Daniels Oteijs
Daniels Oteijs Daniel Auteuil | ||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Daniels Oteijs 2011. gadā | ||||||||||
Dzimis |
1950. gada 24. janvārī Alžīra, Alžīrija | |||||||||
Nodarbošanās | aktieris | |||||||||
Darbības gadi | 1974—pašlaik | |||||||||
Apbalvojumi
|
Daniels Oteijs (franču: Daniel Auteuil; dzimis 1950. gada 24. janvārī) ir franču kinoaktieris. Ieguvis divas Cēzara balvas, divas Eiropas Kino balvas, kā arī BAFTA kino balvu. Viņa ekrāna partneri ir bijuši Žerārs Depardjē, Izabella Adžanī, Īvs Montāns, Grēta Sači un citi.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daniels Oteijs dzimis Alžīrā, operdziedātāju ģimenē. Jau skolas laikā viņš zināja, ka vēlas iet vecāku pēdās un kļūt par operdziedātāju. Oteijs uzsāka karjeru muzikālās komēdijas žanrā.[1] Neizturot iestājeksāmenus Konservatorijā, Oteijs iestājas aktiermākslas kursos un sāka piedalīties nelielās lomās, tai skaitā Nacionālā tautas teātra izrādēs. Tur viņu pamanīja režisors Žerārs Piress un piedāvā viņam pirmo kino lomu filmā L'agression (1975). Seko vēl dažas filmas, līdz franču kinokomēdiju meistars Klods Zidī Oteijam piedāvā lomu filmā Les Sous-doués (1980) un tās turpinājumā Les Sous-doués en vacances (1982). Pirmo vērā ņemamo lomu Daniels Oteijs atveidoja Eduāra Molināro kriminālfilmā Pour cent briques, t'as plus rien... (1982) un tai sekojošā, tā paša režisora filmā Palace (1985). Šīs filmas uzņemšanas laukumā viņš iepazīstas ar Emanuelu Beāru. Viņu veiksmīgo duetu režisors Klods Berī izmanto filmā Jean de Florette (1986) un tās turpinājumā Manon des sources (1986).
Daniels Oteijs kino ir attēlojis vairāk nekā 90 lomas un viņa varoņu portreti aptver ļoti plašu raksturu diapazonu — no nejēgām līdz nopietnām raksturlomām. Plašo lomu paleti labi ilustrē dalība filmās "Karaliene Margo" (La Reine Margot, 1994), "Marķīzs de Sads" (Sade, 2000), "Hameleons" (Le placard, 2001), "Orfevras krastmala 36" (36 Quai des Orfèvres, 2004), "Sulainis" (La doublure, 2006), "Mans labākais draugs" (Mon meilleur ami, 2006), "Brīnišķīgais laikmets" (2019) un citas.
Privātā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daniels Oteijs ir trīs reizes precējies. No pirmās laulības ar aktrisi Anē Žusē viņam ir meita. Otrajā laulībā ar savu kinoekrāna partneri Emanuelu Beāru viņiem arī piedzima meita. Kopš 2006. gada viņš ir precējies ar gleznotāju Odu Ambrodži. 2009. gadā viņiem piedzima dēls.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daniels Oteijs kopš 1987. gada 12 reizes bijis nominēts Cēzara balvai. Un divas reizes viņš to saņēma kā labākais galvenās lomas tēlotājs — 1987. gadā par lomu filmā Jean de Florette (1986, režisors Klods Berī) un 2000. gadā par dalību filmā "Meitene uz tilta" (La fille sur le pont, 1999, režisors Patriss Lekonts). Par lomu filmā Jean de Florette Oteijs saņēma arī BAFTA kino balvu kā labākais otrā plāna aktieris.
1993. gadā par lomu filmā Un Coeur en Hiver (1992) (režisors Klods Satī) Daniels Oteijs saņēma Eiropas Kino akadēmijas balvu, dēvētu arī par "Fēliksu".
1996. gada Kannu kinofestivālā Daniels Oteijs saņēma labākā aktiera titulu par lomu filmā Le huitième jour (režisors Žako van Dormals).
2005. gadā Daniels Oteijs atkārtoti saņēma Eiropas Kino akadēmijas balvu "Fēlikss" par lomu Mihaela Hānekes asa sižeta filmā "Apslēptais".
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Daniel Auteuil». allmovie.com.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Daniels Oteijs.
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
|