Pāriet uz saturu

Diskusija:Baltijas valstis

Lapas saturs netiek atbalstīts citās valodās.
Vikipēdijas lapa

Kas te notiek? Kāpēc vienā rakstā tiek veidota tāda putra, kopā sametot Baltijas ceļu (ar saitēm uz citu valodu Baltijas ceļa rakstiem), Baltijas himnu utml? --Daarznieks 14:49, 16 decembrī, 2006 (UTC)

Tiku apmēram galā. --Dekaels 15:22, 16 decembrī, 2006 (UTC)

Lielākās pilsētas pēc etnisko pamatiedzīvotāju skaita

[labot pirmkodu]

Ko īsti nozīmē šie «pilsētas etniskie pamatiedzīvotāji» un kāpēc tāda «statusa» ir cienīgi tikai igauņi, latvieši un lietuvieši? T.i., kāpēc, piemēram, visām Latvijas pilsētām pamatiedzīvotajiem jābūt latviešiem?—Glebb 14:14, 2 aprīlī, 2009 (UTC)

Un ko Tu piedāvā likt par pamatiedzīvotājiem? Krievus? Uz kāda pamata? --GreenZeb 14:19, 2 aprīlī, 2009 (UTC)

Uz tāda, ka atsevišķas etniskās kopienas noteiktā apvidū dzīvo jau gadsimtiem. Vai tad Daugavpilī, piemēram, kādreiz latviešu ir bijis vairākumā? Tāpat Lietuvā baltkrievi, poļi ir kopienas ar senām tradīcijām utt. --Kurlandlegionar 15:37, 2 aprīlī, 2009 (UTC)
KAUT KAD latvieši IR bijuši Daugavpilī vairākumā. GADSIMTIEM ilgi NEVIENA etniskā grupa Latvijā nav dzīvojusi vērā ņemamā skaitā kādā noteiktā apvidū: 7 gadsimtus bija NEDAUDZ vāciešu, vēlāk tiem piebiedrojās ebreji un poļi, pirms aptuveni 120 gadiem ieceļoja pirmais lielais krievu imigrantu vilnis, tā kā - gadsimtiem ilgi neviens te nav dzīvojis vērā ņemamā skaitā. Ir grūti par pamatiedzīvotājiem uzskatīt jebkuru citu tautību bez latviešiem un līviem.--Riharcc 15:52, 2 aprīlī, 2009 (UTC)
Kaut kad arī nepastāvēja tādu latviešu. Otrkārt, kas ir kritērijs teikt daudz, maz utt.?--Kurlandlegionar 15:59, 2 aprīlī, 2009 (UTC)
Citāts no latviešu vikipēdijas rakstā par Daugavpili: "1935.g. tautskaite konstatēja, ka no Daugavpils iedzīvotājiem latvieši ir 34%, ebreji 25%, poļi 18%, krievi 18%, baltkrievi 3%." Tātad var secināt, ka kaut kad latviešu ir bijis vairākumā Daugavpilī. --GreenZeb 15:49, 2 aprīlī, 2009 (UTC)
Tad jau Kulmanis savas runas krieviski noturēja Dpilī aiz tā, ka ļoti latviska pilsēta bija, ne? --Kurlandlegionar 15:59, 2 aprīlī, 2009 (UTC)
Baltijas valstis sastāv no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas un Latvijas pamatiedzīvotāji ir latvieši. Tādēļ arī latvieši ir Latvijas etniskie pamatiedzīvotāji. Ideja ir ņemta no en:Baltic_states. Ja kādam tas tomēr tik ļoti sāp, ka vairs nav kur likties, tad blakus droši var uzbūvēt trešo kolonnu ar lielākās Baltijas valstu minoritātes apdzīvotākām pilsētām. --Digital1 (uzrunāt) 15:45, 2 aprīlī, 2009 (UTC)
Pirmkārt, kāpēc nav atsauces, tomēr gribētos zināt, cik tie ir jauni dati. Otrkārt, kurā likumā rakstīs, ka latvieši skaitās Latvijas pamatiedzīvotāji? Tad kāpēc Satversmē ir Latvijas tauta nevis latviešu tauta (izcilā M. Valtera iniciatīva)? Kaut kādi nacejonālistu murgi vienvāŗdsakot, pie tam, kam tas vajadzīgs? Domāju, ka kāda lietuviešu domā, lai izceltos, ka šiem ar lielas pilsētas... --Kurlandlegionar 15:57, 2 aprīlī, 2009 (UTC)
Tas ir vispārzināms fakts, ka latvieši ir Latvijas pamatnācija, nebija pat ienācis prātā, ka kāds to varētu apstrīdēt... Tad jau Francijas pamatnācija ir franči un arābi, bet Vācijas - vācieši un turki, Zviedrijas - zviedri un kurdi? Padomā, ko runā! Ja Tu te cilvēkus apvaino par nacionālistiem (kas man ir pagodinājums, jo es zinu šī vārda nozīmi), tad Tevi kāds varētu apvainot kosmopolītismā un pilnīgu muļķību apgalvošanā par to, kas Latvijā ir un kas nav pamatnācija.--Riharcc 16:05, 2 aprīlī, 2009 (UTC)
Ričiņ, nevajag te uzbāzties cilvēkiem ar saviem tumsonīgajiem nacistiskajiem un netolerantajiem uzskatiem! Francijā un daudzās citās valstīs nav nacionalitātēs pasē, tai pašā Francijā visi ir franči un Vācijā vācieši. Nacejonālists nav nacionālists un Dura Jobeļa fani ir pakarami uz vienas laternas ar fašizm ņe proijģot... --Kurlandlegionar 16:38, 2 aprīlī, 2009 (UTC)
Sākumā Kurlandieti iemācies, kas īsti ir nacisms un kas ir nacionālisms un to, ka būt nacionālistam nav slikti. Bet tā, kā tu laikam ikdienā atrodies pārsvarā Latvijas minoritāšu sabiedrībā, tad, iespējams, ka tu to tā arī neiemācīsies nekad. --GreenZeb 16:59, 2 aprīlī, 2009 (UTC)
Bet fakts paliek fakts, ka Francijā visi ir franči un Vācijā visi ir vācieši. --Kurlandlegionar 06:53, 3 aprīlī, 2009 (UTC)
Tad diez ko šeit nozīmē vārds Ausländer? Man ar vācu valodu tā švakāk...--Riharcc 07:04, 3 aprīlī, 2009 (UTC)
Es, kad pagājušovasar biju Vācijā, tad arī tiku saukts par auslanderi;) --Kurlandlegionar 07:10, 3 aprīlī, 2009 (UTC)

Dīvaini gan, ka tabulās par demogrāfiju viņi ieskaita arī tūristus. Bet, ja nopietni, tad baigi fašisti, tumsoņas un netoleranti cilvēki šādu statistiku apkopo, tikai brīnos, kā vācu Vikipēdijas administratori kaut ko tādu pieļāva ievietot Vikipēdijā - droši vien arī visi fašisti. Vēl liekas dīvaini, ka paši vācieši (darbā gadās ar viņiem kontaktēties) nevar vien sagaidīt, kad daļu vāciešu izmetīs no dzimtenes ārā, tikai tie politiķi tādi pakalpīgi un grib izpatikt starptautiskajai sabiedrībai. Runājot par Taviem apvainojumiem pret mani - mani atšķirībā no Rietumeiropas un Latvijas politiķiem neviens imigrants (šeit es nedomāju Tevi) nevar apklusināt vien nosaucot par fašistu un uzreiz dabonot atļauju celt mošejas vecpilsētu centros un pretīm karaļu pilīm. Bet tikai tāpēc, ka kāds mani nosauc par kamieli (fašistu), nenozīmē, ka sākšu taisnoties, ka tāds neesmu. Par pamatnāciju vari palasīt arī šeit (Satversmes tiesa).--Riharcc 07:55, 3 aprīlī, 2009 (UTC)

Cilvēka tautība dzīves laikā nemainās, kāds piedzimst tāds arī paliek. Ja es māku angļu valodu, es nekļūstu par amerikāni, ja es aizbraucu uz divām nedēļām uz Vāciju, es nekļūstu par vācieti. --GreenZeb 07:39, 3 aprīlī, 2009 (UTC)
Tik un tā tas ir POV. Piedāvāju noformulēt savādāk, piem. "Pilsētas pēc latviešu, lietuviešu un igauņu skaita tajās", un neviens nevarēs piesieties. --Kikos 15:59, 2 aprīlī, 2009 (UTC)
Jā, tā arī var. Dati ir no 2007. gada ja nemaldos. Gribas jaunākus? .. droši var papildināt. --Digital1 (uzrunāt) 16:00, 2 aprīlī, 2009 (UTC)
Tad jau latvieši tikpat labi var skaitīties Īrijas pamatiedzīvotāji? Un vēl jauki Kurlandlegionar, ka pēc tavas lietotāja lapas var spriest, kas esi "Latvijas patriots".--GreenZeb 16:05, 2 aprīlī, 2009 (UTC)
Piekrītu iepriekšējam komentāram par Īriju. Kikos, kādēļ gan tas būtu POV? Tas nav baigais retums - taisīt atsevišķu statistiku pamatiedzīvotājiem, esmu to redzējis arī citur, it sevišķi, ja valsts ir daudznacionāla.--Riharcc 16:08, 2 aprīlī, 2009 (UTC)

Pamatnācija - etniski neviendabīgā zemē un nacionālā valstī esošā nācija, kura apvieno iedzīvotāju, pilsoņu vairākumu, ir izveidojusies no šajā zemē tapuša, izsenis dzīvojuša etniska kopuma, kas devis zemei un valstij nosaukumu. Parasti šo stāvokli apliecina arī pamatnācijas valodas un kultūras dominante. Izcēlumi mani. Kopēts no [1]--Riharcc 16:16, 2 aprīlī, 2009 (UTC)

Zaļais Zeb, kas tev nepatīk un kas tev par daļu gar manu lietotāju lapu, a? Mani interesē WWII vai arī patriotiskāk būtu salikt visādus Kulmaņpapus? Papēti, kas ir etniskā nācija un kas ir politiskā nācija pirms sāc te smirdināt gaisu. Ričiņ, bet kas tas par LIIS, tipa likums vai kāda akmenī kalta Derība ar visaugstāko? A ko man darīt, ja manī tek arī poļu un igauņu asinis, es taču tad nebūšu tīrasiņu ārie.. tfu latvietis? --Kurlandlegionar 16:31, 2 aprīlī, 2009 (UTC)
Tas, ka tevi interesē 2.pasaules karš, nepierāda, ka esi patriots. Bet labāk beidzam šo diskusiju, jo tā nav par tevi, bet gan par Baltijas valstīm.--GreenZeb 17:01, 2 aprīlī, 2009 (UTC)
Man arī tek poļu asinis, bet es dzīvoju Latvijā un esmu latvijas pilsonis un patriots. Mans viedoklis ir tāds, ka cilvēks nevar vienlaicīgi braukt uz 2 vai vairāk velosipēdiem - uz priekšu var tikt tikai ar vienu. Tā ir tīri attieksme un ptotams, ka tas nav iemesls lai sāktu kašķēties ne par ko. --Digital1 (uzrunāt) 16:43, 2 aprīlī, 2009 (UTC)
Esmu daudz mazāks latvietis par Tevi... Iekopēju pirmo termina pamatnācija definīciju, ko atradu un tā praktiski neatšķīrās no tās, kāds man bija priekšstats par to. Varbūt kāds var atrast citu.--Riharcc 16:35, 2 aprīlī, 2009 (UTC)
Tā ir tumsonība, neko vairāk nevaru pateikt... --Kurlandlegionar 16:40, 2 aprīlī, 2009 (UTC)
Lai tā būtu. Paskaties lūdzu labāk šeit pašā apakšā un palīdzi ar padomu.--Riharcc 16:43, 2 aprīlī, 2009 (UTC)
Tūlīt es pierakstīšu uz lapiņas visus īsteni latviskos mutes palaidējus, kas pāriet uz personībām, un izsniegšu pa banānam. Ja turpināsiet. --Kikos 17:16, 2 aprīlī, 2009 (UTC)
Es iesaku rūpīgi pievērst uzmanību Kikosa komentāram. --Krishjaanis 07:58, 3 aprīlī, 2009 (UTC)
Izteicos nevienu personīgi neaizvainojot - no manis šeit viss.--Riharcc 08:05, 3 aprīlī, 2009 (UTC)
Šī ta;cu ir diskusija par Baltijas valstīm nevis par to, kas kuram patīk un kurš ir kau k ā patriots un kurš nav. --91.200.65.99 09:09, 3 aprīlī, 2009 (UTC)

Baltijas valstu pamatiedzīvotāji

[labot pirmkodu]

Latvijas Republikas etniskie pamatiedzīvotāji irā arī līvi! Un ja ir radīta šāda tabula "lielākās pilsētas pēc etnisko pamatiedzīvotāju skaita:", tad saprotams, ka tajā jāparādās visiem pamatiedzīvotājiem. Tas, ka oficiālie dati par vienu no 4 Baltijas pamattautām ir niecīgi, nenozīmē, ka nebūtu jāpiemin. Tā kā līvi pēc pilnīgi oficiāli reģistrētiem datiem dzīvo Rīgā (un vispār arī Tallinā un Tērbatā) un Rīga ir viena no pilsētām sarakstā, tad ir jāpiemin arī otra Latvijas pamattauta. Nav zinātniski (un pieklājīgi) labot, ja kāds NEVIS kļūdās, bet pieraksta precīzākus faktus. Un varbūt varētu beigt mononacionālsimu, klaji ignorējiet Latvijas pamattautu? Ja telpā būtu 9 cilvēki zaļās biksēs un viens pats Kikos sarkanās biksēs, vai tas būtu godīgi, ja viņu ignorētu? Tikai tāpēc, ka viņš ir krietnā mazākumā? --Roalds 01:14, 9 novembrī, 2009 (UTC)

Tev jāpiekrīt. Gribu vēl uzmanību pievērst tam, ka Latvijā un arī nevienā no pārējām Baltijas valstīm oficiālā valoda nav līvu valoda. --GreenZeb (diskusija) 00:34, 9 novembrī, 2009 (UTC)
Ko gan izsaka Tava piezīme? Neviens par valodu neko neapstrīd. Tauta un valoda nav viens un tas pats. --Roalds 01:14, 9 novembrī, 2009 (UTC)
Neesmu vēl tik aprobežots kā dažs labs cits vikipēdists, man to vari arī neskaidrot, tomēr tas nenozīmē, ka šos gadījumus nevar salīdzināt. --GreenZeb (diskusija) 01:22, 9 novembrī, 2009 (UTC)