Doriskais orderis (grieķu: dōrikos — ‘Senās Grieķijas doriešu ciltīm raksturīgs’) ir viens no trim klasiskās arhitektūras un Senās Grieķijas arhitektūras orderiem.
Doriskajam orderim ir raksturīgs divdaļīgs kapitelis, kolonnas ar seklām kanelūrām un bez bāzes, kā arī antablements, kam dekoratīvajā joslā mijas vertikālu iegriezumu plātnes ar ciļņiem. Šis ir masīvākais un smagnējākais no visiem sengrieķu arhitektūras orderiem. Tas radies 6. gadsimtā p.m.ē. Senajā Grieķijā doriešu apgabalos, kad celtniecībā tika sākta akmens konstrukciju izmantošana.
