Dzeltenā dzegužkurpīte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dzeltenā dzegužkurpīte
Cypripedium calceolus
Dzeltenā dzegužkurpīte
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
DzimtaOrhideju dzimta (Orchidacaea)
ĢintsDzegužkurpītes (Cypripedium)
SugaDzeltenā dzegužkurpīte (C. calceolus)
Dzeltenā dzegužkurpīte Vikikrātuvē

Dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus L.) ir orhideju dzimtas augs, krāšņākā no Latvijā sastopamajām savvaļas orhidejām. Tā ir reta suga, kas ierakstīta visu Eiropas valstu Sarkanajās grāmatās.[1] Latvijā aizsargājamo augu sarakstā tā ir kopš 1977. gada. Kad Latvijas Botāniķu biedrība 2003. gadā izvirzīja Gada augu, par pirmo nominantu šajā kategorijā kļuva dzeltenā dzegužkurpīte.[2]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augam - parasti tikai viens liels zieds
Auglis - pogaļa

Dzeltenā dzegužkurpīte ir daudzgadīgs, viegli pamanāms, 20-70 cm augsts lakstaugs ar resnu sakneni un garām, tievām saknēm. Gums nav izveidots. Stāvo stublāju aptver plati eliptiskas lapas. Stublāja galotnē parasti viens, retāk divi vai trīs ziedi. Zieds ir liels, līdz 10 cm diametrā. To veido sarkanīgas ārējās apziedņa lapas un dzeltena kurpītes veida lūpa. Augs zied maija beigās un jūnija sākumā, pēc noziedēšanas veidojas 3―4 cm gara pogaļa.[1]

Izplatība un sugas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Auga izplatības areāls ir ļoti plašs: no Spānijas un Britu salām Eiropas rietumos līdz Ķīnas ziemeļaustrumiem un Sibīrijas austrumiem Āzijā. Dažreiz Ziemeļamerikā augošā Cypripedium parviflora uzskatāma kā Cypripedium calceolus subsp. parviflora. Dzelteno dzegužkurpīti var atrast gan piejūras zemienēs, gan 2000 m augstumā virs jūras līmeņa Alpos.[3][4] Atradnes parasti nav lielas un viegli var izzust augšanas vietu pārveidošanas dēļ, tāpēc sugas aizsardzībai ieteikts veidot mikroliegumus. Dzeltenā dzegužkurpīte ir ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas II kategorijā un Ministru Kabineta Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu sarakstu.[1][5] Ir aizliegta ziedošu augu ieguve, tirdzniecība un pārstādīšana.[6] Salīdzinoši lielas populācijas ir Polijā un Austrijā, turpretī Dānijā dzeltenās dzegužkurpītes sastopamas ļoti reti, bet Grieķijā ir uz izmiršanas robežas.[4]

Biotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeltenās dzegužkurpītes ir sastopamas nelielās grupās vai kā atsevišķi eksemplāri skrajos lapu koku mežos, platlapju-egļu mežos, mežmalās, krūmājos vai meža pļavās kaļķainās augsnēs. Augi ir ļoti izvēlīgi apgaismojuma ziņā ― attīstību kavē gan pārmērīgs apgaismojums, gan tā trūkums.[7] Biotopus apdraud meža izstrādes un meliorācijas darbi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 "Dzeltenā dzegužkurpīte"
  2. "Gada augs 2003"
  3. Izplatība
  4. 4,0 4,1 "Cypripedium calceolus | Plants of the World". Skatīts: 2021. gada 6. martā
  5. Likumi.lv: Noteikumi
  6. Latvijas Sarkanā grāmata 3.sēj. Vaskulārie augi. Rīga: LU Bioloģijas institūts, 2003. 398. lpp. ISBN 9984-559-08-4
  7. "Cypripedium calceolus"

Avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Werner Rothmaler: Exkursionsflora von Deutschland. Gefäßpflanzen: Kritischer Band. München 2005. ISBN 3-8274-1496-2
  • Zigmas Gudžinskas, Mindaugas Ryla. Lietuvos gegužraibiniai (Orchidaceae). Vilnius 2006. ISBN 9986-662-28-1.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]