Diskusija:Frideriks Šopēns

Vai ir kaut viens nopietns avots latviešu valodā, kur būtu lietot "Frideriks"? --Kikos 17:48, 29 decembrī, 2011 (UTC)

`Frideriks` kopš sākta gala lietots mūzikas izglītības sistēmā, taču tā bija `mutvārdu folklora` - bērnu mūzikas skolām mācību grāmatu nebija. Tas pats bija vispārējā izglītībā (pamatskolām). No nopietniem avotiem varu minēt kļūdām pārbagāto, bet vienīgo Vispārējo mūzikas vēsturi I Nilsa Grīnfelda redakcijā (Rīga:Zvaigzne, 1984, 158 - 163), Latviešu padomju enciklopēdiju (saraksts 10-2 , Rīga:GER, 1988) un mācību grāmatu Mūzika 9. - 12. klasei (Ilma Grauzdiņa un Ēvalds Siliņš, Rīga:Zvaigzne ABC, 1998, 105 - 113). Nekādu nopietnāku avotu šajā jomā nav. Visos minētajos ir `Frideriks`.--JT 18:10, 29 decembrī, 2011 (UTC) Ir vēl Borisa Levika Ārzemju mūzikas literatūras tulkojums no krievu valodas, bet tā man nav. Stipri droši, ka tur arī bija `Frideriks`, kā viscauri ir krieviski rakstītās macībgrāmatās un monogrāfijās.--JT 18:14, 29 decembrī, 2011 (UTC)

jā, Frideriks ir arī LPE, tas būtu ok. vienīgi turi ir Šopens nevis Šopēns. --Biafra 19:30, 29 decembrī, 2011 (UTC)

Jā, tas arī švankojas: poļi dažkārt raksta `Szopen` un izrunā `šopens`, bet franči un pasaule lieto tēva (un līdz ar to dēla) dabisko franču uzvārdu `Chopin` un saka `Šopēns` (nu, paši franči to galotni norij nazālā putrā, bet uzsvars skaidri uz otrās zilbes).--JT 20:00, 29 decembrī, 2011 (UTC) Tā Ārzemju mūzikas literatūra ir V. Galackas, bet latviski tulkota Jurija Kremļova monogrāfija--JT 20:00, 29 decembrī, 2011 (UTC) Frideriks ŠOPĒNS. R.: Liesma, 1966. 516 lpp.--JT 20:02, 29 decembrī, 2011 (UTC)