Darbaspēks

Attīstīto valstu darbaspēka līdzdalības rādītāji 2021. gadā

Darbaspēks jeb ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir visi iedzīvotāji, kuri var piedalīties produktu ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā. Darbaspēkā tiek iekļauti bezdarbnieki un nodarbinātie. Latvijā darbaspēkā ietilpst iedzīvotāji darbspējas vecumā (15–65 gadi).

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju definēšanas kritēriji dažādās valstīs var atšķirties.

Darbaspēkam ir svarīga loma ekonomikas attīstībā, to var analizēt no dažādiem aspektiem, piemēram, demogrāfijas, izglītības, tehnoloģisko pārmaiņu un politisko lēmumu perspektīvas. Darbaspēka pārvaldība ietver stratēģijas cilvēkkapitāla attīstībai, labvēlīgu darba apstākļu radīšanai un sociālās vienlīdzības atbalstam.

Formālā un neformālā nodarbinātība

Formālā nodarbinātība ir jebkura veida nodarbinātība, kas ir strukturēta un apmaksāta formālā veidā. Tā tiek apmaksāta formāli, izmantojot algas lapas, elektroniskās kartes un tamlīdzīgas metodes. Atšķirībā no ekonomikas neformālās nozares, formālā nodarbinātība valstī veicina šīs valsts iekšzemes kopproduktu. Neformālā nodarbinātība ir nodarbinātība, kas neatbilst formālajiem noteikumiem likumā vai praksē. Darba mantojums var būt formāls vai neformāls, kad darbinieks, kas ir pietiekami vecs, bet nav sasniedzis pensijas vecumu, to nodod saviem bērniem. Tas var būt apmaksāts vai neapmaksāts, un tas vienmēr ir nestrukturēts un neregulēts. Formālā nodarbinātība ir uzticamāka nekā neformālā nodarbinātība. Parasti pirmā nodrošina augstākus ienākumus un lielākas priekšrocības un garantijas gan vīriešiem, gan sievietēm.

Neformālo darba ņēmēju ieguldījums ir milzīgs. Neformālais darbs paplašinās visā pasaulē, visvairāk attīstības valstīs. Saskaņā ar Žaka Šarma (Jacques Charmes) veikto pētījumu, 2000. gadā neformālais darbs veidoja 57 % no nodarbinātības ārpus lauksaimniecības, 40 % no nodarbinātības pilsētās un 83 % no jaunajām darbavietām Latīņamerikā. Tajā pašā gadā neoficiālais darbs veidoja 78 % no nodarbinātības ārpus lauksaimniecības, 61 % no nodarbinātības pilsētās un 93 % no jaunajām darbavietām Āfrikā. Īpaši pēc ekonomiskās krīzes darba ņēmēji mēdz pāriet no oficiālā sektora uz neoficiālo sektoru. Šī tendence bija novērojama pēc Āzijas ekonomiskās krīzes, kas sākās 1997. gadā.