Daudzcīņa (riteņbraukšana)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Treka riteņbraukšanā daudzcīņa (latīņu: omnium — ‘no visiem’) ir vairāku disciplīnu kopvērtējums. Vēsturiski daudzcīņas elementi ir mainījušies. Mazāk populārs šis termins ir šosejas riteņbraukšanā, kur tas apraksta vairāku dienu sacensības ar trīs galvenajiem šosejas riteņbraukšanas sacensību paveidiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules čempionātā daudzcīņa atgriezās 2007. gadā vīriešiem un 2009. gadā sievietēm kā piecu sacensību formāts. 2010. gadā UCI pievienoja vēl vienas sacensības — izslēgšanas braucienu — un pagarināja citu disciplīnu distances garumu, lai dotu lielākas iespējas izturības braucējiem.[1]

Daudzcīņa kopš 2012. gada vasaras olimpiskajām spēlēm aizvietoja individuālo iedzīšanu, punktu sacensību un medisonu. Šīs izmaiņas izpelnījās kritiku no riteņbraucējas Rebekas Romero, kas nevarēja izstāvēt savu olimpisko titulu.[2]

Šībrīža formāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēkā no 2014. gada 20. jūnija,[3] daudzcīņu nosaka Union Cycliste Internationale (UCI) noteikumi, un tā sastāv no sešām sacensībām divu dienu laikā:

  1. skrečs
  2. individuālā iedzīšana
    4000 metri vīriešiem, 3000 metri junioriem un sievietēm un 2000 metri juniorēm
  3. izslēgšanas sacensības
  4. individuālais brauciens
    1 km vīriešiem, 500 metri sievietēm[4]
  5. Lidojošais aplis (uz laiku)
  6. punktu sacensība
    40 km vīriešiem, 25 km sievietēm, 25 km junioriem, 20 km juniorēm

Par pirmajām piecām sacensībām uzvarētājs katrs saņem 40 punktus, otrā vieta 38 punktus, trešā 36 punktus u. t. t. 21. vieta un zemāk saņem vienu punktu.

Punktu sacensībās dalībnieki var gan papildināt savus punktus, gan zaudēt, pamatojoties uz iegūtajiem un zaudētajiem apļiem un sprintos iegūtajiem punktiem.

Daudzcīņas uzvarētās ir braucējs, kas ieguvis visvairāk punktu. Neizšķirta gadījumā visu izšķir ieņemtā vieta pēdējā sprintā pēdējā sacensībās (punktu sacensībā).

Braucējam ir jāfinišē visās daudzcīņas sacensībās.

Rezultāti Olimpiskajās spēlēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīrieši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Zelts Sudrabs Bronza
2016 Valsts karogs: Itālija Elia Vivjāni Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Marks Kevendišs Valsts karogs: Dānija Lase Normans Hansens
2012 Valsts karogs: Dānija Lase Normans Hansens Valsts karogs: Francija Braiens Kokārs Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Edvards Klensijs

Sievietes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Zelts Sudrabs Bronza
2016 Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lora Trota Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Sāra Hammera Valsts karogs: Beļģija Žoljēna D'Ora
2012 Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lora Trota Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Sāra Hammera Valsts karogs: Austrālija Anete Edmondsona

Daudzcīņa šosejas riteņbraukšanā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šosejas riteņbraukšanas daudzcīņa sastāv no individuālā brauciena, kritērija brauciena un grupas brauciena. Tā parasti tiek rīkota nedēļas nogalē vai citā 2-3 dienu periodā. Punktus piešķir augstāko vietu ieguvējiem, un kopvērtējumā uzvar sportists ar visvairāk punktiem. Dalībniekiem ir jāfinišē visās sacensībās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lionel Birnie. «Olympic omnium format unveiled». Cycling Weekly, 2009. gada 17. decembris. Skatīts: 2012. gada 6. augusts.
  2. «Romero and Wiggins lose out in Olympic cycling shake-up». BBC Sport: Cycling. 2009. gada 10. decembris. Skatīts: 2012. gada 6. augusts.
  3. «§ Rule Changes Track June 2014».
  4. «§ 6 Kilometre and 500 metres Time Trial». Part 3: Track Races. UCI Cycling Regulations. 21. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 6. augustā. Skatīts: 2012. gada 6. augusts.