Dienvidslāvijas apvērsums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Apvērsuma dalībnieki — Dušans Simovičs un Radojs Knežvičs (sānos) ar karali Pēteri II (centrā) 1941. gada jūnijā

Dienvidslāvijas apvērsums norisinājās 1941. gada 27. martā Belgradā, Dienvidslāvijas Karalistē. Apvērsumu izplānoja un vadīja rietumnieciski noskaņota serbu gaisa spēku virsnieku grupa, formāli par apvērsuma līderi izvirzot gaisa spēku ģenerāli Dušanu Simoviču (Dušan Simović), kas bija saistīts ar vairākiem apvērsuma mēģinājumiem kopš 1938. gada.

Faktiskie apvērsuma līderi bija kara aviācijas brigādes ģenerālis Borivojs Mirkovičs (Borivoje Mirković), karaliskās gvardes majors Živans Kneževičs (Živan Knežević) un viņa brālis Radojs Kneževičs (Radoje Knežević), kas atbildēja par apvērsuma praktisko realizāciju. Neskaitot R. Kneževiču, arī vairākas civilpersonas bija informētas par apvērsuma organizēšanu, atbalstot to pēc apvērsuma sākšanās, tomēr viņi neietilpa lokā, kas nodarbojās ar tā izplānošanu un organizēšanu. Lai arī Dienvidslāvijas komunistikajai partijai apvērsumā nebija būtiskas lomas, tomēr tā sniedza nozīmīgu ieguldījumu, organizējot masu protestus vairākās pilsētās, radot iespaidu, ka apvērsums ir plaši atbalstīts tautā.

Apvērsums bija veiksmīgs, kā rezultātā tika gāzta trīs reģentu vara — amatus zaudēja princis Pauls, Dr. Radenko Stankovičs (Radenko Stanković) un Dr. Ivo Perovičs (Ivo Perović), kā arī premjerministra Dragiša Cvetkoviča (Dragiša Cvetković) vadītā valdība. Divas dienas pirms apvērsuma Cvetkoviča valdība parakstīja Vīnes protokolu par Dienvidslāvijas pievienošanos Ass valstu paktam. Apvērsums tika plānots vairākus mēnešus, bet pakta parakstīšana piespieda organizatorus pasteigties ar tā īstenošanu — viņus iedrošināja arī britu izlūkdienestu piedāvātais atbalsts.

Sazvērnieki tronī iecēla 17 gadus veco Pēteri II, atzīstot, ka viņš ir pietiekoši pieaudzis, lai kļūtu par karali. Viņa vadībā tika izveidota nacionālās vienotības valdība, par premjerministru ieceļot D. Simoviču. Vladko Mačeks (Vladko Maček) un Slobadans Jonovičs (Slobodan Jovanović) kļuva par vicepremjerministiem. Apvērsums noveda pie Ass valstu iebrukuma Dienvidslāvijā 1941. gada aprīlī, kā rezultātā valsts tika okupēta.