Diskusija:Ūdens

Ūdens izplatība

Citāts no raksta:

No kopējā ūdens daudzuma 95% atrodas saistītā veidā iežos un tādēļ nav pieejams lietošanai. Tātad tikai 5% no kopējā Zemes ūdens daudzuma piedalās ūdens apritē. No šī pieejamā ūdens daudzuma 2,1% veido sniegi un ledāji, bet 97,3% - pasaules jūras un okeāni. Pārējais ir Zemes atmosfēras tvaiku, pazemes ūdeņu, ezeru un upju saldūdens krājumi.

Šis citāts man rada aizdomas par tajā teiktā patiesumu. Es nekādi nespēju iedomāties, kā iežos var būt aptuveni 20 reižu vairāk ūdens nekā okeānos un jūrās.--Treisijs 18:44, 14 aprīlī, 2010 (UTC)

Kāpēc gan ne - kristālhidrāti dabā ir ļoti izplatīti. Konkrēto ciparu jāmēģina pārbaudīt pēc literatūras. --ScAvenger 19:02, 14 aprīlī, 2010 (UTC)

Nu ja to saka cilvēks, kam ķīmija ir tuva, tad ticēsim. Bet man vienalga ir grūti tam noticēt.--Treisijs 19:07, 14 aprīlī, 2010 (UTC)

Ieliku vienu atsauci uz ūdens saturu Zemes garozā. Tās 20 reizes acīmredzot attiecas uz Zemes mantiju, bet tur man uz ātru roku pieejamie dati ir diezgan pretrunīgi. Bet vispār tieši mantijas ūdens ir savā ziņā atbildīgs par vulkānismu tādā formā, kādā tas uz Zemes eksistē, tektonisko plātņu subdukciju, zemestrīču rašanos un daudz ko citu... --ScAvenger 20:02, 14 aprīlī, 2010 (UTC)

Angļu vikipēdijas rakstā par ūdeni (en:Water) pašā sākumā ar atsauci atradu šādu tekstu:

On Earth, it is found mostly in oceans and other large water bodies, with 1.6% of water below ground in aquifers and 0.001% in the air as vapor, clouds (formed of solid and liquid water particles suspended in air), and precipitation.

Ja pareizi esmu iztulkojis, tad tur ir teikts savādāk nekā mūsu, latviešu, vikipēdijas rakstā.--Treisijs 19:16, 14 aprīlī, 2010 (UTC)

Tā kā tur ir nopietna atsauce, tad tam var ticēt vairāk. Principā šī bilde gana labi ilustrē situāciju (procenti dažādos avotos nedaudz atšķiras), tikai būtu jāpārtulko. --ScAvenger 19:39, 14 aprīlī, 2010 (UTC)

Cik apskatīju angļu viki rakstu, tur nemaz nav pieminets ūdens mantijā. Tās proporcijas dotas virszemes ūdeņiem. Droši vien precīzus skaitļus pagaidām diez vai iespējams iegūt, bet noteikti ir zināms, ka pazemē ir vairāk ūdens nekā okeānos un virszemē. Piem., http://www.ias.ac.in/currsci/may252007/1340.pdf ir atklāti milzīgi ūdens rezervuāri zem Austrumāzijas u.c. mantijā aptuveni 1000 km dziļumā.--Dainis 19:58, 14 aprīlī, 2010 (UTC)

Ūdens mākoņos

Vai tad tas nav tomēr šķidru pilientiņu un ledus gabaliņu veidā, nevis kā tvaiks? Tepat iepr. diskusijas sadaļā ievietotajā citātā no angļu Vikipēdijas arī it kā tā ir mākoņi aprakstīti. Bet parakstā zem bildes kā trešā agregātstāvokļa piemērs minēti mākoņi. Vai arī es skaldu matus? --Esmu Igors 07:43, 28 janvārī, 2012 (UTC)

Protams, ka mākoņi ir garaiņi, t.i., kondensējies tvaiks, nevis pats ūdens tvaiks fizikālā izpratnē. Tvaiks nav redzams. Bildes parakstu būtu kaut kā jākoriģē. --ScAvenger 07:59, 28 janvārī, 2012 (UTC)

Dzelzs tēmas teikums

Šajā teikumā kaut kas pamatīgi nojucis: "tas vispirms ir jāatdzelzo, pretējā gadījumā katjonīti ātri zaudē savu, piesātinoties ar dzelzs joniem" --Rihards Olups (diskusija) 2024. gada 11. marts, plkst. 14.08 (EET)

Izlaboju. --ScAvenger (diskusija) 2024. gada 11. marts, plkst. 14.16 (EET)