeru: Bābelītis, Gaiļezers, Linezers, Velnezers. Daugavas kreisajā krastā ir uz Mārupītes mākslīgi veidotais Māras dīķis. Pieminami arī Dambjapurva ezers un Bolderājas karjera ūdenstilpe.[8]

Pamatraksts: Rīgas klimats
Vanšu tilts, Saules akmens un Zunda Towers naktī

Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību. Tāpēc te bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju (Rīgas līča, Daugavas, Ķīšezera) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra Rīgā parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā pilsētas tuvākajā apkārtnē.

Saules leņķa maksimums ir 22. jūnijā, 56,4°, bet zemākais — 22. decembrī, tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums vasarā ir 54—57%, ziemā tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m2 (82 kcal/cm2), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m2 (82 kcal/cm2), bet decembrī 25,2 MJ/m2 (0,6 kcal/cm2).

Viszemākās gaisa temperatūras Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī.

Visaugstākās gaisa temperatūras Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā.

Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, līdz pat 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939./1940., 1941./1942., 1955./1956., 1978./1979., 1984./1985., 1986./1987. gados. Vasarā gaisa temperatūra galvenokārt ir no +5 līdz +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš (no jūnija vidus līdz augusta beigām). Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, vasarā maksimāli iespējams 7—9 dienas (1936, 1939. gadi). Pavasaris ir auksts un ieildzis, bet rudens silts un garš.

Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, sākas vidēji 14. aprīlī un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap 25. aprīli, bet atsevišķos gados var būt vēl 15. maijā (1927. gads). Agrākās rudens salnas reģistrētas 1906. gada 26. septembrī. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas 8. oktobrī un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākas rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām).

Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. Vasarā tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums novērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju gaisa temperatūras pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem −30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu cikloni no Vidusjūras un Melnās jūras dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda anticikloni. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas atmosfēras frontes. Ar tām saistās vēja pastiprināšanās, nokrišņi, pērkona negaisi, krusa, puteņi. Ziemā siltās atmosfēras frontes izraisa atkalu, miglu un smidzinošu lietu.

Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.[12][13][14]

Rīgas meteoroloģiskie dati.
Temperatūra ( °C )
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gadā
Absolūtais maksimums (°C) +10,2
2007
+13,6
1990
+20,5
1968
+27,9
2000
+30,5
1886
+34,0
1988
+34,5
1885
+33,9
1936
+29,4
1992
+23,4
1966
+17,2
1968
+11,8
2015
+34,5
1885
Augstākā vidējā temperatūra (°C) +3,7
2020
+4,4
1990
+4,7
2007
+10,7
2000
+17,4
2018
+20,4
2021
+23,1
2021
+21,6
1846
+17,4
1806
+10,7
1907
+5,7
1978
+4,3
2006
9,3
2019
Vidējā mēneša temperatūra (°C) −3,5 −3,4 +0,1 +5,0 +11,6 +15,3 +17,2 +16,5 +11,8 +7,1 +2,3 −1,5 +6,5
Zemākā vidējā temperatūra (°C) −14,7
1893
−13,9
1929
−10,0
1942
−0,2
1852
+6,0
1864
+10,7
1928
+14,0
1904
+13,3
1956
+9,1
1877
+2,1
1805
−4,5
1919
−11,5
1876
+3,4
1942
Absolūtais minimums (°C) −33,7
1970
−34,9
1956
−30,3
1942
−13,1
1942
−5,5
1941
−2,3
1941
+4,0
1968
+0,0
1966
−4,1
1996
−9,5
1912
−20,5
1890
−31,9
1978
−34,9
1978
Sniega sega
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Summa
Vidējais sniega segas biezums (cm) 9 12 7 2 6
Maksimālais sniega segas biezums (cm) 65
1908
79
1900
76
1900
13 39
2003
34 46
2010
79
1900
Saulainība
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Summa
Vidējais saulaino stundu skaits mēnesī 36 65 133 237 280 296 296 246 186 91 31 24 1922
Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Rīgas atrašanās vieta Daugavas, Lielupes grīvā un Rīgas līča piekrastē radījusi labvēlīgus apstākļus augstai bioloģiskajai daudzveidībai. Jūras piekrastē, ezeru un upju krastmalās, mežos, pļavās un pat pilsētas centrā var atrast Eiropā un Latvijā aizsargājamas sugas un biotopus. Kopumā konstatēti 14 Latvijā īpaši aizsargājamo biotopu veidi, kā arī 21 Eiropas nozīmes biotops, no tiem 10 ir prioritāri aizsargājami biotopi.[8]

Rīgai pilsētas robežās pieder vairāk kā 5500 ha meža jeb apmēram 8% no kopējās teritorijas. Meži ir izvietojušies atsevišķos masīvos, kurus nošķir ūdeņi vai dzīvojamie rajoni. Lielākie Rīgas mežu masīvi ir Kleistu — Bolderājas, Vecāķu — Vecdaugavas, Biķernieku, Buļļu, Imantas, Mežaparka, Mārupes un Juglas masīvs. Rīgas mežos valdošā koku suga ir priede — 88,1%, tai seko bērzs — 6,6% un melnalksnis — 2,8%. Rīgas mežu pamatu veido priežu sausieņu meži. No mežu augšanas apstākļu tipiem dominējošie ir sili, mētrāji un lāni. Lielākie un dabiskākie mežu masīvi plešas gar Rīgas līci. Rīgas līcim piegulošā mežu teritorija ir iekļauta Piejūras dabas parkā.[8]

Samērā lielas platības pilsētā aizņem sabiedriskie apstādījumi dārzos, parkos un skvēros, un tajos ir liels introducēto sugu skaits (aptuveni 600 koku un krūmu sugu).[10] Apdzīvotu vietu un rūpniecisko teritoriju tiešā tuvumā Rīgas teritorijā konstatētas 36 īpaši aizsargājamas ziedaugu sugas un 10 īpaši aizsargājamas sēņu sugas.[8]

Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažādu ūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā.

Mājas balodis, izplatīts putns Rīgā

Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā bieži ieklejo aļņi, dažkārt stirnas, retāk mežacūkas, bieži rudās lapsas. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas vāveres, pilsētas nomalēs un Daugavas salās — pelēkais zaķis. Piemērotos biotopos iespējams atrast kurmi un ezi, kā arī meža cirsli un mazo cirsli. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta ne vien lapsa, bet arī Amerikas ūdele (galvenokārt gar Daugavu), retāk sesks un meža cauna. Bebri novēroti ne tikai pilsētas perifērijā, bet arī tuvu pilsētas centram, piemēram, Zaķusalā un Pilsētas kanālā. Daugavgrīvas cietoksnī un Mangaļu pussalā konstatētas 6 sikspārņu sugas, kuras visas ir Latvijā īpaši aizsargājamas. Rīgā sastopamas 4 īpaši aizsargājamas abinieku sugas. Rīgas pilsētā ir salīdzinoši liela arī bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība — 20 Latvijā īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas, no tām 4 gliemju, 15 kukaiņu, 1 zirnekļu suga.

Baloži

Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Rīgā ligzdo vairāk par 150 putnu sugām jeb 60% no Latvijas kopējā putnu sugu skaita. Kopā ar caurceļotājiem, ziemotājiem, kā arī ieceļotājiem konstatēto putnu sugu skaits sasniedz 260. Vairākums ligzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām — piemēram, mājas balodim, mājas zvirbulim, arī svīrei, melnajam erickiņam un kovārnim. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē lielā zīlīte, bieži sastopams melnais mežastrazds, žubīte, gaišais ķauķis, sīlis, lauku balodis, vārna un žagata. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī lakstīgala, sarkanrīklīte, melnais mušķērājs, daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt žubīte, vītītis, cekulzīlīte, erickiņš. Daugavā un ezeros ir lielo ķīru kolonijas. Pļavās sastopama ķīvīte, smiltājos — upes tārtiņš, ūdenstilpēs — meža pīle. Rīgas pilsētas teritorijā konstatētas 53 Latvijā īpaši aizsargājamas putnu sugas.[8]

Teritoriālais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rīgas pilsētas teritorija — skats no satelīta

Rīga ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, kas iedalīta sešās administratīvās vienībās:

Pēc platības lielākais ir Kurzemes rajons, bet mazākais Centra rajons. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir Latgales priekšpilsēta, savukārt Vidzemes priekšpilsēta un Centra rajons pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka Vidzemes un Zemgales priekšpilsētas ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006—2008) laikā ir pieaudzis, savukārt Latgales priekšpilsētā tas ir visstraujāk samazinājies.[15]

Rīgas pilsētas administratīvās robežas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Rīgas robežas

Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km2, bet, pierēķinot piepilsētas, tās platība sasniedz aptuveni 7000 km2 ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju.

Teritorijas iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Apdzīvojamās platības aizņem 67,00 km2 (21,8%)
  • Rūpnieciskās platības aizņem 52,45 km2 (17,0%)
  • Ielas un ceļi aizņem 24,64 km2 (8,0%)
  • Parki aizņem 57,54 km2 (19,0%)
  • Ūdens platības aizņem 48,50 km2 (15,8%)[16]
Skats no Pētera baznīcas

1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgai nav bijis oficiāli apstiprināta pilsētas teritoriālā iedalījuma, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas). Nosacīti Rīgas pilsēta bija sadalīta 47 rajonos jeb "mikrorajonos", kuru robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt Spilvi, kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda — sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu bija diezgan atšķirīga.

2008. gadā Rīgas domes pilsētas attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna — apkaimju definēšanas. Šis plāns vēl nav oficiāli apstiprināts, bet, kad tas tiks izdarīts, tad Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku — kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.[17][18]

Rīgas apkaimju uzskaitījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: Rīgas apkaimju uzskaitījums

Pamatraksts: Rīgas pašvaldības vadītājs

Pilsētas pašvaldības vadītājs Rīgā ir pilsētas mērs jeb oficiāli Rīgas domes priekšsēdētājs. Viņam palīdz viens vai vairāki mēra vietnieki. Pilsētas dome ir demokrātiski ievēlēta institūcija, un tā ir galīgā lēmējinstitūcija pilsētā. Tās sastāvā ir 60 deputāti, kurus ievēl ik pēc četriem gadiem. Rīgas domes prezidijs sastāv no Rīgas domes priekšsēdētāja un politisko partiju vai partiju bloku deleģētiem pārstāvjiem, kas ievēlēti pilsētas domē.

2023. gada 3. jūlijā no amata atkāpās Rīgas mērs Mārtiņš Staķis,[19] un viņa pienākumus pašreiz pilda viens no vicemēriem Vilnis Ķirsis.[20]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
17185 891—    
176719 500+2.47%
177519 186−0.20%
178019 935+0.77%
178525 022+4.65%
179427 813+1.18%
180029 500+0.99%
180633 665+2.23%
181639 122+1.51%
182441 493+0.74%
182951 871+4.57%
183656 564+1.25%
184060 600+1.74%
185265 777+0.69%
185761 878−1.21%
186377 467+3.82%
1867102 600+7.28%
1881169 300+3.64%
1897282 200+3.24%
1913517 500+3.86%
1920185 100−13.66%
GadsIedz.±% g.p.
1925337 699+12.78%
1930377 900+2.27%
1935385 063+0.38%
1940353 800−1.68%
1945228 200−8.40%
1950482 300+16.14%
1955566 900+3.29%
1959580 400+0.59%
1965665 200+2.30%
1970731 800+1.93%
1975795 600+1.69%
1979835 500+1.23%
1987900 300+0.94%
1990909 135+0.33%
1995824 988−1.92%
2000764 329−1.52%
2005731 762−0.87%
2010709 145−0.63%
2015698 086−0.31%
2020693 046−0.14%
2022671 879−1.54%

13. gadsimta sākumā Rīgā dzīvoja apmēram 1 000 cilvēku, 15. gadsimtā iedzīvotāju skaits bija palielinājies līdz 8 000, ekonomiskā uzplaukuma laikā 16. gadsimtā Rīga bija viena no Baltijas jūras piekrastes lielākajām pilsētām un tajā dzīvoja apmēram 16 000 cilvēku. Nākamajos gadsimtos ilgstošā karadarbība, mēris un ekonomiskais pagrimums nelabvēlīgi ietekmēja demogrāfisko situāciju, un 1720. gadā Rīgā bija mazāk nekā 6 000 cilvēku.[10]

18. un 19. gadsimtā Rīga sāka pieaugt straujāk, 1867. gadā, kad notika 1. tautas skaitīšana, Rīgas iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 000. Ļoti strauja attīstība Rīgā bija vērojama 50 gadu periodā starp 1863. gadu un 1913. gadu, kad iedzīvotāju skaits pieauga par vairāk nekā 440.000.[21] Rīgas iedzīvotāju skaita salīdzinājums pēc četru tautas skaitīšanu materiāliem liecina, ka no 1867. līdz 1913. gadam tas palielinājās gandrīz 5 reizes. Salīdzinot 1863. un 1914. gadu datus, pieaugums ir vēl lielāks — 7,2 reizes.[22] 1914. gadā iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu pārtrauca Pirmais pasaules karš, un 1. tautas skaitīšanā neatkarīgajā Latvijā 1920. gadā Rīgā bija tikai 185 000 iedzīvotāji. Ar kara postījumu likvidēšanu un bēgļu atgriešanos iedzīvotāju skaits sāka atkal pieaugt.[21]

Rīgas iedzīvotāju skaita pieaugumu pārtrauca Otrā pasaules kara notikumi. Pēc vācu repatriācijas, 1941. gada deportācijām un citiem iedzīvotāju zaudējumiem 1943. gada tautas skaitīšanā Rīgā konstatēja apmēram 300 000 iedzīvotāju, tomēr ebreji netika pieskaitīti. Šis skaits ievērojami tālāk samazinājās 1944. gada beigās, kad piespiedu kārtā vai labprātīgi Rīgu atstāja daudz iedzīvotāju, kas devās trimdā uz Vāciju un citur, tādēļ iedzīvotāju skaits bija sarucis zem 200 000. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits atkal palielinājās, kas galvenokārt saistīts ar liela viesstrādnieku skaita ievešanu no parējās PSRS.[21] No 1946. līdz 1950. gadam Rīgā ik gadu iebrauca 54 600 cilvēku, migrācijas saldo bija 30 700 gadā. No 1951. līdz 1987. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits palielinājās par 11 000 gadā.[10]

1980. gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās Krievijā dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714, bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada 1. janvārī Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku, un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. 21. gadsimta pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits turpināja samazināties, un 2011. gada beigās Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 700 000. Rīgas domes kampaņas "Esi rīdzinieks" rezultātā no 2013. gada oktobra līdz decembrim Rīgā deklarējās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, bet Rīgas mērs Nils Ušakovs apgalvoja, ka pilsētā vēl strādā un dzīvo ap 100 000 cilvēku, kas deklarējušies citās pašvaldībās.[23][24]

Naturalizācijas dēļ pieauga rīdzinieku — Latvijas pilsoņu īpatsvars. 2007. gadā Rīgā bija piereģistrēti 503 573 Latvijas pilsoņi (69,6%), 197 752 Latvijas nepilsoņi (27,3%), 111 bezvalstnieki, kā arī 22 495 citu valstu pilsoņi (3,1%).[25] Savukārt 2017. gadā Rīgā bija piereģistrēti 529 794 Latvijas pilsoņi (75,2%), 125 344 Latvijas nepilsoņi (17,8%), 99 bezvalstnieki, 104 alternatīvie, 58 bēgļi, kā arī 49 077 citu valstu pilsoņi (7,0%).[26]

Etniskais sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rīgas pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[27]
Latvieši (288 432)
  
47%
Krievi (211 749)
  
34%
Ukraiņi (29 673)
  
5%
Baltkrievi (21 257)
  
3%
Poļi (10 138)
  
2%
Lietuvieši (4 651)
  
1%
Cita un neizvēlēta (49 087)
  
8%

Rīgas iedzīvotāju nacionālais sastāvs bija ļoti mainīgs. 18. gadsimta beigās pilsētā dominēja vācbaltieši (viņi bija 46%, latvieši — 31%, krievi — 14%, poļi — 9%), 19. gadsimta beigās latvieši veidoja 33%, vācbaltieši — 31 %, krievi — 19% no kopējā iedzīvotāju skaita. 20. gadsimta sākumā latviešu īpatsvars Rīgā palielinājās un sasniedza 63% 1935. gadā. Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1941. gada 14. jūnijā daudzus Rīgas latviešus deportēja uz PSRS, nogalināja, vai arī piespieda doties bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgā masveidā ieceļoja cittautieši no PSRS un latviešu īpatsvars samazinājās līdz 36,5% 1989. gadā.[10]

No 1990. līdz 2015. gadam, samazinoties iedzīvotāju skaitam Rīgā, samazinājās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr latviešu, kā arī mazāku grupu (kuru īpatsvars ir zem 1%) skaits samazinājās lēnāk, nekā etnisko krievu, baltkrievu, ukraiņu un poļu skaits. Kopš 2000. gada latvieši atkal ir lielākā etniskā grupa Rīgā, bet kopš 2015. gada sāka pieaugt arī to iedzīvotāju absolūtais skaits, kuri pārbrauc uz Rīgu darba vai studiju dēļ no citām pilsētām vai laukiem, un deklarējas Rīgā kā latvieši. Palielinās Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas pieder mazākām etniskām grupām (2018. gadā 5,6%) vai arī neizvēlas tautību (2018. gadā 3,5%).

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2020. gada 1. janvārī tas bija šāds:

Latviešu skaita izmaiņas Rīgā pēc tautas skaitīšanu datiem (1867—2020):[28][29]

1867 1881 1897 1913 1917 1919 1920 1930 1935 1959 1970 1979 1989 2000 2011 2020
Latvieši
(īpatsvars)
24 199*
(23,6%)
49 974*
(29,5%)
127 046*
(45,0%)
218 097*
(42,2%)
114 379
(54,3%)
109 660
(51,5%)
99 580
(54,9%)
227 842
(60,3%)
242 731
(63,0%)
258 528
(44,5%)
299 072
(40,9%)
317 546
(38,3%)
331 934
(36,5%)
313 368
(41,0%)
298 412
(42,4%)
308 597
(44,5%)

Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienā lietotās valodas.
Avots: Tautas skaitīšanu dati.

Augstceltnes un augstākās būves

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rīgas radio un televīzijas tornis

Latvijas augstākā būve atrodas Rīgā, tas ir Rīgas radio un televīzijas tornis Zaķusalā. Tā augstums ir 368,5 metri. Tas ir ne tikai augstākais tornis Baltijas valstīs, bet arī augstākais Eiropas Savienībā un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir Zunda Towers, kuras dienvidu tornis ir 123 metrus augsts,[30] kā arī Saules akmens, Panorama Plaza II un Zinātņu akadēmijas augstceltne, kuras sniedzas augstāk par 100 metriem.

Augstākās Rīgas ēkas
Nosaukums Augst. Stāvi Gads
1. Zunda Towers 123 30 2015
2. Saules akmens 123 27 2004
3. Panorama Plaza II 114 32 2007
4. Zinātņu akadēmijas augstceltne 108 21 1955
5. Panorama Plaza I 99 27 2006
6. Radisson Blu Hotel Latvija 95 27 1976
7. Zemkopības ministrijas augstceltne 92 26 1976
8. Latvijas Televīzijas augstceltne 89 22 1987
9. Astra Lux 81 24 2007
10. Solaris (2 ēku komplekss) 78 25 2005
11. Preses nams 77 22 1977
12. Skanstes virsotnes (4 ēku komplekss) 76 24 2008
13. Rietumu Bankas galvenā ēka 70 20 2008
14. Centra nams 69 9 2005
15. "Gaismas pils" 68 13 2012
Augstākie Rīgas torņi un baznīcas
Nosaukums Augst. Gads
1. Rīgas radio un televīzijas tornis 368 1987
2. Rīgas Svētā Pētera baznīca 123 1746
3. Āgenskalna televīzijas tornis 110 1955
4. Vanšu tilta pilons 109 1981
5. Rīgas Doms 90 1776
6. Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle 86 1225
7. Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca 69 1906
8. Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca 63 1869

Rīga ar savu centrālo novietojumu un iedzīvotāju koncentrāciju vienmēr ir bijusi Latvijas infrastruktūras centrs. Rīgā sākas vairāki valsts nozīmes ceļi, austrumu-rietumu virzienā Rīgu šķērso Eiropas autoceļš E22, bet dienvidu-ziemeļu — E67.

Vanšu tilts

Rīgā Daugavu šķērso vairāki tilti. Senākais no tiem ir Dzelzceļa tilts, kas ir vienīgais dzelzceļa pārvades tilts Rīgā. Akmens tilts savieno Vecrīgu un Pārdaugavu, Salu tilts savieno Latgales apkaimi un Pārdaugavu caur Zaķusalu un Lucavsalu, bet Vanšu tilts savieno Vecrīgu un Pārdaugavu caur Ķīpsalu.

2008. gadā tika pabeigta Dienvidu tilta projekta pirmā kārta pāri Daugavai, un 17. novembrī tas tika nodots satiksmei.[31] Tilta izbūves darbi tika sākti 2004. gadā, bet pabeigti 2013. gadā.[32] Dienvidu tilts bija lielākais būvniecības projekts Baltijas valstīs pēdējo 20 gadu laikā, un tā mērķis bija samazināt satiksmes sastrēgumus pilsētas centrā.[33] Tilta kopējās izmaksas darbu noslēgumā sasniedza ap 570 miljoniem latu jeb vairāk nekā 810 miljonus eiro.[32]

Starptautiskā lidosta "Rīga"

Rīgā ir viena lidosta, kas apkalpo komerciālās aviokompānijas — 1975. gadā uzceltā starptautiskā lidosta "Rīga". Tā ir galvenā aviokompānijas AirBaltic bāze, un ir viena no aviokompānijas RyanAir bāzēm.[34] Pēc pasažieru skaita lidosta ir lielākā Baltijas valstīs.[35] Ap lidostu tiek būvēts jauns multimodāls transporta mezgls ar Rail Baltica staciju, un plānā ietilpst lidostas pilsētas attīstība.[36]

Bijusī starptautiskā lidosta — Spilves lidosta, kas atrodas 5 km attālumā no Rīgas centra, tiek izmantota mazajām lidmašīnām, pilotu apmācībai un izklaides aviācijai. Padomju laikā Rīgā atradās militārā aviobāze — Rumbulas lidlauks.

Starppilsētu satiksme

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgu ar pārējo Latviju savieno iekšzemes vilcieni, ko apkalpo Pasažieru vilciens. Galvenā dzelzceļa stacija ir Rīgas Centrālā stacija. Rail Baltica projekts paredz izbūvēt ātrgaitas dzelzceļa līniju caur Rīgu, kas savienotu Tallinu ar Lietuvas un Polijas robežu, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Projektu paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 2030. gadam.[37]

Rīgas Starptautiskā autoosta nodrošina iekšzemes un starptautiskos savienojumus ar autobusiem.

Rīgas brīvosta dod iespēju veikt kravu un pasažieru pārvadājumus pa jūru. Prāmji piestāj Rīgas pasažieru terminālī.

Sabiedriskais transports Rīgā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autobuss Mercedes-Benz Citaro O530 uz 13. janvāra ielas Rīgā 2005. gada 4. jūnijā

Sabiedrisko transportu pilsētā nodrošina Rīgas satiksme, un tas sastāv no 51 autobusu, 22 trolejbusu un 6 tramvaju līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas.[38] Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, gadā pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā.

Zemās grīdas tramvajs Škoda 15T Rīgā

Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst.16.30 Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no Centrāltirgus uz Sarkandaugavu, ko drīz pēc tam pagarināja līdz Mežaparkam. Piecdesmitajos gados trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā (Krievija) ražotajiem trolejbusiem.

1882. gada 23. augustā tika atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza Liepāja, kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija Baltijā. Rīgā pirmais elektriskais tramvajs pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā.

2006., 2021. un 2023. gadā gadā Rīgā norisinājās Pasaules čempionāts hokejā. Vairāki Rīgas klubi spēlē Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā.

Latvijas futbola Virslīgā spēlē FK RFS, Riga FC un FS Metta/LU, FK Auda.

Katru pavasari Rīgā notiek Rīgas maratons.

Rīgā bāzēti arī vairāki Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas klubi — BK VEF Rīga, BK Latvijas Universitāte, Rīgas Zeļļi, kā arī sieviešu basketbola klubs TTT Rīga.

Pamatraksts: Radio Rīgā
Frekvence Nosaukums
88,6 MHz Jumor FM
89,2 MHz Radio SWH Rock
90,0 MHz Radio SWH Gold
90,7 MHz Latvijas Radio 1
91,5 MHz Latvijas Radio 2
91,9 MHz TOPradio- Dimzukalns (Iecava)
93,1 MHz Latvijas Radio 5 — Pieci.lv
93,9 MHz Radio Baltkom
Frekvence Nosaukums
94,5 MHz Retro FM
94,9 MHz Capital FM
95,8 MHz Latvijas Radio 6 — Radio NABA
96,2 MHz EHR Russkie Hiti
96,8 MHz EHR SuperHits
97,3 MHz Radio Marija
98,3 MHz TOPradio
99,0 MHz Radio Jurmala- Jūrmala
Frekvence Nosaukums
99,5 MHz MIX FM Dance
100,0 MHz Radio PIK
100,5 MHz BBC World Service
101,0 MHz XO FM
101,8 MHz Latvijas Kristīgais Radio
102,3 MHz Radio Skonto+
102,7 MHz Radio MIX FM
103,2 MHz Russkoe Retro
Frekvence Nosaukums
103,7 MHz Latvijas Radio 3 — Klasika
104,3 MHz European Hit Radio
105,2 MHz Radio SWH
105,7 MHz Radio SWH +
106,2 MHz Star FM
106,8 MHz Radio TEV
107,2 MHz Radio Skonto
107,7 MHz Latvijas Radio 4 — Doma Laukums

Sadraudzības pilsētas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgai 2022. gada vasarā bija sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:[39]

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vecrīgas panorāma ar promenādi pirms 1900. gada
Vecrīgas panorāma ar promenādi pirms 1900. gada 
Rīgas panorāma un Āgenskalna līcis no Pārdaugavas puses pirms Pirmā pasaules kara
Rīgas panorāma un Āgenskalna līcis no Pārdaugavas puses pirms Pirmā pasaules kara 
Rīgas pils, raugoties no Daugavas
Rīgas pils, raugoties no Daugavas 
Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas
Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas 
Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas gatves
Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas gatves 
Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma
Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma 
Vecrīga, raugoties no Daugavas
Vecrīga, raugoties no Daugavas 
Rīgas centrālā daļa
Rīgas centrālā daļa 
Rīgas ostas iekraušanas celtņi
Rīgas ostas iekraušanas celtņi 
Vecrīga, skatoties no Zaķusalas. Priekšplānā Dzelzceļa tilts
Vecrīga, skatoties no Zaķusalas. Priekšplānā Dzelzceļa tilts 
Vanšu tilts no Eksporta ielas
Vanšu tilts no Eksporta ielas 

Rīgas panorāma

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Panorāma no Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltnes


Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgā dzimuši:

  1. «Vissenākie laiki». Rīgas pašvaldības portāls. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 30. aprīlī.
  2. 2,0 2,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  3. 3,0 3,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 21 jūnijs 2024.
  4. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  5. «Remaining Riga mall roof caves in». BBC News (en-GB). Skatīts: 2023-07-28.
  6. «Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA — Press releases» (html). europa.eu.
  7. «Eastern Partnership summit, Riga, 21-22 May 2015».
  8. 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 8,6 «Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018. gadam grozījumu stratēăiskā ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats».
  9. 9,0 9,1 «Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats».
  10. 10,0 10,1 10,2 10,3 10,4 10,5 Enciclopēdija Latvijas Pilsētas. Rīga : Apgāds "Preses Nams". 1999. ISBN 978-9984-00-357-3.
  11. Termometra stabiņš sasniedz +32 grādus
  12. «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 28. septembrī. Skatīts: 2007. gada 6. oktobrī.
  13. «Klimatisko normu dati» (latviešu). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-01-13. Skatīts: 2023-03-17.
  14. «Gaisa temperatūras rekordi» (latviešu). Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-01-13. Skatīts: 2023-03-17.
  15. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes gada pārskats (PDF fails)
  16. «Rīgas pašvaldības portāls». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 28. februārī. Skatīts: 2008. gada 28. jūlijā.
  17. «RDPAD aicina veidot apkaimes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 18. decembrī. Skatīts: 2008. gada 27. decembrī.
  18. Rīgas Pilsētas Vēstis — Aktuāli[novecojusi saite]
  19. «Staķis paziņo par atkāpšanos no Rīgas mēra amata». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-07-31.
  20. «Ķirsis uz laiku pildīs Rīgas mēra pienākumus pēc Staķa oficiālas atkāpšanās». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-07-31.
  21. 21,0 21,1 21,2 J. Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale, 1960.
  22. LATVIJAS PSR ZINĀTŅU AKADĒMIJA VĒSTURES INSTITŪTS. Rīga 1860-1917. Rīga : Zinātne, 1978.
  23. Ušakovs rīdzinieku kampaņu vērtē kā veiksmīgu; galvaspilsētā deklarējušies ap 10 000 cilvēku Diena.lv 2014. gada 9. janvārī
  24. Ušakova aicinājumam atsaukušies un par rīdziniekiem kļuvuši ap 10 000 cilvēku Delfi (LETA), 09.01.2014
  25. Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības Arhivēts 2020. gada 24. septembrī, Wayback Machine vietnē. 01.01.2007.
  26. Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības Arhivēts 2019. gada 3. aprīlī, Wayback Machine vietnē. 01.01.2017.
  27. «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva». Skatīts: 28.07.2023.
  28. Latviešu konversācijas vārdnīca. X sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 20 441. sleja.
  29. Central Statistical Bureau of Latvia, 2009[novecojusi saite]
  30. Divu torņu moderna arhitektūras konstrukcija[novecojusi saite]
  31. «Atklāts jaunais Dienvidu tilts». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-07-31.
  32. 32,0 32,1 «Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecību plāno sākt 2019. gadā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-07-31.
  33. «Dienvidu Tilts». web.archive.org. 2007-09-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-15. Skatīts: 2023-07-31.
  34. Samanta Vaivade. «Latvia Travel Guide: Everything You Need to Know – Travel Spill». travelspill.com (en-US), 2023-04-12. Skatīts: 2023-07-31.
  35. «Lidosta «Rīga» tuvākajos gados attīstībā plāno investēt 247 miljonus eiro». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-07-31.
  36. «Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-07-31.
  37. ««Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-07-31.
  38. «Rīgas satiksme». www.rigassatiksme.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-07-31. Skatīts: 2023-07-31.
  39. «Rīgas sadraudzības pilsētas». Skatīts: 2022. gada 1. jūlijā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]