Diskusija:Saljut-1

Saljut -> Saļut

Neapspriežoties esi pārdēvējis Saljut par Saļut. Gribētu zināt, pēc kādiem noteikumiem vai standartiem vadījies, izvēloties šo nosaukumu. Es neesmu atradis noteikumus, kā latviski jāatveido nosaukumi (kosmiskie aparātu, iekārtu, zīmolu, uzņēmumu un tamlīdzīgi nosaukumi) no krievu valodas (izņemot personvārdus un ģeogrāfiskos nosaukumus), tādēļ izmantoju ANO GOST 1983 transliterāciju, kas ir vistuvākā latviešu valodai (skatīt Krievu alfabēta transliterācija).

Pagaidām es atcelšu šīs izmaiņas. Ja ir pamatoti argumenti, apspriedīsim.

Starp citu, Latvijas padomju presē šo orbitālo staciju dēvēja par "Salūts". Dainis (diskusija) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.10 (EEST)

Liekas, ka noderīgi palūkoties @Apekribo: skaidrojumā šeit — ukraiņu (šajā gadījumā arī krievu) īpašvārdu atveide un atjaunot izdzēstoː--Pirags (diskusija) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.30 (EEST)

Burti	IPA	Atveide latviski	Piemēri
лю	[l], [lʲ]	ļu	Люботин — Ļubotina

Любовь — Ļubova

Pie kam Krievu alfabēta transliterācija ir par kirilicas transliterāciju latīņu, nevis latviešu valodā, tādēļ arī iznācis Saljut.--Pirags (diskusija) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.36 (EEST)

Šajā gadījumā mēs neapspriežam personvārdus un ģeogrāfiskos nosaukumus, bet gan specifiskus nosaukumus, ko transliterē nevis fonētiski atveido. Ja ir kāda krievu -> latviešu valodas transliterācijas tabula, izmantosim to. Vienīgā man zināmā, kas ir tuvākā latviešu valodai, ir ANO GOST 1983. --Edis (diskusija) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.40 (EEST)

Vai tad tiešām vārds "salūts" ir specifisks nosaukums, kuru no krievu valodas transliterē nevis fonētiski atveido?--Pirags (diskusija) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.45 (EEST)

Салют ir kosmiskais aparāts, tātad specifisks nosaukums. Piemēram, Мир būs "Miers" vai "Pasaule"?

Vikipēdijā svešvārdu atveidošanā ir jābalstās uz skaidri definētiem noteikumiem, kas ir oficiāli publicēti, nevis uz izjūtām. --Dainis (diskusija) 2025. gada 31. augusts, plkst. 22.03 (EEST)

Tādu skaidri definētu noteikumu šajā gadījumā nav, pats taču atzini, ka neesi atradis noteikumus, kā latviski jāatveido nosaukumi (kosmiskie aparātu, iekārtu, zīmolu, uzņēmumu un tamlīdzīgi nosaukumi) no krievu valodas (izņemot personvārdus un ģeogrāfiskos nosaukumus). Aizrādījums par izjūtām šeit nav vietā. Tev jāpārkāpj savām izjūtām un jāatzīst, ka ANO GOST 1983 transliterācijas arguments nav pareizi pielietots.--Pirags (diskusija) 2025. gada 31. augusts, plkst. 22.14 (EEST)

Te arī citu Vikipēdiju piemēri par šī nosaukuma fonētisko atveidi, nevis pēc ANO GOST 1983ː fr:Saliout 1, pl:Salut 1, es:Saliut 1, tr:Salyut 1. --Pirags (diskusija) 2025. gada 31. augusts, plkst. 22.49 (EEST)

Var jau pajautāt, vai viņi izmanto kādus standartus? --Dainis (diskusija) 2025. gada 31. augusts, plkst. 22.58 (EEST)

Tāpēc iesaku pieņemt, ka Салют (latviski "Salūts") ir īpašvārds (nevis specifisks iekārtas nosaukums), kuru Vikipēdijā latviski atveido atbilstoši skaidri definētiem krievu īpašvārdu atveides likumiem.--Pirags (diskusija) 2025. gada 31. augusts, plkst. 22.24 (EEST)

Ja Салют ir kāds ciems vai uzvārds, tad viss ir skaidrs: Saļuts. Vai Tu iesaki dēvēt šo staciju par "Saļuts-1"? --Dainis (diskusija) 2025. gada 31. augusts, plkst. 22.55 (EEST)

Es iesaku dēvēt šo staciju par "Saļut-1" vai "Salūts-1". Tas tomēr ir īpašvārds, kas pakļaujas esošajiem atdarināšanas noteikumiem. Ar labu nakti. Pirags (diskusija) 2025. gada 31. augusts, plkst. 23.23 (EEST)

Piekrītu par "Saļut-1" pēc līdzības ar, piemēram, Arktikugoļ un Rostselmaš. Te ar to pašu pašu dalībnieku iesaisti pirms vairāk nekā trim gadiem bija līdzīga diskusija, tā ka varbūt jautājums jāpaceļ visas kopienas līmenī. —Turaids (diskusija) 2025. gada 1. septembris, plkst. 14.03 (EEST)

Pēdējam, starp citu, tad būtu jābūt "Rostseļmaš". --ScAvenger (diskusija) 2025. gada 1. septembris, plkst. 14.08 (EEST)

Vienlaikus varam padomāt, kā atveidot šādus nosaukumus no citām valodām, kas neizmanto latīņu alfabētu. Piemēram, ķīniešiem ir raķete 长征, ko piņjiņā raksta Chángzhēng jeb Cheng Zheng. Amerikāņi izmanto tā tulkojumu Long March. Kā tad to būtu jāraksta latviski? Izmantot piņjiņa starptautisku standartu (ISO 7098), atveidot fonētiski (kaut kāds Čandžēn, Čan Džēn vai Čans Džēns) vai tulkot (Garais Gājiens vai Lielais Pārgājiens)? --Dainis (diskusija) 2025. gada 31. augusts, plkst. 23.00 (EEST)

Atšķirībā no Čendžena, Saļut ir latviešu valodā vispārpieņemts nosaukums kopš viņa palaišanas laikiem (piemēram, LPE 8-563). Paretam lietots arī tulkojums "Salūts". Variantu "Saljut" es neatceros kādreiz lietotu, un arī guglis man tādu neatrod (izņemot tās valodas, kurās nav "ļ" burta un, protams Vikipēdijas "latviešu valodā"). --Egilus (diskusija) 2025. gada 1. septembris, plkst. 13.35 (EEST)

Diemžēl periodika.lv joprojām nedarbojas, bet būs jāpapēta vismaz vecās "Zvaigžņotās debesis". Par tiem ķīniešiem tur raksta diezgan regulāri. --ScAvenger (diskusija) 2025. gada 1. septembris, plkst. 14.01 (EEST)

Drusku (izlases kārtībā) papētīju "Zvaigžņotās debess" numurus . Padomju laika izdevumos ir kosmisko aparātu, raķešu, iekārtu nosaukumi: "Salūts-4", "Venēra-9", "Kosmoss-457", "Sojuz-19", "Proton", "Protons" (abi varianti vienā rakstā), "Enerģija", "Buran", "Mir", "Kvants", "Korund", "Pion-M", "Rentgens", "Glazar", "Vostok", "Orions-2", "Astron"; žurnālu nosaukumi "Nauka v SSSR", "Zemļa i Vseļennaja". 1990. gados minēti nosaukumi (daži no šiem pašiem objektiem): "Mir", "Kvant", "Kristall", "Spektr", "Elektron" (bez ļ), "Granat". Ķīniešu, japāņu, indiešu nosaukumus līdz 2000. gadiem nepamanīju, bet ar Ķīnas kosmosa kuģa palaišanu sastopami nosaukumi: "Shenzhou", "CZ-2F", "Long March" (tai rakstā arī Ķīnas pirmā kosmonauta vards nepareizi atveidots — Jangs Livejs). Pavisam nesenos ZD numuros ir "Chang'e", "Chandrayaan", "Hakuto-R". Jāņem vērā, ka rakstu autori ir dažādi, un diez vai viņi bija konsultējušies ar valodniekiem. --Dainis (diskusija) 2025. gada 1. septembris, plkst. 22.49 (EEST)

"ZD" diez vai var uzskatīt par atveides avotu jebkurā gadījumā, viņam būtu nozīme tikai, ja visi citi avoti būtu tajā līmenī. Bet latviešu valodā jau padomjlaikā pēc visiem gostiem atveidoja krievu valodu pat daiļliteratūrā un pie лю un ля lika "ļ", jo ю un я automātiski skaitījās un skaitās līdzskaņu mīkstinātāji. Un tam rakstam Krievu alfabēta transliterācija vispār nav nekāda sakara ar atveidi latviski, tas ir par transliterāciju, nevis atveidi. Latvieshu valodas transliteratsiya ari neizskatas pec atveides. -- Egilus (diskusija) 2025. gada 1. septembris, plkst. 23.12 (EEST)

Arī aizlasījos tās ZD :) 2019. gada 4. numurā ir raksts par Alekseju Ļeonovu, tur vispār ir Soyuz un Salyut. Kopumā konsekvences maz, it sevišķi jau attiecībā uz krievu valodu. Ķīniešus un indiešus ZD cenšas rakstīt tāpat kā angliskajā literatūrā. Bet Sputņik gan visur ir ar ņ, nevis Sputnik. --ScAvenger (diskusija) 2025. gada 1. septembris, plkst. 23.38 (EEST)

Nopūtu vēl arī putekļus no savas "Astronomisko kalendāru" kaudzītes — 90. gados nomācošā pārākumā ir ticis lietots "Salūts", bet ir arī "Saļut". Ja būtu jābalso, tomēr balsotu par fonētisko atveidi — "Saļut". Citādi arī visādi "Vostoki" un "Voshodi" būtu jātulko. --ScAvenger (diskusija) 2025. gada 2. septembris, plkst. 00.19 (EEST)

Neveiksim aptauju par šo konkrēto staciju, bet vajadzētu vienoties par vispārēju pieeju nelatīņu nosaukumu atveidošanai — vai vai visiem viena pieeja, vai krievu valodai (vai var būt kopīgi kirilicas valodām) kādi citi noteikumi, vai vadāmies pēc starptautiskiem standartiem, vai atstājam atveidošanu katra autora ziņā. lai jautrāk, piemetu klāt: Kategorija:Krievijas futbola klubi.--Dainis (diskusija) 2025. gada 1. septembris, plkst. 23.01 (EEST)

Mums tā kā visur pieņemta katrai valodai atsevišķa pieeja. Kaut vai tādēļ, ka katrā kirilicu lietojošā valodā daļa burtu tiek izrunāta citādi kā citās. -- Egilus (diskusija) 2025. gada 1. septembris, plkst. 23.13 (EEST)

Sen nav bijusi šī veida diskusija :)

Par organizācijām — bieži vien oriģināli kirilicā un citos alfabētos rakstītajiem nosaukumiem ir arī pašas organizācijas oficiāli pieņemtais pieraksts latīņu alfabētā, iespējams, ka daudzos gadījumos pēc mūsu uzskatiem "nepareizs", bet toties var dabūt atsauci. Jāvienojas, vai cienīsim šādus nosaukumus, vai arī pielietosim kādus savus noteikumus. Ja kādam ir iekšā iniciatīva, veidojam lapu Vikipēdija:Nelatīņu nosaukumu atveidošana un liekam priekšlikumus, par katru no tiem diskusiju lapā nobalsojot (Vikipēdija:Balsošana ir pārāk smagnējs, ja ir vēlme, tad beigās var nobalsot par visu lapu kopā). Papuass (diskusija) 2025. gada 2. septembris, plkst. 11.39 (EEST)

Es teiktu, ka tas sajauc divas dažādas lietas: krievu valodu, no kuras mums ir vairāk nekā pusgadsimtu lietota standarta atveide (kura, protams, padomju laikā bija izgājusi visus gostus), un ķīniešu-malajalu-navahu valodas, kur mēs varam piekopt vai nu latviešu fonētisko, vai IPA fonētisko, vai anglisko atveidi (agrāk lietotās krievu transliterācijas vietā). Baidos, ka svešākām valodām reālistiska atveide nevienā gadījumā nespīd. Egilus (diskusija) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.58 (EEST)

Tālākā diskusija šeit: Vikipēdijas diskusija:Nelatīņu nosaukumu atveidošana --Dainis (diskusija) 2026. gada 11. marts, plkst. 00.39 (EET)