Doku Atis
| ||||||||||||
Doku Atis (dzimis 1861. gada 16. janvārī, miris 1903. gadā) bija latviešu rakstnieks.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis kā Oto Doka (Otto Dokka) 1861. gada 16. janvārī Dzelzavas pagasta "Muceniekos", divus gadus mācījās Dzelzavas pagasta skolā un pēc tam no 1874. gada trīs gadus Cesvaines draudzes skolā. Līdzekļu trūkuma dēļ viņš nevarēja turpināt izglītoties, tāpēc strādāja vecāku saimniecībā. 1878.—1887. gadā bija palīgskolotājs Dzelzavas pagastskolā deviņus gadus, vienlaicīgi strādādams, īpaši vasarās, arī lauku darbus. No ietaupītās algas viņš uzcēla dzīvojamo māju (līdz tam laikam dzīvoja rijā). 1892.—1893. gadā strādāja Ropažu skolā, šajā laikā Doku Atis iepazinās ar „Dienas Lapas” redaktoru Jāni Pliekšānu (Raini) un kļuva par atzītu dzejnieku un prozaiķi. Vēlāk strādāja Inčukalna muižā par saimniecības pārzini un rēķinvedi (1893—1903), 1903. gada rudenī atgriezās savās dzimtajās mājās Muceniekos, kur drīz nomira no ielaistas tuberkulozes. Apglabāts Dzelzavas kapos.
Literārais darbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Doku Ata tapšanu par rakstnieku ietekmēja Kaudzīšu romāns Mērnieku laiki, Mātera raksti, kā arī Šekspīra, Gētes, Šillera un Heines darbi.
Savus pirmos darbus viņš ar pseidonīmu Švurksts iesūtīja Mājas Viesim. Tā redaktors Laubes Indriķis viņam atsūtīja vēstuli, kurā atzina humorista dāvanas, kas šur tur uzmirdzot viņa mēģinājumos. Paklausīdams vietējā mācītāja pamudinājumam, Doku Atis dažus rakstus iesūtīja arī Latviešu Avīzēm.
Savus darbus Doku Atis rakstīja trūcīgos apstākļos, darbodamies gan skolā, gan mājās. Viņa centienu un domu biedri bija dzejnieks Augusts Kažoks un vēlākais filologs Kauliņš.
Darbi:
- Ziedoņa pušķīši (1888),
- Biedrības svētki (1889),
- Divas Jāņu dienas (1890),
- Par Adatu un Īlenu (1891),
- Vectēvs (1891),
- Paugurieši (1893),
- Krišs Laksts (1893),
- Mans Dzīves Rīts (1894),
- Sirdsapziņa (1901),
- Mākslinieks (skice, 1902).
Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Dzelzavas pagasta Biksenes kapos 1922. gadā atklāts piemineklis rakstnieka atdusas vietā.
- 1970. gadā rakstnieka dzimtajās mājās "Mucenieki" iekārtots memoriālais muzejs.
- Ropažos pie skolas atklāta piemiņas zīme ar darba gadiem.
|