Dalībnieks:Vanesa Eliza/Smilšu kaste
Mazs teksts
 | Šī ir dalībnieka Vanesa Eliza smilšu kaste. Smilšu kaste ir dalībnieka lapu apakšlapa, kurā var tikt veikti dažādi eksperimenti. Šis nav enciklopēdijas raksts. Izveido pats savu smilšu kasti šeit. Raksta veidošanas procesā var noderēt lapas: "Raksta izveidošana", "Rakstu vednis", "Vikipēdijas palīdzība". |
Kavaliera kinga Čarlza spaniels ir lielbritānijas izcelsmes suņu šķirne, kura Latvijā nav populāra. Bieži vien viņus uzskata par maziem kokerspanielīšiem, taču šī šķirne ir atšķirīgas. Kavalieri atšķiras pat no radniecīgajie Kinga Čarlza spanieļiem.[1]
| Valsts | Dzīvnieks |
| Tips | Hordainis |
| Klase | Zīdainis |
| Kārta | Plēsējs |
| Dzimta | Suņu dzimta |
| Ģints | Suns |
Sugas izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mazie spanieli Eiropas mākslinieku gleznās sāk parādīties 16. vai 15. gadsimtā. Eiropas karaliskajos galmos un dižciltīgo cilvēku namos šie sunīši bija ļoti pieprasīti. Stjuartu dinastijas laikā Kavaliera kinga Čarlza spanieli kļuva vēl iecienītāki. Čarlzam I šie suņi esot ļoti patikuši, taču vēl ciešāk spanieli saistās ar Čarlzu II - Kavalieru karali, kuru pavadīja vairāki spanieli. Kā arī savu karalisko nosaukumu ieguvuši ksraļa Čarlza II valdīšanas laikā. Viņā izdeva rīkojumu, ka karaļa Čarlza spanieliem ir atļauts atrasties jebkurā publiskā vietā, ieskaitot parlamenta ēku.
Rakstura iezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šīs šķirnes suns izrāda pieķeršanos, ir pieticīgs un viegli apmācāms. Ir lielisks ģimenes mīlulis, jo tam patīk pavadīt laiku ar saimnieku un baudīt viņa uzmanību. Lieliski saprotas ar bērniem un gados vecākiem cilvēkiem. Spaniels nav liels rējēs, taču ziņos par tuvumā esošajiem svešiniekiem. Par sarga suni tomēr nav uzskatāms, jo visus atnācējus sagaidīs sirsnīgi. Kavaliera kinga Čarlza spaniels saprotas ar ikvienu, ieskaitot kaķus un citus maza auguma mīļumus. Tā kā pats ir salīdzinoši mazs un viegli paņemams līdzi, viņš ir kļuvis par lielisku ceļabiedru. Savas vajadzības pēc fiziskām nodarbībām piemēro sava saimnieka dzīves ritmam. Vienīgais kavaliera mīnuss- nespēj ilgi palikt vientulībā.
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kavaliera kinga Čarlza spanielim ir garš, mīksts, viegli viļņains apmatojums. Kažoka krāsa var būt melni lāsumaina- spīdīgi melna ar spilgtiem sarkanbrūniem plankumiem uz purna, kājām, krūtīm, ausu iekšpusē, zem astes un virs acīm. Trīskrasaina- melnbalta ar spilgtiem sarkanbrūniem plankumiem uz vaigiem, ausu iekšpusē, zem astes un virs acīm, plats, balts laukums izvietots starp acīm un uz pieres. Blenheima- pamatā balta krāsa ar labi izvietotiem kastaņbrūni sarkaniem plankumiem. Rižs- vienkrāsaina kastaņbruna sarkana krāsa. Abu dzdzimumu suņiem skausta augstums svārstās starp 30 un 33cm, bet svars- starp 5.5 un 8 kg. Galvaskauss, starp augsti novietotajām ausīm gandrīz plakans un plats. Pāreja starp galvaskausu un purniņu labi izteikta. Ausis ir garas un labi apmatotas. Acis, kuras ir novietotas tālu viena no otras ir lielas, apaļas un melnas. Aste, ar labu apmatojumu, ir balansā ar ķermeni, netur uz muguras vai virs muguras līnijas.
Kopšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kavaliera kinga Čarlza spanieli ir ieteicams kopt reizi nedēļā. Nagi ir jāapgriež reizi mēnesī. Šis šķirnes suns maina apmatojumu, bet labas kopšanas rezultātā izkritušo matu nebūs pārāk daudz. Īpašu uzmanību jāpievērš ausīm, jo tā kā tās vienmēr ir nolaistas, praktiski nav gaisa apmaiņas. Apmatojumu nav nepieciešams apgriezt un arī izstāžu vajadzībām tas nav pieļaujams.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
http://www.cavalierhealth.org/
Iekšējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Temzina Pikerela. Suņa gars.
- ↑ Edward Banks. Dogs.
- ↑ http://www.cavalier.lv. Tukšs vai neesošs
|title=; - ↑ http://www.mycavalier.lv. Tukšs vai neesošs
|title=;