Dalībnieks:Surma.karina/Smilšu kaste
Odzienas muiža
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]19.gs. celtā muižkunga Rūdolfa Fridriha Adriana fon Brimmera Odzienas muižas pils savulaik bijusi viena no izteiksmīgākajām Latvijas neo-gotikas stila celtnēm, līdzīgi objekti tapuši Vācijā un Polijā, piemeram Kītendorfas pils Vācijā vai Bedlevo pils Polijā.
Muižas pirmsākumi meklējami jau 1455.gada, kad tā ar nosakumu “Odensee” pirmo reizi minēta rakstītajos avotos. Pašreizējā muižas pils ēka ir celta 19.gs. vidū. 1905.gada nemieros pils tika nodedzināta, un vēlāk līdz galam nekad netika atjaunota. 20.gs. 30.gados vienā pils daļā ierīkoja dzīvokļus, citā – sarīkojumu telpas.
-
Odzienas pils stāvoklis tuvplānā
-
Odzienas pils dārza puse šobrīd. Citāds skats uz pili ir no parka puses. Ēka ir vienstāva un ar mazākām piebūvēm.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Odzienas novads bijis apdzīvots jau senatnē, par ko liecina senlietu atradumi muižas teritorijā, kas datēti ar vidējo dzelzs laikmetu ( 5. – 9. gs.) un saistāmi ar seno latgaļu kultūru, Odzienas vārds Odenze vai Odse rakstītajos vēstures avotos pirmo reizi minēts 1455. gadā. Šajā gadā Bertrams Tīzenhauzens no sava tēva Engelbrehta 1449. gadā mantojumā saņemto Odzienas muižu un pagastu pārdeva savam brālim Johanam, kurš kā Odzienas īpašnieks rakstītajos avotos minēts arī 1457. un 1460. gadā.
Ietekmīgās Vidzemes muižniecības dzimtas – Tīzenhauzenu – īpašumā Odziena atradās līdz pat 1625. gadam, kad Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs šo un citas kaimiņu muižas, tajā skaitā Vietalvu, piešķīra pulkvedim Johanam Reinholdam Štreifam fon Lauenšteinam. Visu 17. gadsimtu, kamēr Vidzeme atrodas Zviedrijas sastāvā, kā arī pēc Lielā Ziemeļu kara, kad Vidzeme tika iekļauta Krievijas sastāvā, Odzienas muiža samērā bieži maina īpašnieku un to apsaimnieko dažādi nomnieki, tādēļ maz ticams, ka muiža šajā laikā piedzīvoja būtisku uzplaukumu.
1744. gadā Krievijas ķeizariene Elizabete Petrovna Odzienas muižu uzdāvināja dzimtsīpašumā savam feldmaršalam Pjotram Šuvalovam, kurš, savukārt, gadu vēlāk Odzienu pārdod kādreizējam tās nomniekam, Grostonas īpašniekam majoram Engelbrehtam Vilhelmam fon Brimmeram. Odzienas muiža paliek Brimmeru dzimtas īpašumā līdz Latvijas Republikas īstenotajai agrārreformai 20. gs. 20. gados.
Odzienas muiža agrārreformas laikā 20. gs. 20. gados
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar jaunās Latvijas valsts likumdošanu 20. gs. 20. gadu agrārreformas laikā Odzienas muižu (hipotēkas Nr. 127) ar Bērzu, Jauno un Sila pusmuižu 2428,60 pūrvietu (1 pūrvieta = 0,37161 ha) platībā fon Brimmeru dzimtai atsavināja. [1] 1924. gadā īpašuma tiesības uz Odzienas muižu nostiprināja Latvijas valstij Zemkopības ministrijas personā. [2] Sākotnēji piešķirtā platība Brimmerus neapmierināja un viņu pamatotās sūdzības rezultātā Latvijas Senāts atcēla Centrālās Zemes komisijas lēmumu. 1923. gada 18. maijā apstiprināja jaunu neatsavināmo daļu 159,80 pūrvietu platībā, kuras robežas dabā nosprauda 3. šķiras mērnieks A. Klētnieks tā paša gada 7. augustā. [3]
-
Fon Brimmeru dzimtas ģerbonis ar aprakstu. (LVVA, 214. f., 4. apr., 17. l., 357. lp.)
Arhitektūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Būtiskākais R.F.A. fon Brimmera veikums ir jaunās pils būvniecība, kas mūsdienās uzskatāma par vienu no iespaidīgākajām neogotikas celtnēm Latvijā un ar slaido sešstāvu torni skaisti papildina Vidzemes augstienei raksturīgo ainavu.
Apzinātajos arhīva dokumentos nav atrastas konkrētas liecības par Odzienas pils projekta autoru, tomēr ir iespējams izteikt minējumus. Apjomīgās un izteiksmīgās Odzienas pils arhitektoniski stilistiskā risinājuma līdzība ar neogotikas stilā būvētajām muižu dzīvojamām ēkām Eiropā liecina par paraugprojektu izmantošanu konkrēta objekta projekta izstrādāšanā. Zināma neveiklība Odzienas pils proporcijās, būvmasu kārtojumā un fasāžu dekoratīvi stilistiskajā risinājumā šo pili atšķir no spožākajiem neogotikas stila paraugiem Latvijas muižu dzīvojamo namu arhitektūrā. Tas savukārt varētu liecināt par kāda vietējā arhitekta vai būvmeistara darbību Odzienā.
Taču tagad šī Latvijas arhitektūras pērle, pateicoties uzņēmīgu cilvēku pūliņiem, lēnām atdzimst no drupām. Lai arī viens pils spārns vēl nav apjumts, tomēr otrā spārnā pieejamas jau piecas svinību zāles. Odzienas muižas saimnieciskais komplekss bijis vērienīgs - savulaik tajā ietilpa pat vairāk kā 30 dažādu ēku. Šobrīd pilnībā rekonstruētas trīs – senais krogs, mantu klēts un brūzis. Divās ēkās jau notiek aktīva saimnieciskā darbība.
-
Odzienas muižas plāna fragments. 1690. gads. (Sast. A.Bilmans. LVVA, 7404. f.,1. apr., 1666. l.)
Teritoriālā piederība un arheoloģiskais materiāls
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šodien Pļaviņu novada Vietalvas pagastā esošais Odzienas (Odensee) muižas komplekss laika gaitā ir vairākas reizes mainījis administratīvi teritoriālo piederību. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā tas atradās Madonas apriņķa Odzienas pagastā, nereti dēvētā arī par Vietalvas–Odzienas pagastu. Krievijas impērijas laikā Odziena atradās Cēsu apriņķa Kalsnavas draudzes teritorijā. Atskatoties vēl tālāk pagātnē, pēc vācu krustnešu iebrukuma Kokneses pilsnovads, kurā izveidojās Odzienas muiža, vairāku gadsimtu garumā ietilpa Rīgas arhibīskapa zemes valdījumos. Nereti šī pētījuma objekts un apmēram 5 km no tā esošais Odzes ezers līdzīgo nosaukumu dēļ tiek jaukts ar netālā Ļaudonas pagasta apdzīvoto vietu un muižu ar tādu pašu latvisko nosaukumu Odziena (Odsen) un Odzienas ezeru. Arheoloģiskais materiāls liecina, ka Odzienas un Vietalvas novads bijis apdzīvots jau senatnē. Odzienas apkārtnē konstatēti vidējā dzelzs laikmeta apbedījumi un tā paša perioda savrupatradumi. [4] 1843. gadā, apstrādājot Odzienas muižas laukus, atrada pakavsaktu, spirālgredzenus un citas rotaslietas, bet 1889. gadā, muižas teritorijā rokot pamatus,atraka skeletkapus, kuros konstatēja arī apbedījumu inventāru un ieročus. [5]
1905. gada dedzināšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ir saglabājies 1906. gada 8. martā sastādītais nodedzinātās pils apskates protokols. Izpildot Cēsu apriņķa 2. iecirkņa policijas priekšnieka 1906. gada 1. marta rīkojumu,apsekošanu veicis Odzienas pagasta policijas kārtībnieks P. Kalniņš. Kā liecinieki apskatē piedalījušies Sausnējas pagasta zemnieks Brencis Puriņš un Odzienas muižā mītošais Iršu kolonijas iedzīvotājs Ludviks Heisels. Krievu valodā sastādītais protokols liecina, ka mūra celtne ar skārda jumtu nodegusi, taču kreisajā pusē esošais apaļais divstāvu tornis un trīs oranžērijas logi palikuši uguns neskarti. Pils pagrabtelpās sadeguši trīs logi un desmit durvis, bet pārējie logi un durvis bijuši veseli, tikai izsisti visi stikli. Diemžēl jāatzīst, ka dokumenta tekstā trūkst nepieciešamo pieturzīmju un tas sastādīts neprofesionāli,līdz ar to informācija ir grūti uztverama. Pilsneesot bijusi apdrošināta, un tās īpašnieks M. fon Brimmers tobrīd nav atradies Odzienā, tāpēc neesot zināma precīza zaudējumu summa. Muižas pārvaldnieka izteikumi liecinot, ka tā varētu sasniegt 160 000 rubļu. Šajā dokumentā minēts arī apmēram desmit asu attālumā no apaļā torņa esošais vecais kungu nams, kura novietne plānā apmēram sakrīt ar pārvaldnieka dzīvojamo namu. Kādēļ šī celtne tiek šādi dēvēta, nav zināms. Ir liecības, ka pārvaldnieka mājā Brimmeri dzīvojuši jaunās pils celtniecības laikā. Iespējams, ka šī ēka 18. gs. otrajā pusē sākotnēji kalpojusi kā pirmais muižas īpašnieku dzīvojamais nams. [6] Nodedzinātās Odzienas pils attēli liecina,ka pils pilnībā izdegusi, taču tās mūra ārsienas un augstais tornis nav sabrukuši.
-
Odzienas muiža pirms dedzināšanas 1905.gadā. Odzienas pils telpiskās kompozīcijas pamatā ir asimetrisks un glezniecisks būvmasu kārtojums. No parādes pagalma puses jumts nav redzams, un visas divstāvu ēkas sienas noslēdz dzeguļi.
-
Odzienas pils 1906. gadā pēc nemieriem.
Lai gan Brimmeru ģimene pielika lielas pūles ēkas atjaunošanai, to pārtrauca 1. Pasaules karš ar bēgļu plūdiem cauri muižas centram, nobradājot labības laukus, izlaupot muižas inventāru un nededzinot vairākas citas muižas ēkas. Pēc agrārreformas 20. gados Odzienas pils zaudēja saimnieku un pamazām gāja bojā. To savā īpašumā vēlējās iegūt Odzienas Piensaimnieku biedrība, „atmetot bijušo muižnieku greznību” un pārbūvējot to par „koppienotavu ar kupola griestiem un piena apstrādes iekārtu, kantori, darbinieku dzīvokļiem, bibliotēku, kooperatīva veikalu…”. Taču arī šī iecere palika tikai projekta stadijā.
Padomju laikā ēka daļēji funkcionēja Odzienas iedzīvotāju sabiedriskās dzīves vajadzībām ar kultūras namu, bibliotēku, dzīvokļiem. Daudzi vietējie iedzīvotāji ar nostaļģiju atminas krāšņos, vienmēr labi apmeklētos gadskārtu svētkus un zaļumballes.
Šobrīd ir uzsākta Odzienas muižas kompleksa rekonstrukcija.
Apskates iespējas šobrīd
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Odzienas muižas komplekss piedāvā iespēju iepazīt 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma atmosfēru.
Tiek piedāvātas divu veidu ekskursijas: Garākā ekskursijas tūre aizņem līdz divām stundām. Tajā ietverta visa muižas ansambļa apskate un stāsts par muižas vēsturi. Protams, galvenā vērība pievērsta pašai Odzienas pilij, bet otrs lielais pieturas punkts ir Pilsbrūzis. Brūzī iespējams izsekot līdzi šeit gatavoto dzērienu tapšanai, kā arī piedāvāta produktu degustācija.
Kā otrs ekskursijas vieds tiek piedāvāts nepilnu stundu garu tūre, kurā ietverta muižas teritorijas apskate, Pilsbrūža apmeklējums un dzērienu degustācija. www.odzienasmuiza.lv
- ↑ LVVA, 1679. f., 172. apr., 1301. l., 1.–3. lp.
- ↑ LVVA, 2056. f., 1. apr., 20021. l., 6. lp.
- ↑ LVVA, 3772. f., 2.apr., 55. l., 2., 18., 20., 22. lp.
- ↑ Latvijas PSR arheoloģija. Rīga: Zinātne, 1974. 336.lp.
- ↑ E. Šmita kolekcija , inv. Nr. VN 12441/22IV, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Vēstures nodaļa.
- ↑ Livlands Zerstörte Schlösser, 1905.– 1906. II Teil: Rigaer und Wendenscher Kreis. Riga, 1906. S. 25; 1905. gada revolūcija. Skatu un ainu krājums. Maskava: Prometejs, 1926. 18. lp.