Diskusija:Ziemeļu upespērlene

Bernes konveNSijas II pielikumā - domāta 1979.gada Bernes konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (nejaukt ar 1896.g. Bernes konvenciju), pie tam konvencijas III, nevis II pielikums (Aizsargājamās dzīvnieku sugas).

Baltijas Valstu Sarkanajā grāmatā - Tādas nav, bet norāde ir uz Starptautiskās Dabas Aizsardzības savienības apdraudēto sugu sarakstu (The IUCN Red List of Threatened Species)

glohīdi, glohīdijas -> glohīdiji --195.13.153.51 13:00, 3 martā, 2011 (UTC)MRu

Es jau ieskatījos un pielaboju konvenciju--Ingii 19:48, 3 martā, 2011 (UTC)

Vēl: nav pareizi teikt, ka šī gliemene dzīvo pie krastiem: tā dzīvo upēs, un drīzāk upju augštecēs un to pietekās, mazajās upēs. Zviedrijā izplatības kartē tas labi redzams - daudzās upēs dzīvo, bet ne lejteces dažos desmitos km, iespējams, ka tur ir līdzenāks, mazāka straume, apdzīvotāks un uzkrājies ūdens piesārņojums.

otrs: šaubos, vai gliemene izplatījusies no Arktiskās Krievijas: drīzāk jau tajos laikos, kad Krievijas un citu valstu nebija, bet tai vietā bija sarūkošs ledājs ar visai nemūsdienīgu upju tīklu (pirms 14-10 000 g.), šo gliemeņu areāls sniedzās krietni tālāk, visā Eiropā. Pēc tam tas ir tikai sarucis un sadalījies (nevis izplēties), un esošās populācijas ir tikai atliekas no bijušā.

Areāls ir no Baltās jūras līdz Spānijas, Īrijas kalniem, Z-Amerikā arī. Bet nav pie Japānas - Āzijā, Kuriļu salās, Ziemeļamerikā ir vairākas citas upespērleņu sugas, ne Ziemeļu.