Datu domēns
Datu pārvaldības un datu bāzes analīzē datu domēns tiek attiecināts uz jebkurām unikālām vērtībām, kuras var saturēt datu elements. Noteikt domēna robežu var vienkārši ar datu tipu, kas satur uzskaitītas saraksta tipa vērtības.[1]
Piemēram, datu bāzes tabula, kas satur informāciju par cilvēkiem, kur katrs kortežs (ieraksts) satur vienu cilvēku, var saturēt kolonu "dzimums". Šī dzimuma kolona var tikt deklarēta kā string datu tips un tai var atļaut saturēt vienu no divām zināmām koda vērtībām: "V" vīrietim, "S" sievietei un NULL ierakstiem, kur dzimums nav zināms vai nav izmantojams. Datu domēns dzimuma kolonai ir: "V", "S".
Normalizētā datu modelī, atsauces domēnu parasti norāda atsauču tabulā. Sekojot iepriekšminētajam piemēram, dzimuma atsauču tabula saturētu tieši divus ierakstus - vienu katrai iespējamajai vērtībai - izņemot NULL. Izmantojot ārējās atslēgas, atsauču tabulas ir formāli saistītas ar citām tabulām datu bāzē.
Ne tik vienkāršus domēna robežu likumus, ja to pieprasa datubāze var īstenot, izmantojot izvēles ierobežojumu vai sarežģītākos gadījumos datu bāzes trigeri. Piemēram, ja kolona pieprasa pozitīvas numuru vērtības, var izmantot izvēles ierobežojumu, kas nosaka, ka vērtībām ir jābūt lielākām par nulli.
Šī definīcija ietver tādus domēna jēdzienus kā apgabalu, pār kuru izpilda kontroli, kā arī matemātisko priekšstatu par neatkarīgo mainīgo vērtību kopu ar definētu funkciju.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ David Loshin. «Enterprise knowledge management: the data quality approach». books.google.co.uk, 2001. ISBN 978-0124558403. Skatīts: 2011. gada 19. augusts.