Diskusija:Draudzes novads

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Manuprāt, bezjēdzīgs ir teikums, ka "draudzes novada nosaukums (vācu: Kirchspiel) atšķirams no reliģiskās draudzes (vācu: Parochie) nosaukuma". Nosaukums jau vien norāda, ka novads ir saistīts ar baznīcu (Kirche). Vāciski tāpat kā latviski baznīcu un draudzi apzīmē dažādi vārdi, bet tāpēc nevajag putroties. Dukurs (diskusija)

Vikipēdijā gan draudzi daudzviet putro ar draudzes novadu, tādēļ šis teikums.--Pirags (diskusija) 2017. gada 27. jūlijs, plkst. 18.56 (EEST)
Tiešām putro draudzi un draudzes novadu? Izklausās neticami, bet lai nu būtu - jāizdomā kā teikumu labāk noformulēt. Un vispār nav ticams apgalvojums, ka viduslaikos draudzes novads bijusi kaut kāda militāra (kara draudzes?) administratīvās vienība. Cik zinu karaspēks tika pulcināts ap pilīm - bija pilsnovadi. Ticamāk, ka draudzes novadi radušies zviedru laikos kā baznīcas draudzes administratīvās vienība. Dukurs (diskusija) 2017. gada 27. jūlijs, plkst. 20.45 (EEST)
Sākotnēji draudze bija militārs jēdziens, draudzes novadi ("valstis") jeb kiligundas (līvu valodas lietojuma apvidos) sastāvēja no ciemiem (latīņu: villa). Reliģisku nozīmi draudžu novadi ieguva pēc intensīvas baznīcu celšanas 16.-17. gadsimtā. Domājams, ka lauku baznīcas cēla senāko draudžu novadu centros, līdz tam baznīcas bija vienīgi pie bīskapu vai ordeņa pilīm (latīņu: castrum), kas kalpoja kā "pilsnovadu" (fogteju, komtureju) pārvaldes centri.--Pirags (diskusija) 2017. gada 28. jūlijs, plkst. 08.29 (EEST)
Lielākās daļas draudžu novadu centros bija bīskapa vai ordeņa pils un baznīca. 16.-17. gadsimtā celtās lauku baznīcas 1782. gadā figurē kā filiālbaznīcas. Jāpapēta, bet ticamāk, ka draudžu novadi radušies no pilsnovadiem. Dukurs (diskusija) 2017. gada 28. jūlijs, plkst. 10.33 (EEST)
Patiesībā ne visu DN centros bija viduslaiku pilis ar baznīcām. --Pirags (diskusija) 2017. gada 28. jūlijs, plkst. 12.03 (EEST)