Diskusija:Latvijas rublis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Lietot terminus "Pirmā republika" un "Otrā republika" nevar - oficiāli pastāv un ir pastāvējusi tikai viena Latvijas Republika (valsts tika atjaunota, nevis dibināta no jauna). Šis nav, piemēram, Francijas gadījums, kur pastāvējušas nez cik jau republikas. --Dekaels 08:33, 25 oktobrī, 2006 (UTC)

Ja nepatīk gadaskaitļi, var likt kā angļu versijā: Pirmais Latvijas rublis un Otrais Latvijas rublis. Vai arī vēl iekavās norādam gadaskaitļus. Dainis 08:50, 25 oktobrī, 2006 (UTC)
Arī Francijā visas tās Republikas nav no jauna dibinātas valstis. Piemēram, Piektā Francijas Republika izveidojās 1958. gadā, bet valsts tā bija tā pati, kas Ceturtā Republika, kas pastāvēja no 1946. gada. Tur atšķiras konstitūcija, pie mums vairāki citi būtiski faktori - piemēram, procentu barjera Saeimas vēlēšanām, par ko lēma LR Augstākā Padome, vēl pirms 5. Saeimas sasaukšanas, un citi būtiski likumdošanas akti (Latvijā tika atjaunota tikai un vienīgi Satversmes un ne citu likumu darbība, turklāt tā pati ar izņēmumiem). --neonz 09:08, 25 oktobrī, 2006 (UTC)

Ierosinājums[labot pirmkodu]

Šim rakstam daudz ļoti interesantas bildes atradu krievu Vikipēdijā. Pirms tam pat nebiju redzējis kāds izskatījās 1920. gadu Latvijas rublis :) Ja kādam ir vēlme, tad šos attēlus var samest arī mūsu lapā ... ja nav, tad pats to nedaudz vēlāk izdarīšu! Manuprāt unikālas bildes :) --Digital1 13:36, 14 janvārī, 2008 (UTC)

Commons attēlu dzēšana[labot pirmkodu]

Var kāds, kam ir labāka angļu valoda, Commons diskusijā paskaidrot, ka tie autortiesību noteikumi attiecas uz latiem, bet šeit bija attēloti Latvijas rubļi. --Dainis 10:03, 19 aprīlī, 2011 (UTC)

Commons beidzot ir aizbraucis jumts, bet nedomāju, ka kāds vairs skatīsies arhivētu diskusiju, paprasīju viņu kopienas portālā vai kaut kā var pieprasīt atjaunošanu [1] (mani interesē arī sakarā ar to, ka Brīvības piemineklim nākamgad beidzas autortiesību termiņš) ~~Xil (saruna) 18:53, 19 aprīlī, 2011 (UTC)
Vari ierakstīties šiten (šamējam jau paskaidroja, ka arhivētajās diskusijās nevajadzētu rakstīt).--FRK (runas/darbi) 18:56, 19 aprīlī, 2011 (UTC)
Vai viņi vēl kaut kādas naudas ir izdzēsuši, pamatojoties uz šo? atradu, pieprasīju, lai tās arī atjauno, redzēs, kas notiks ~~Xil (saruna) 19:07, 19 aprīlī, 2011 (UTC)
Varbūt kļūdos, bet tā kā manīju, ka tās bildes, kam autortiesību termiņš beidzas drīz, viņi nedzēš pavisam, bet kaut kā tā, lai pēc termiņa pienākšanas automātiski atjaunotos. --ScAvenger 19:45, 19 aprīlī, 2011 (UTC)
Hvz, Brīvības pieminekli jau izdzēsa pirms pāris gadiem, domāju, ka jebkurā gadījumā viņu admini noteikti var atdzēst tāpat kā mēs. No mums, starp citu, kāds nav jurists? Īsti neatceros kādas tiesības regulē autortiesības un vai uz tām tiešām var pārliecinoši attiecināt civillikumu ~~Xil (saruna) 19:58, 19 aprīlī, 2011 (UTC)
Manuprāt, vienīgais, kas tajās lietās cik necik rubīja, bija Anonīms. --ScAvenger 20:09, 19 aprīlī, 2011 (UTC)
Viņš nav jurists, bet vēsturnieks, man personīgi viņa interpretācijas mums izdevīgā virzienā liekas pārāk brīvas ;) Turklāt jautājums ir par tiesību teoriju, nevis autortiesībām kā tādām.
Starp citu - vai naudas zīmes ir tikai banknotes (kā braši tiek rakstīts likumu tulkojumos) vai tomēr arī monētas (kā piemēram šeit [2]) ? ~~Xil (saruna) 20:33, 19 aprīlī, 2011 (UTC)

Biju uzrakstījis Latvijas Bankai. Saņēmu atbildi:

Atbildot uz jūsu e-pasta vēstuli, informējam, ka saskaņā ar Autortiesību likuma 17.1 pantu Latvijas Bankai
pieder autortiesības uz lata naudas zīmēm. Latvijas Bankas autortiesības neaizskar naudas zīmēs izmantoto 
attēlu autoru tiesības tikt atzītiem par autoriem. Naudas zīmes aizliegts jebkādā veidā reproducēt, izņemot
gadījumu, kad Latvijas Banka sniegusi rakstveida atļauju vai tiek ievērotas Latvijas Bankas naudas zīmju
reproducēšanas prasības. Uz naudas zīmēm neattiecas autora mantisko tiesību ierobežojumi.

Ņemot vērā minēto, gan Autortiesību likums, gan reproducēšanas noteikumi attiecas tikai uz lata naudas zīmēm
un neattiecas uz Latvijas rubļiem, jo viens no galvenajiem reproducēšanas nosacījumu mērķiem ir novērst
iespēju reprodukciju izmantot naudas zīmes viltošanai. Uz Latvijas rubļiem reproducēšanas ierobežojumi
neattiecas, jo viltot tos nav jēgas – tā vairs nav apgrozībā esoša nauda. Tas pats attiecas uz pirmskara naudu.
Ja šīs naudas zīmes tiks viltotas, tas nekvalificēsies kā viltošana, bet gan kā krāpšana.

Attiecībā uz lata banknošu attēliem vikipedijā – Latvijas Bankas naudas zīmju reproducēšanas noteikumi ir
pārkāpti, un šie banknošu attēli no vietnes būtu jāizņem vai attiecīgi jānomaina ar banknošu attēliem ar
uzrakstu "paraugs" kā to nosaka reproducēšanas noteikumi.

--Dainis 19:52, 20 aprīlī, 2011 (UTC)

Man vienalga liekas, ka viņi šo likumu var attiecināt tikai uz naudas zīmēm, kas dizainētas pēc 2004. gada, tāpat reproducēšanas noteikumi [3] izdoti 2009. gadā. Tāpēc, tā kā tu ar viņiem jau saraksties, lūdzu aizraksti atpakaļ vai viņiem nešķiet, ka 1. attiecinot 2004. gadā izdoto autortiesību likuma grozījumus un 2009. gadā izdotos noteikumus par reproducēšanu uz lata naudas zīmēm, kas bijušas aprozībā pirms to izdošanas, tiek pārkāpti tiesību principi, ka tiesību normām nevar būt atpakaļejošs spēks, īpaši ņemot vērā, ka pirms 2004. gada likumos kas regulēja autortiesības bija noteikts, ka naudas zīmes nav aizsargājamas ar autortiesībām 2. Vai ņemot vērā, ka Wikimedia projektu noteikumi paredz, ka attēlu autortiesībām jābūt savietojamām ar CC BY-SA 3.0, varam brīvi publicēt arī pēc 2004. gada aprozībā nonākušo lata naudas zīmju reprodukcijas tādā noformējumā kā paredz šie reproducēšanas noteikumi ~~Xil (saruna) 20:21, 20 aprīlī, 2011 (UTC)
Man tas ir jaunums par to "elektronisko reprodukciju" — domāju, ka reprodukcija ir tad, kad bildi izdrukā :) Skenēt jau katrs savu naudu var kaut 600 dpi izšķirtspējā, likumpārkāpums būtu, kad to nodrukā, nemaz nerunājot par izmantošanu īstas naudas vietā. Jebkurā gadījumā tur ir galīgi nepareizas licences saliktas — ne jau skenētājs ir īstais autors! Cik sapratu, Latvijas Banka norāda mazāk uz autortiesību pārkāpumu, vairāk uz reproducēšanas noteikumu pārkāpumu varbūtējas izmantošanas viltošanai dēļ. Nāksies drukāt pa virsu PARAUGS, nav taču grūti. --ScAvenger 20:28, 20 aprīlī, 2011 (UTC)
Labāk jau labāk paprasīt, lai precizē, nevis minēt, tad mums vēl piedevām būs skaidrs (cerams) vai autortiesību likumam ir atpakaļejošs spēks ;) ~~Xil (saruna) 20:52, 20 aprīlī, 2011 (UTC)
Tiem reproducēšanas noteikumiem pēc loģikas vajadzētu tā kā būt atpakaļejošam spēkam (par autortiesībām kā tādām — tur gan laikam jebkurš jurists kaklu nolauzīs). --ScAvenger 21:08, 20 aprīlī, 2011 (UTC)
Nē, pēc loģikas ir tieši otrādi - tiesību principi ir augstāki par likumiem un likums ir augstāks par uz tā pamata izdotiem noteikumiem. Ja uz likumu ir attiecināms princips, ka jāņem vērā normas kādas bija tiesību rašanās brīdī, tad tas ir attiecināms arī uz notikumiem. Ja tā ir vienīgā vieta kur var nolauzt kaklu, pateicoties PSRS eksistencei un sekojošajam pārejas periodam, ir atrast kāds bija likums x gadā un kā PSRS likumi savietojas ar mūsējiem. Cita lieta, ka es neesmu 100% pārliecināta, ka tā ir, tāpēc arī prasīju vai starp mums nav kāds jurists :) cerams Dainis aizrakstīs bankai vēlreiz un šie atradīs par vajadzīgu godīgi atbildēt vai un kā šai gadījumā likumam var būt atpakaļejošs spēks ~~Xil (saruna) 21:38, 20 aprīlī, 2011 (UTC)
Vēl viena lieta, ko no LB derētu noskaidrot - vai uz banknošu reprodukcijām ir jāattiecina gad 3. gan 4. pants vai tikai 4. (3.3. punkts ir saprātīgs papīra reprodukcijām, bet mums varētu reāli traucēt, ja banknošu dizaina elementus nevarētu likt uz tāda fona kā banknotei t.i. gaiša) ~~Xil (saruna) 23:36, 20 aprīlī, 2011 (UTC)
Nē, pēc loģikas ir tieši otrādi - tiesību principi ir augstāki par likumiem un likums ir augstāks par uz tā pamata izdotiem noteikumiem. - noteikumi ir likuma konkretizējums, bet principi var tikt pielietoti tikai tādā gadījumā, ja likumā nav rodama atbilde, kas tālāk ļauj pielietot interpretāciju vai arī, ja arī tā nedod atbildi, tiesību tālākveidošanu. --Zemgalietis 17:43, 5 maijā, 2011 (UTC)
Nu autortiesību likumā nav tieši atrunāts tā spēka virziens, noteikumi ir izdoti uz tā pamata un tur arī nav atrunāts to spēks, tātad... ~~Xil (saruna) 23:14, 5 maijā, 2011 (UTC)

Beidzot saņēmu atbildi no LB.

1. jautājums. Attiecinot 2004. gadā izdoto autortiesību likuma grozījumus un 2009. gadā izdotos noteikumus par reproducēšanu uz lata naudas zīmēm, kas bijušas aprozībā pirms to izdošanas, tiek pārkāpti tiesību principi, ka tiesību normām nevar būt atpakaļejošs spēks, īpaši ņemot vērā, ka pirms 2004. gada likumos kas regulēja autortiesības bija noteikts, ka naudas zīmes nav aizsargājamas ar autortiesībām

Lata naudas zīmju reproducēšanas noteikumi ir ārējais normatīvais akts un regulē publisko tiesību jautājumus.
Mūsdienās atzīts, ka privāto tiesību jomā pieņemtajai tiesību normai ir uz priekšu vērsts spēks un tā ir
attiecināma uz "nākamiem" apstākļiem. Savukārt publiskajās tiesībās pastāv princips, ka tiesību normai ir
tūlītējais spēks un tā ir attiecināma arī uz pirms tiesību normas spēkā stāšanās ievadītiem, bet joprojām
turpinātiem apstākļiem. Proti, lata naudas zīmju reproducēšanas noteikumi nav attiecināmi uz lata naudas zīmes
reprodukciju, kas ir sagatavota un izmantota, piemēram, 2004. gadā, un šobrīd to vairāk neizmanto (nelieto),
bet ja lata naudas zīmes reprodukciju turpina izmantot (lietot) vai arī izgatavo šobrīd, tad uz šo reprodukciju
ir attiecināmi Lata naudas zīmju reproducēšanas noteikumi un reprodukcijai jāatbilst šo noteikumu prasībām.
Līdz ar to, Lata naudas zīmju reproducēšanas noteikumi attiecināmi arī uz latu naudas zīmēm, kas tika laistas
apgrozībā pirms attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās laikā, un ja jebkura pēc 1992. gada 1. janvāra apgrozībā
izlaistā lata naudas zīme tiek reproducēta uz to ir attiecināmas šobrīd spēkā esošās normas.

2. Vai ņemot vērā, ka Wikimedia projektu noteikumi paredz, ka attēlu autortiesībām jābūt savietojamām ar CC BY-SA 3.0 licenci, varam brīvi publicēt arī pēc 2004. gada aprozībā nonākušo lata naudas zīmju reprodukcijas tādā noformējumā kā paredz šie reproducēšanas noteikumi?

Visu lata naudas zīmju reproducēšanai jāatbilst Lata naudas zīmju reproducēšanas noteikumiem.

3. Vai uz banknošu reprodukcijām ir jāattiecina gan 3. gan 4. pants vai tikai 4. (3.3. punkts ir saprātīgs papīra reprodukcijām, bet mums varētu reāli traucēt, ja banknošu dizaina elementus nevarētu likt uz tāda fona kā banknotei t.i. gaiša)?

Uz banknošu reprodukcijām ir attiecināms Lata naudas zīmju reproducēšanas noteikumu 3. un 4. punkts. Noteikumu
3. punkts attiecas uz lata banknošu reprodukcijām neelektroniskā veidā, proti, uz papīra (avīzēs, žurnālos,
reklāmu drukās), metāla, cita materiālā, suvenīros un citos tam līdzīgos gadījumos. Savukārt, Noteikumu 4. punkts
attiecās uz elektroniski sagatavotajām lata banknotes reprodukcijām. Ievērojot minēto, uz lata banknošu izvietošanu
internetā attiecināmas tikai Noteikumu 4. punkta prasības.

--Dainis 12:59, 5 maijā, 2011 (UTC)

Paldies, man jau likās, ka neesi pamanījis manu lūgumu :) viņi nav īsti atbildējuši par cc-by-sa un autortiesību likuma atpakaļejošo spēku (kaut gan man liekas, ka tās ir privātās tiesības), bet visādi citādi lietderīga informācija, commons diemžēl šis jautājums ir iesprūdis ~~Xil (saruna) 16:10, 5 maijā, 2011 (UTC)
Visa tā ņemšanās ap reproducēšanu ir mazāk dēļ autortiesībām, vairāk dēļ varbūtējas kriminālas reprodukciju izmantošanas naudas viltošanai (ir jau diezgan stulbi, jo ne jau kvalitatīva skenera trūkums ir tas, kas fiziski ierobežo naudas viltošanu). Domāju, ka te likums ir jāievēro un jāuzliek pieprasītie uzraksti un laikam dažām bildēm arī jāsamazina izšķirtspēja. --ScAvenger 16:33, 5 maijā, 2011 (UTC)
Tur panesās diskusija, ka šādi noteikumi aizliedz brīvi mainīt attēlus, tātad tie nav pilnībā brīvi attēli. Kāpēc viņi negrib atdzēst rubļus vvz, kāds īsti likums bija spēkā brīdī, ka tos laida apgrozībā?~~Xil (saruna) 17:35, 5 maijā, 2011 (UTC)
Viss, kur darbojās valsts, kur tiek skartas tās intereses, darbības joma ir publiskās tiesības. --Zemgalietis 17:43, 5 maijā, 2011 (UTC)
Bet autortiesību likums tā kā regulē indivīdu (autoru) tiesības. Anyway tu pats man liekas reiz teici, ka autortiesības regulē likumi kas bija to rašanās brīdī, esi mainījis viedokli? Jo tad laikam tomēr tas jāatiecina uz rubļiem, ko pat banka nedara. Commons skalda matus tā kā būtu lietderīgi likt viņiem priekšā pārliecinošāku viedokli kāpēc ir vai nav jāatjauno tie attēli ~~Xil (saruna) 23:14, 5 maijā, 2011 (UTC)
Latvijas banka jau uztraucas tikai par latiem, par rubļiem lieta ir pārāk neskaidra, lai Commons burta kalpiem ko varētu ieskaidrot. Darām tāpat, kā izdarījusi krievu vikipēdija un miers. --ScAvenger 04:19, 6 maijā, 2011 (UTC)
A ko viņi? Es vienkārši domāju globāli - gandrīz visas naudas vienības Eiropā, ieskaitot eiro ierobežo līdzīgi noteikumi. Tagad ir tā, ka viņi ir nomulsuši, neko nedzēš, bet neatjauno arī. Vienkārši vajag nešaubīgi zināt, kas jāsaka, lai neizrādās, ka tas ir nepareizi vai apstrīdami. Kas attiecās uz rubļiem - nevar jau zināt vai tos pēkšņi tomēr aizsargā autortiesības ~~Xil (saruna) 15:29, 6 maijā, 2011 (UTC)
Tāpēc jau krievi Latvijas rubļiem ir salikuši fair use — a ja nu pēkšņi autortiesības? --ScAvenger 16:02, 6 maijā, 2011 (UTC)