Dispersija (optika)

Vikipēdijas lapa

Viļņu dispersija (latīņu: dispersus — ‘izkliedēts, izkaisīts’) optikā ir starojuma viļņu laušanas koeficienta vai arī viļņu izplatīšanās ātruma atkarība no viļņu garuma (vai frekvences).[1] Dispersija raksturo viļņu izplatīšanos vielā. Tiek izšķirta normālā un anomālā dispersija.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 162. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.