Tūkstoškāji

Tūkstoškāji
Cylinroiulus caeruleocinctus
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Apakštips	Daudzkāji (Myriapoda)
Klase	Tūkstoškāji (Diplopoda)
Sinonīmi
Divpārkāji
Iedalījums
Helminthomorpha Penicillata Pentazonia
Tūkstoškāji Vikikrātuvē

Tūkstoškāji jeb divpārkāji (Diplopoda) ir daudzkāju apakštipa klase (reizēm apakšklase).

Raksturojums

Tūkstoškāji pārtiek, ar retiem izņēmumiem, no augu barības, galvenokārt no trūdvielām. Mazkustīgas formas. Taustekļi tūkstoškājiem vāji attīstīti: tie ir īsi, ar nedaudz posmiem. Ir viens pāris salikto acu, kuru fasetes parasti novietotas irdeni. Sakarā ar pielāgošanos vienveidīgai augu barībai ievērojami mainījies žokļu aparāts: pilnīgi izzudis pirmais apakšžokļu pāris. Augšžokļi (vienīgais aktīvais, barību sasmalcinātājs žokļu pāris) izceļas ar ārkārtīgi salikto uzbūvi: tas ir masīvs orgāns, kas sastāv no nodalījumiem. Apakšlūpa — gnatohilārijs, kas atbilst otrajam apakšžokļu pārim, ir plata un gara saliktas uzbūves plātnīte, kura veido visu galvas apakšējo sienu. Viduklis nav skaidri dalīts nodalījumos. Pēc segmentu apakšējās, sternālās daļas uzbūves var izšķirt priekšējo nodalījumu ar četriem segmentiem — krūškurvi — un pakaļējo, kas sastāv no nenoteikta posmu skaita un ko sauc par vēderu. Katrs no četriem krūšu segmentiem atbilst vienam metamēram: pirmajam, otrajam un ceturtajam segmentam ir viens kāju pāris, trešajam kāju nav; vēdera segmentiem turpretim ir divi pāri kāju katram, un, atskaitot viengabalainās muguriņas, visa to uzbūve liecina, ka tie cēlušies no diviem metamēriem; pakaļējais no abiem metamēriem zaudējis tergītu (muguras vairogu), ko pilnīgi izspiedis priekšējā metamēra tergīts. Katram «vēdera» segmentam ir divi viens aiz otra novietoti «sternīti» (apakšējie vairogi), kuriem ir divi kāju pāri un divi stigmu pāri ar traheju maisiem; no pēdējiem atiet ļoti garu, vienmērīgi tievu traheju caurulīšu pušķi. Kā izriet no divpārkāju un lūpkāju segmentu salīdzinājuma un kā to it īpaši uzsver kāju un stigmu atrašanās uz divpārkāju «sternītiem», šie pēdējie ir sānu segmenta daļas, kas saaugušas pa vēdera viduslīniju un aizstājušas izzudušo īsto sternītu.

Sistemātika

Klasē ir ap 10 000 sugu, kuras iedalītas 15 kārtās un 115 dzimtās. Latvijā ir zināma 21 tūkstoškāju suga.

Klase Tūkstoškāji (Diplopoda) (divpārkāji)

• apakšklase Helminthomorpha
  • kārta Callipodida
  • kārta Chordeumatida
  • kārta Julida
  • kārta Platydesmida
  • kārta Polydesmida
  • kārta Polyzoniida
  • kārta Siphoniulida
  • kārta Siphonophorida
  • kārta Spirobolida
  • kārta Spirostreptida
  • kārta Stemmiulida
• apakšklase Penicillata
  • kārta Polyxenida
• apakšklase Pentazonia
  • kārta Glomerida
  • kārta Glomeridesmida
  • kārta Sphaerotheriida

Ārējās saites

• Latvijas tūkstoškāju sugas