Diskusija:Ķengaraga dīķis

Lapas saturs netiek atbalstīts citās valodās.
Vikipēdijas lapa

Vikipēdija tomēr ir enciklopēdija, un tās rakstiem ir jābūt neitrāliem, lai vai par kādām sabiedriskām negācijām vai ko tamlīdzīgu būtu runa. Šī raksta beigu daļa diemžēl nav īsti neitrāla, tā ir jāpārstrādā. --Dekaels 07:31, 30 oktobrī, 2006 (UTC)

Kas tad tāds pārsteidzošs atrasts Ķengaraga dīķī? Šobrīd tas viss izskatās pēc vienas puses vāji argumentētas un emocionālas interešu paušanas nevis pēc bezkaislīga enciklopēdijas raksta un šādā variantā tam te nevajadzētu palikt. Principā raksts par šo dīķi ir vajadzīgs un bildes arī labi der. --Daarznieks 13:40, 4 janvārī, 2007 (UTC)


Atbildot uz to, kas šajā dīķī ir pārsteidzošs, es jau minēju, ka tā ir dzīvnieku un augu daudzveidība, kas koncentrēta mazā teritorijā, un pie tam vēl Rīgā. Biju paņēmis paraugus arī no cita Rīgas dīķa, kurš nemaz nebija „piesārņots”, un konstatēju, ka daudzveidības ziņā, tas nestāv ne tuvu. Pēc manām domām, Ķengaraga dīķa sugu daudzveidību nosaka 2 faktori: savienojums ar Daugavu (caur kanālu) un dīķa mālainais dibens. Arī pašā dīķī sugas lokalizējas dažādās vietās. Sugu sastāvs vienā dīķa vietā atšķiras no citas vietas.

Lai radītu priekšstatu par sugu daudzveidību, uztaisīju fotogaleriju. Protams, nav iespjams visas sugas parādīt šajā galerijā, jo to ir daudz. Bet atsevišķu grupu pārstāvji parāda grupu daudzveidību. Daudzi pārstāvji netika ielikti ļoti sliktās attēlu kvalitātes dēļ. Atvainojos arī par esošo attēlu zemo kvalitāti, jo manā rīcībā esošā optika un objektu specifika apgrūtina iegūt augstas kvalitātes attēlus. Daudzi netika vispār nofotogrāfēti. Un, domājams, lielāko daļu vispār vēl neesmu sastapis.

Komentējot esošos attēlus, pirmkārt, gribētu pievērst uzmanību kuprainajam ūdensziedam (Lemna gibba), kas ir Latvijas Sarkanajās grāmatā (3.kategorijas aizsargājamais augs).

Kalme (Acorus calamus) - 16.gadsimtā Latvijā ieveda ārstniecības augu kalmi Acorus calamus, kuru stādīja muižu dīķos. Kalmju atrašanās ap šo dīķi netieši varētu norādīt uz dīķa vecumu.

Čemuru puķumeldrs (Butomus_umbellatus) - enciklopēdijā „Latvijas Daba” minēts, kā ne visai bieži Latvijā sastopams.

Dīķī sastopami liela ūdens kāpuru daudzveidība (spāres, viendienītes, trīsuļodi u.c.). Dabiski, šī biotopa likvidācija arī samazinās šo kukaiņu daudzveidību Ķengaraga rajonā, jo Daugava ne vienmēr ir pateicīga kāpuru attīstībai. Dīķī ir arī dažādas ūdensvaboles, ūdensmērītāji u.c. dīķu kukaiņi.

Laputis (Rhopalosiphum rufulum) uz kalmēm. Vienīgā zināmā laputu suga Latvijā, kas dzīvo uz kalmēm. Suga atklāta 1960. gadā un vēl ir maz pētīta. Laputis bieži vien izmanto noteiktas sugas augus, un uz citām sugām nedzīvo.

Laputs uz kuprainā ūdenszieda. A. Rupā monogrāfijā „Latvijas laputis” (aprakstītas virs 350 laputu sugām) ir arī minēti visi augi Latvijā uz kuriem dzīvo laputis. Uz ūdensziediem (Lemna) dzīvojošas laputis nav aprakstītas. Vispār, man nav zināmas aprakstītas laputis, kas dzīvotu uz ūdensaugiem, pārvietojoties pa ūdens virsmu.

Dīķī dzīvo dažādas kolembolu sugas, kas pārvietojas pa ūdens virsmu. Latvijā maz pētītas. Dīķī dzīvo arī ūdensērces, kas pārtiek no ūdensziediem (Lemna).

Dīķī mīt daudzveidīgas vēžveidīgo sugas. Grūti noraksturot, kuras no tām ir Latvijā retas. Domājams, ka tās nav daudz pētītas (īpaši gliemeņvēži). Ir problēmas ar to sugu noteikšanu. Bagātīgs ir arī vēderkāju gliemežu sugu sastāvs. Tārpveidīgie: Skropstiņtārpi, stobriņtārpi u.c. Virpotājs (Floscularia) viens no daudzajiem virpotājiem. Šo grupu grūti fotogrāfēt mazo izmēru un kustīguma dēļ. Manu uzmanību piesaistīja nenosakāms tārps, kura viens gals redzams attēlā. Vēl neesmu atradis, kas tas par tārpu.

Hidra. Grūti pateikt pat ģinti. Clorohydra viridissma ir ar īsiem taustekļiem, bet tā parasti ir zaļa un dzīvo ļotitīros ūdeņos. Hydra vulgaris taustekļi divreiz garāki par ķermeni. Hidras ir diezgan prasīgas pret tīru ūdeni.

Nenosakāms koloniāls organisms. Grūti pateikt pat grupu. Pēc dzēlējzandobumaiņa neizskatās (pārāk daudz taustekļu un bez dzeļkapsulām). Arī tādi tārpveidīgie nav zināmi. Varbūt kāds var nākt talkā noteikt šo kustoni.

Infuzorijas, un citi vienšūņi, protams, arī ir visādos veidos, tikai grūti šos kvalitatīvi nobildēt. --Jānis U. 19:32, 24 februārī, 2007 (UTC)

Ieguldītais darbs tiešām pārliecina. Laputis makšķerējot gan uz ūdensaugiem (ūdenī augošām niedrēm) bieži manītas, bet tā jau detaļa. --Daarznieks 20:59, 24 februārī, 2007 (UTC)
Noņemu cepuri īstu zināšanu priekšā. --Feens 21:18, 24 februārī, 2007 (UTC)

Dzīvoju tiešā dīķa tuvumā. Atvainojiet, bet tas ir jālikvidē. apkārtējie pilnīgi neciena dabu, dīķis vairāk atgādina ūdņainu miskasti.—Šo komentāru pievienoja 80.90.7.52 (diskusijadevums).

PCTVL...[labot pirmkodu]

Vai šim teikumam 2008. g. janvārī PCTVL un SC Saeimas deputāti pārsūdzēja detālplānojumu Satversmes tiesā. tiešām ir šeit jābūt? Runājot ar kādas lietotājas sen teiktiem vārdiem - pieliekot šo teikumu raksts neko neiegūst - teikums nav pat par dīķi kā tādu, bet gan par lēmuma, kas saistīts ar dīķa apkārtnes apbūvi, apstrīdēšanu. Vai arī Kuzmina kungs drīkst bāzt PCTVL viedokļus jebkurā rakstā un pataisīt vikipēdiju par pctvl.lv piedēkli? --Krishjaanis 09:29, 12 jūnijā, 2008 (UTC)

Izskatās gan, ka lieta tiešām skar arī dīķi, ne tikai apkārtni [1]. Tiesa, šim apgalvojumam nekur nav dota atsauce un no apollo raksta izriet, ka dīķi ir plānots iztīrīt nevis aizbērt, un varbūt arī nav būtiski, kas ir iesniedzis tādu prasību.
P.S. Krišjāni, lūdzu, pārtrauc izteikt nievājošas piezīmes par citiem lietotājiem ~~Xil * 12:00, 12 jūnijā, 2008 (UTC)
Es neizsakos nievājoši par lietotājiem - es gribu tikai noskaidrot vai Kuzminā kungs tagad var jebkurā rakstā par kuru pctvl ir kāds viedoklis, protests, likumprojekts utt. utjpr. to arī tur ievietot. Vai šādiem rakstiem būs jāveido kāda sadaļa "PCTVL un <šķirkļa nosaukums šeit>". Ja jau pctvl viedoklis tiek uzskatīts par tik unikālu un enciklopēdījai atbilstošu tad varbūt var veidot atsevišķu lapu "pctvl skatījums uz dajebko" kur interesneti varētu uzzināt šīs partijas domas sākot ar Ķengaraga dīķi un beidzot ar citrusaugļu apputeksnēšanu subarktikā. Vēlāk varētu tad iet vēl tālāk un Kuzmina kungs, kā politiski aktīvs (un politikai daudz tuvāks nekā es vai citi) indivīds varētu veidot "Partijas domu" portālu, kur varētu droši minēt gan pctvl, gan tp/jl/zbfglmn un visu pārējo partiju vērtīgos viedokļus par visu par ko vien šīm partijām vispār ir viedoklis. --Krishjaanis 12:51, 12 jūnijā, 2008 (UTC)
Šajā rakstā PCTVL viedoklim ir pievērsts tikpat daudz uzmanības, cik SC viedoklim. Interesanti, kādēļ Jūs neapgalvojat, ka es uzskatu par unikālu SC viedokli? ^_^. Manuprāt, ja dīķa apbūve kļūst par politiski juridiska strīda priekšmetu, tad rakstā par dīķi jābūt informācijai arī par šo strīdu, ieskaitot to, kas pret apbūvi iebilst, pieminēšanu. Aleksandrs Kuzmins 13:23, 12 jūnijā, 2008 (UTC)
Un kāds tam sakars ar dīķi? Manuprāt, šobrīd nekāds. Gadījumā, ja dīķi aizbērs, vai tiesas ceļā aizliegs aizbērt, būs vērts pieminēt konkrētajā faktā iesaistītās puses, bet kamēr nekādu izmaiņu, kas skartu dīķi nav, manuprāt tas ir ar tēmu nesaistīts iespraudums. Tam varētu būt vieta, labākajā gadījumā, ja būtu šķirklis "Ķengaraga apbūves detalplānojums XXI gs. pirmajā pusē". --anonīms 13:42, 12 jūnijā, 2008 (UTC)
Sakars ir tāds, ka apstrīdētie noteikumi ļauj daļu no dīķa apbērt un aplenkt to ar mājām. Izmaiņu pagaidām tāpēc jau arī nav, ka ir lieta Satversmes tiesā un, ja noteikumus atzīs par prettiesiskiem, eventuāla būvniecība izrādītos tukša naudas tērēšana.Aleksandrs Kuzmins 15:15, 12 jūnijā, 2008 (UTC)
Atsauce sniegta. Aleksandrs Kuzmins 13:23, 12 jūnijā, 2008 (UTC)
Lēmumi, kas attiecas uz dīķli, tomēr ir saistīti ar dīķi - tas Rīgas domes lēmums taču pastāv, no tā izriet, ka varētu aprakstīt, kas notiks ar dīķi nākotnē, bet tad ir jāņem vērā, ka var arī nenotikt, jo daži ir iesnieguši sūdzību, tas vai jāpiemin, kas iesniedzis sūdzību un tas vai jāatspoguļo tikai sūdzības iesniedzēju viedoklis par to, kas ar dīķi tiks darīts jau ir interesantāks jautājums. ~~Xil * 16:38, 12 jūnijā, 2008 (UTC)

Copyright[labot pirmkodu]

Mani nedaudz mulsina tas, ka satelītattēlam nav norādīta licence. No kurienes tāds dabūts? Paldies!

Izskatās dabūts no GoogleMaps, tātad nav pilnīgi brīvi izmantojams. --ScAvenger 19:07, 21 martā, 2010 (UTC)

Sakiet, lūdzu, vai tos apstādījumus aiz "Kvadrāta" nevar uzskatīt par parku? Tur arī bērnu un basketbola laukumiņš ierīkots. To es attiecībā uz "nav parku", vienkārši es biju to paradis par parku saukt.—Šo komentāru pievienoja 159.148.226.100 (diskusijadevums).