Ķengaraga dīķis
Ķengaraga dīķis ir ūdenstilpe, kas atrodas pie tirdzniecības centra "Ščecina" un Rīgas 51. vidusskolas (attiecīgi Latgales iela 264 un 262). Dīķis savienots ar Daugavu caur kanālu, kuram pāri iet gājēju tiltiņš (Ķengaraga promenāde). Dīķa centrā ir neliela saliņa.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dīķis atradās senā Rīgas—Daugavpils ceļa labajā pusē un tajā laikā, iespējams, bija daudz dziļāks, jo 1668. gada Zviedru Vidzemes kartēs un ilgi pēc tam tika saukts par Elles dīķi (Elles Dijck).[1] Dīķa izcelsme nav zināma. Tās varētu būt senas raktuves (dīķa krastos atsedzas māls) vai arī varbūt karsta kritene. 19. gadsimtā dīķis nonāca porcelāna un fajansa fabrikas īpašnieka Kuzņecova īpašumā, jo blakus atradās fabrikas lielā dārzniecība. Sakopts tika arī dīķis, veidojot skaistu ainavu ar saliņu vidū un baltajiem gulbjiem uz tumšā ūdens fona. 2006. gada 19. decembrī Rīgas dome akceptēja teritorijas detālplānojumu, atļaujot ierīkot dīķim apkārt daudzstāvu apbūvi un daļēji dīķi aizbērt. 2007. gada aprīlī domes Pilsētas attīstības departaments apstiprināja skiču projektu apkārtnes apbūvei. 2008. gada janvārī PCTVL un Saskaņas Centra Saeimas deputāti pārsūdzēja detālplānojumu Satversmes tiesā.[2] 2008. gada 24. septembrī tiesa nolēma, ka detālplānojums ir atbilstošs Satversmei un likumiem.[3]
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz 2005. gada decembrim dīķim bija dabas pamatnes statuss. Dīķa teritoriju apmeklē dažādi ūdensputni (gulbji, pīles, lauči u.c.). Ap 2000. gadu dīķa teritorijā ieviesās bebri. Neskatoties uz mazo dīķa teritoriju un apdzīvotību, lauči dīķī arī ligzdo. Dīķī dzīvo arī zaļās vardes. Dīķis ir iecienīta vietējo iedzīvotāju zvejas vieta (līņi, karūsas u.c.). Bet vēl vairāk pārsteidz dīķa bezmugurkaulnieku daudzveidība. Te ir visdažādākie vēžveidīgie, ūdens kukaiņi, gliemji, tārpveidīgie, hidras, vienšūņi u.c. organismi. Diemžēl šī fauna nav pietiekoši pētīta.
Visādā ziņā, ņemot vērā to, ka Ķengaragā nav neviena parka, šis dīķis pilda svarīgu vides rekreācijas funkciju.
Ķengaraga dīķa augu un dzīvnieku fotogalerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Čemuru puķumeldrs (Butomus umbellatus) -
Parastā kalme (Acorus calamus) -
Kuprainais ūdenszieds (Lemna gibba) (Aizsargājamais augs) -
Dzeltenā lēpe (Nuphar luteum) -
Ligzdojošs laucis (Fulica atra) -
Zaļā varde (Rana esculenta) -
Krāšņspāre (Coenagrionidae) -
Krāšnspāres kāpurs -
Parastā viendienīte (Ephemera vulgata) -
Viendienītes kāpurs -
Laputis (Rhopalosiphum rufulum) uz kalmēm -
Laputs uz kuprainā ūdenszieda -
Kolembola -
Kolembola -
Ūdenī dzīvojošas augu ērces -
Ūdens ēzelītis (Asellus aquaticus) -
Sānpelde (Gammarus lacustris) -
Gliemeņvēzis (Cypridopsis vidua) -
Gliemeņvēzis (Ostracoda) -
Ūdensblusa (Scapholeberis sp.) -
Ūdensblusa (Daphnidae) -
Ūdens blusas (Eurycercus lamellatus) -
Ūdens blusa (Chydorus) -
Airkājis (Cyclopidae) -
Airkājis (Cyclopidae) -
Airkājis (Cathocamptidae) -
Gliemezis (Viviparus viviparus) -
Stobriņtārps -
Skropstiņtārps (Turbellaria) -
Virpotājs (Floscularia) -
Nenosakāms tārps -
-
Sūnenis (Fredericella sultana) -
Sūnenis (Fredericella sultana) -
Infuzorijas (Vorticella sp.) -
Infuzorijas (Campanella sp.).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ V. Villeruša. Gājums. Rīga: 1994. — 32. lpp.
- ↑ «27.02.2008. Satversmes tiesas 4. kolēģijas lēmums par lietas ierosināšanu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 13.02.2011. Skatīts: 12.06.2008.
- ↑ «Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2008-03-03». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-12-29. Skatīts: 2017-07-09.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rīgas domes 19.12.2006. sēdes ieraksts Arhivēts 2007. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē. (27., 28. jautājums skāra Ķengaraga dīķa daļēju aizbēršanu un apbūvi apkārt, lēmums publicēts "Latvijas Vēstnesī" 03.01.2007.)