Diskusija:Raiders Hegards

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Man ir šāds priekšlikums par lapu!

Henrijs Raiders Hagards (angl. Henry Rider Haggard, dzimis 1856. gada 22. jūnijā, Bradenemā, Norfolkas grāfistē, kā astotais desmit bērnu ģimenē - miris 1925. gada 14. maijā, Londonā) - angļu prozaiķis, jurists un agronomijas un augsnes speciālists; pasaules piedzīvojumu literatūras klasiķis, kopā ar Lūisu Kerolu un Edgaru Po tiek uzskatīts par mūsdienu fantāzijas žanra dibinātāju. Viņa tēvs sērs Viljams Meiboms Raiders Hagards ir advokāts, māte Ella Dovetone – rakstniece un dzejniece. Liekas, ka savā dzīvē rakstnieks ir smēlies no abiem. Pabeidzis advokatūru no 1875. līdz 1881. gadam viņš, tēva sūtīts, dzīvo Dienvidāfrikā, sākumā ir Natalas provinces gubernatora Henrija Bulvera sekretārs, pēc tam, 1878. gadā Transvālas Augstākās tiesas pārvaldītājs un reģistrators. Ar Āfriku saistās arī Henrija pirmā mīlestība. Vēlāk atgriežas Anglijā un sāk nodarboties ar lauksaimniecību un literāta amatu. Izbraukājis visu Angliju, sastādot ziņojumus par lauksaimniecības un lauku iedzīvotāju stāvokli. Viņš 1880. gadā apprecas tomēr ar citu — savas māsas draudzeni Luīzi Margitsoni. Viņiem piedzimst dēls Džoks (mirst no masalām 10 gadu vecumā) un trīs meitas: Andžela, Dorotija un Liliasa. Pēdējā arī kļūst vēlāk par rakstnieci. Un saraksta sava tēva biogrāfiju (1951.), tikai no tās kļūst zināms, ka rakstnieks nav aizmirsis arī savu pirmo mīlestību, bet — ne tā, kā jūs varbūt to iedomājieties. Mērja Elizabete «Lilī» Džeksone ir precējusies ar kādu nesekmīgu biznesmeni Ārčeru, kas Āfrikā bankrotē, atstājot sievu bez iztikas līdzekļiem, turklāt vēl pats inficē viņu ar sifilisu, no kā arī mirst. Henrijs rūpējas par viņu Āfrikā un par viņas dēlu izglītību. Hagards 1907. gadā pieņem sievieti un viņas dēlus savās mājās, kad viņa atgriežas Anglijā, parūpējoties par grūtdieņiem līdz pat Lilī nāvei 1909. gadā. 1884. gadā Raiders Hagards nokārto attiecīgus eksāmenus un kļūst par praktizējošu advokātu, taču advokāta prakse Hagardu nevilina, viņš grib rakstīt. Hagards ar vienādiem panākumiem izmēģina savus spēkus vēsturiskos, psiholoģiskos un fantastiskos stāstos. Visi, kas lasījuši viņa darbus, atzīmē autora bagāto fantāziju, neparasto ticamību un stāstījuma mērogu autora darbos. Par savu darbu Britu impērijas labā 1912. gadā viņu ieceļ bruņinieka kārtā. Pasaules slavu Hagards iegūst ar saviem piedzīvojumu romāniem par Dienvidāfriku, kuros būtisku lomu spēlē fantastiskais elements: autoru apbur zudušās pasaules, seno, noslēpumaino civilizāciju drupas, arhaiski nemirstības kulti un dvēseļu pārceļošana, tas viss padara viņu daudzu kritiķu acīs par vienu no būtiskiem fantāzijas žanra priekštečiem. Populārākais Hagarda varonis ir baltais mednieks un piedzīvojumu meklētājs Alans Kvotermeins, kas ir daudzu Hagarda grāmatu centrālā figūra. Pavisam autors ir sarakstījis 18 romānus par Alana Kvotermeina piedzīvojumiem. Pirmais romāns «Karaļa Zālamana raktuves» (1885.) ir iznācis arī latviešu valodā, paši pēdējie romāni iznāk jau pēc autora nāves. Vēl viens populārs Hagarda romāns ir «Montesumas meita» (1893.), arī iznācis latviski, šeit gan fantastikas elements parādās tikai pašās grāmatas beigās. Autoram ir arī darbi, kuros fantastikas nav, taču piedzīvojumi ir tikpat saistoši, īpaši pusaudžu vecuma lasītājam. Piemēram, romāns «Daiļā Margareta» (1907.) par XV gadsimta Angliju un Spāniju un kāda jaunekļa pūlēm atgūt nolaupīto iemīļoto. Arī iznācis latviski.

Ilmarinens (diskusija) 09:31, 10 decembrī, 2013 (EET)

Šeit atrodamais, cik var saprast, ir Jūsu paša brīvi licencēts teksts? Aizstāt rakstu nevajag, vajag papildināt. --ScAvenger (diskusija) 09:44, 10 decembrī, 2013 (EET)