Diskusija:Baltijas landesvērs
Apšaubu fomulējumu Baltijas landesvērs bija vācbaltiešu militārā vienība Latvijas armijas sastāvā.
Tepat ārējās saitēs It was formed by the government of Latvia as its national defense force, but quickly fell under German control. Upon taking command of the Baltische Landeswehr, Major Alfred Fletcher, with the backing of the Baltic German land barons, began dismissing native Latvian elements and replacing them with Baltic Germans and Reichsdeutsch troops. Concurrently, German officers assumed most of the command positions. In his book Vanguard of Nazism: The Free Corps Movement in Postwar Germany, 1918-1923, author Robert G.L. Waite notes: “By mid-February 1919, Latvians composed less than one fifth of their own army.” T.i. tobrīd formāli Baltijas landesvērs bija Latvijas armija, kaut arī faktiski to kontrolēja vācieši. --Feens 00:13, 20 janvārī, 2009 (UTC)
- Ir jau arī mūsu historiogrāfijā mīti. Nu, piemēram, pirmā brīvvalsts. Tāpat arī saukt Kalpaku par pirmo Latvijas komandieri ir lielākajā mērā smieklīgi. Tās bija militārās daļas vācu spēku sastāvā. Ulmanim nebija leģitimitātes attiecībās ar vāciešiem, tādēļ pret boļševikiem cīnījās vācieši un latviešu, <<krievu>> vienības viņu pakļautībā. Landesvērs jāskaita kā friču vienība fon der Golca pakļautībā. Starp citu, vēl 1918. gadā tika uzveidotas 6 vai 8 latviešu rotas. Boļševikiem veļoties pāri Latvijas robežai tās palēnām šur tur nozuda un galā palikās tikai Kalpaka komandētā vienība. Latvijas armija tika izveidota pēc Cēsu kaujām, jo tad faktiski tika sasisti vācieši un mēs atsvabinājāmies no vācu izpalīdzīgā pleca (un tam bija pamats). Visi vācu spēki aizbrauca uz Jelgavu. Precīzāk, Latvijas armija tika nodibināta Dienvidu brigādei (J. Baloža) un Ziemeļu brigādei (J. Zemitāns) ienākot Rīgā un pēc tam praktiski uzreiz apvienojoties. Pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks bija ģenerālis Sīmansons, kuram varam pateikties par to, ka 1919. gada oktobrī Bermontam netika atdota Rīga, jo viņa enerģiskās rīcības rezultātā bija vispār vienības, kas noslēdza tiltus un aizstāvēja Rīgu pirmajos Bermontiādes mirkļos, jo visi jau sen bija aizbraukuši Valkas virzienā. --Kurlandlegionar 00:33, 20 janvārī, 2009 (UTC)
- Par šito visu mēs diskutēsim citreiz. :) Šeit ir jautājums par to, kas bija Baltijas landesvērs.
- Ir jau arī mūsu historiogrāfijā mīti. Nu, piemēram, pirmā brīvvalsts. Tāpat arī saukt Kalpaku par pirmo Latvijas komandieri ir lielākajā mērā smieklīgi. Tās bija militārās daļas vācu spēku sastāvā. Ulmanim nebija leģitimitātes attiecībās ar vāciešiem, tādēļ pret boļševikiem cīnījās vācieši un latviešu, <<krievu>> vienības viņu pakļautībā. Landesvērs jāskaita kā friču vienība fon der Golca pakļautībā. Starp citu, vēl 1918. gadā tika uzveidotas 6 vai 8 latviešu rotas. Boļševikiem veļoties pāri Latvijas robežai tās palēnām šur tur nozuda un galā palikās tikai Kalpaka komandētā vienība. Latvijas armija tika izveidota pēc Cēsu kaujām, jo tad faktiski tika sasisti vācieši un mēs atsvabinājāmies no vācu izpalīdzīgā pleca (un tam bija pamats). Visi vācu spēki aizbrauca uz Jelgavu. Precīzāk, Latvijas armija tika nodibināta Dienvidu brigādei (J. Baloža) un Ziemeļu brigādei (J. Zemitāns) ienākot Rīgā un pēc tam praktiski uzreiz apvienojoties. Pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks bija ģenerālis Sīmansons, kuram varam pateikties par to, ka 1919. gada oktobrī Bermontam netika atdota Rīga, jo viņa enerģiskās rīcības rezultātā bija vispār vienības, kas noslēdza tiltus un aizstāvēja Rīgu pirmajos Bermontiādes mirkļos, jo visi jau sen bija aizbraukuši Valkas virzienā. --Kurlandlegionar 00:33, 20 janvārī, 2009 (UTC)
Mans viedoklis atbilst šim - [1] Citēji - Latvijas Pagaidu valdībai nācās veidot savas militārās vienības balstoties uz vācu palīdzību. Rezultāts bija Baltijas Landesvērs, jeb zemessardze, kurā vajadzēja būt 26 rotām (Armijas apakšvienība aptuveni 120 cilvēku sastāvā). Lauvas tiesa tika atvēlēta latviešiem – 18 rotām. Pārējās veidotu vācieši –7 un krievi – 1. Būtu paredzētas arī dažas artilērijas baterijas. Tātad mans ierosinājums par definīciju - Baltijas landesvērs bija Latvijas Pagaidu armijas bruņotās vienības no 1918.gada 7.decembra līdz 1920. gada martam, kad to iekļāva 13. Tukuma kājnieku pulka sastāvā. Tika nodibināts noslēdzot līgumu starp Latvijas Pagaidu valdību un Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto A.Vinnigu. Kaut arī nomināli atradās Latvijas Pagaidu valdības kontrolē, faktiski to kontrolēja vācbaltiešu un vāciešu aprindas. Iebildumi? Papildinājumi? --Feens 23:26, 25 janvārī, 2009 (UTC)
- Lieliska definīcija! --Kurlandlegionar 23:29, 25 janvārī, 2009 (UTC)
- Padomāšu vēl, varbūt jānovērš nepilnība, jo, pēc šī raksta, pirms tā līguma ar Vinnigu jau kaut kāds Baltijas landesvērs "uz vietām no vācbaltiešiem" bija dibināts. Mēģināšu kaut kur paskatīties, jo varbūt te ir kāds politisks triks, sak' - "ne jau mēs to landesvēru dibinājām, bet tie velna vācieši". Vēl viens politisks triks, manuprāt, ir, ka netulko nosaukumu par Baltijas zemessardzi, laikam tāpēc, ka tomēr pārāk daudz latviešus bez kādas vainas šie veči nošāva. --Feens 23:43, 25 janvārī, 2009 (UTC)
- Lieliska definīcija! --Kurlandlegionar 23:29, 25 janvārī, 2009 (UTC)
Nepiemērota karte
[labot pirmkodu]Attēls "Provācisko spēku uzvaras un zaudējumi 1919.jpg...Latvijas brīvības cīņās" jāņem ārā — pārāk maz no tā attiecas uz landesvēru un vispār uz Latviju. Dukurs (diskusija) 2016. gada 15. septembris, plkst. 15.19 (EEST)
majors Šeiblers (Emil von Scheibler) vai Šeiberts (Scheibert)
[labot pirmkodu]Pirmais komandieris "majors Šeiblers (Emil von Scheibler) vai Šeiberts (Scheibert)" - visur literatūrā tikai un vienīgi "Scheibert" (diemžēl bez vārda), tā kā aizdomas, to Šeibleru kāds entuziasts piekabinājis dēļ fonētiskas līdzības. Iesaku pārbaudīt. --212.3.197.43 2019. gada 18. jūlijs, plkst. 16.05 (EEST)
- Pirms pusotra mēneša rakņājāmies. Literatūrā ir abas versijas, lai gan senākos avotos parasti otrā... bet nepietiekami drošas. Kad būs nepārprotama info, piemēram, no vācu arhīviem, varēs likt vienīgo īsto versiju. IMHO.--Egilus (diskusija) 2019. gada 18. jūlijs, plkst. 20.36 (EEST)