Dalībnieks:Samarkandas valdnieks/Libertisms
Libertisms ir politiska ideoloģija, kuras pašā pamata ir "pašīpašuma" (self-ownership) princips un "spēka pirmās lietošanas nolieguma" (non-initiation of force) princips.[1]
Libertieši netic, ka cilvēkam ir jebkādas "pozitīvas tiesības" (t.i., ka cilvēkam "pienāktos" tādas lietas kā pārtika, pajumte vai veselības aprūpe) viņi tic, ka cilvēkam ir tikai "negatīvas tiesības" (t.i. netikt apzagtam vai citā veidā apskādētam un netikt cenzētam).[2] Citiem vārdiem, libertieši netic, ka cilvēkam kaut kas "pienākas" papildus, vienīgais, kas cilvēkam "pienākas", ir lai viņam netiktu atņemts tas, kas viņam jau ir (vienalga, vai tā ir manta, vai veselība/darbaspēja fizisku bojājumu rezultātā, vai tml.).
Libertieši tic minarhijai, respektīvi, pēc ispējas samazinātai ("minimālai") valsts pārvaldei (minarhija dažkārt tiek jaukta ar anarhiju, taču tās ir atšķirīgas). Juris Kaža vienā no saviem blogiem diskutē, ka Latvija kļūst aizvien minarhistiskāka stingrās taupības samazinātās valsts pārvaldes dēļ.[3]
Ekonomiskā kontekstā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Libertisms ir labēja ideoloģija ekonomiskā ziņā, respektīvi, kapitālistiska un nosacīti konservatīva ("konservatīva" šeit jāsaprot ekonomiskā kontekstā, ne tik daudz kulturālā.)[piezīme 1]
Amerikāņu libertietis Deivids Nolans (David Nolan) viņa vārdā nosauktajā politiskajā grafikā piešķir jebkurai politiskai ideoloģijai divas dimensijas, "personiska brīvība" un "finansiāla brīvība". Uz horizontālās finansiālās brīvības ass viņš novieto libertismu vistālāk pa labi, respektīvi, libertieši bauda tik pat daudz finansiālas brīvības kā konservatīvisti (kapitālisti).
Libertisms un liberālisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Libertisms dažkārt tiek saukts par "konservatīvo liberālismu",[2] kas lieliski ilustrē tā atšķirības no liberālisma.
Klasiskā liberālismā pārtikušākiem sabiedrības locekļiem ir caur nodokļiem jāatbalsta liels sociālo pabalstu budžets, lai atbalstītu "marginalizētās" grupas, piemēram, dažādu minoritāšu pārstāvjus.
Liberālisms tic, ka cilvēkiem "pienākas" vienlīdzība. Tas ir pretstatā ar libertisma principu, ka cilvēkiem nav pozitīvu tiesību (respektīvi, cilvēkiem nekas nepienākas, izņemot, lai viņiem netiktu atņemts/sabojāts tas, kas viņiem ir pašlaik).
Nevienlīdzības problēmu liberālisms risina kolektivizēti, t.i., ar līdzekļu pārdalīšanu - no nodokļu maksātājiem uz "marginalizētajām" grupām, šis kolektivizētais/sociālais piegājiens padara liberālismu par kreisu/sociālistisku ideoloģiju, kurpretī libertisms ir labēja/kapitālistiska ideoloģija.
Atšķirības attieksmē pret naida runu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Svarīgs liberālisma sociālās politikas aspekts ir naida runas kriminālvajāšana (vai šāda statusa panākšana tai). Liberālajās Rietumeiropas valstīs ir visbargākie naida runas likumi pasaulē.[piezīme 2]
Libertisms ir kopumā pret valsts iejaukšanos cilvēku dzīvē līdz ar to ir pret naida runas kriminālvajāšanu.[4]
Iespējams, tāpēc, ka liberālisms ir sociāls un tiecas uz vienlīdzību un marginalizētu grupu integrāciju un akceptēšanu tam ir svarīgi sodīt pretestību šādai akceptēšanai (t.sk., sodīt verbāli izteiktu nepatiku pret kādu (minoritātes) grupu). Libertismā tas nav aktuāli, jo tas ir individuālistisks/kapitālistisks un sabiedrības ("sociāls") akcepts/integrācija ir mazsvarīga.
Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Piemēram, plašu publicitāti guvusī pilsoniskās politikas organizācija Tea Party, kas oponē Obamas sociālistiskajai un fiskāli liberālajai administrācijai tiek saukta par libertisku, jo būdama fiskāli konservatīva, tā klusē par pretrunīgiem sociāliem jautājumiem (pat tādos reliģiski konservatīvos štatos kā Jūta). Šāda klusēšana/neitralitāte nav raksturīga klasiskiem konservatīvistiem.
- ↑ Valstu salīdzinājums angļu Vikipēdijas rakstā hate speech.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
[[en:Libertarianism]] [[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]]