Dzeltenā māja

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dzeltenā māja
La Maison et son entourage
Vincent van Gogh - The yellow house ('The street').jpg
Mākslinieks Vinsents van Gogs Labot šo Vikidatos
Gads 1888
Medijs eļļas krāsa, audekls Labot šo Vikidatos
Izmēri 72 cm (28 in)[1] × 91.5 cm (36.0 in)
Atrašanās vieta Van Goga muzejs, Nīderlande Labot šo Vikidatos
Koordinātas 43°41′N 4°38′E / 43.68°N 4.63°E / 43.68; 4.63Koordinātas: 43°41′N 4°38′E / 43.68°N 4.63°E / 43.68; 4.63
Inventāra nr. s0032V1962 Labot šo Vikidatos
Identifikatori RKDimages ID: 53541
Tīmekļa vietne www3.vangoghmuseum.nl/vgm/index.jsp?page=2723&lang=en

"Dzeltenā māja" (nīderlandiešu: Het gele huis), saukta arī Iela (nīderlandiešu: De straat),[2] ir 19. gadsimta nīderlandiešu postimpresionisma gleznotāja Vinsenta van Goga 1888. gadā radīta eļļas krāsas glezna.

Tās nosaukums attiecas uz ēku Arlā Lamartēna laukumā 2, Francijā, kur 1888. gada 1. maijā van Gogs nomāja četras telpas. Apakšstāvā divas lielas telpas kalpoja par viņa darbnīcu un virtuvi, bet augšstāvā bija divas mazākas telpas ar skatu uz Lamartēna laukumu. Logs pirmajā stāvā tuvāk stūrim ar abiem slēģiem atvērtiem ir Van Goga viesu istaba, kur no 1888. gada oktobra beigām dzīvoja Pols Gogēns. Nākamais logs ar vienu aizvērto slēģi ir van Goga guļamistaba. Divas nelielas telpas ēkas aizmugurē van Gogs nomāja vēlāk.

Van Gogs norādījis, ka restorāns, kur viņš mēdza ieturēties, atradās rozā krāsas ēkā netālu no gleznas malas (Lamartēna laukums 28). To vadīja atraitne Venisaka, kas bija arī van Goga īres nama īpašniece un kurai piederēja vēl vairākas attēlotās ēkas. Pa labi no dzeltenās mājas atrodas Monmažūra iela, kas ved tālāk uz diviem dzelzceļa tiltiem.[3] Pirmā līnija, pa kuru redzams garāmbraucošs vilciens, kalpoja kā savienojums ar Linelu, kas atrodas pretējā (labajā) Ronas krastā. Otrā līnija piederēja Paris Lyon Méditerranée dzelzceļa uzņēmumam.[4] Fonā pa kreisi redzams pastaigu laukuma stūris no viena no Lamartēna laukuma publiskajiem dārziem. Monmažūra avēnijā izraktais grāvis bija paredzēts gāzes cauruļvadiem, kas ļāva van Gogam pēc neilga laika savā studijā ierīkot gāzes apgaismojumu.[5]

Ēka smagi cieta 1944. gada 25. jūnijā sabiedroto uzlidojumā[6] un vēlāk tika nojaukta. Apkārtējās mājas šobrīd izskatās ļoti līdzīgi. Par ēku atgādina izvietots plakāts.[7]

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vinsenta nosūtītā vēstule brālim Teo

Glezna tapa 1888. gada septembrī, aptuveni laikā, kad viņš savam brālim Teo nosūtīja kompozīcijas skici:[8][9]

Nosūtu arī skici no 30. izmēra kvadrātiska audekla, kas attēlo ēku un tās apkārtni sēra saules staros uz kobalta krāsas debesīm. Tēma ir grūta! Bet tieši tāpēc es gribu to iekarot. Jo tas ir fantastiski, šīs dzeltenās mājas saulē, kā arī zilā nesalīdzināmais svaigums. Arī visa zeme ir arī dzeltena. Es tev drīz nosūtīšu labāku zīmējumu nekā šī skice pēc atmiņas.

Māja pa kreisi ir dzeltena ar zaļiem slēģiem. Tā, kuru aizēno koks. Tais ir restorāns, kur pusdienoju katru dienu. Mans draugs aģents dzīvo ielas pa kreisi galā, starp abiem dzelzceļa tiltiem. Nakts kafejnīca, ko es uzgleznoju, nav attēlā, tā atrodas pa kreisi no restorāna.

Miljē to uzskata par briesmīgu, bet man nav tev jāsaka, ka, kad viņš saka, ka viņš nesaprot, kā var būt jautri, gleznojot parastu pārtikas preču veikalu un stīvas un pareizas mājas bez jebkādas pievilcības, tad es atceros, ka Zolā aprakstīja kādu bulvāri L'assommoir sākumā un Flobērs kādu krustojumu Villette krastmalā romānā "Buvārs un Pekušē", par to nav jāšķauda.

Sākotnēji Van Gogs gleznai deva nosaukumu Māja un tās vide (franču: La Maison et son entourage). Vēlāk viņš izvēlējās apzīmējošāku nosaukumu un nosauca to Iela (franču: La Rue),[10] godinot Žana Fransuā Rafaeli Parīzes ielu skiču sēriju, ko nesen bija publicējis laikraksts Le Figaro.[11]

Pols Siņaks: Van Goga māja, 1932. akvarelis, privātkolekcija
Van Goga akvarelis, radīts pēc gleznas

Īpašnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šī glezna bez pārtraukumiem ir bijusi Van Gogu ģimenes īpašums. Kopš 1962. gada tā pieder Vinsenta Van Goga fondam, ko izveidoja Vinsents Vilems van Gogs, mākslinieka brāļadēls. Šobrīd glezna uz nenoteiktu termiņu aizdota Van Goga muzejam Amsterdamā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.vangoghmuseum.nl/nl/collectie/s0032V1962; pārbaudes datums: 10 septembris 2015.
  2. The Yellow House ('The Street'), Van Goga muzejs. Retrieved on 21 February 2015.
  3. Avenue Montmajour is now Avenue de Stalingrad.
  4. The Railway Bridge, another painting by Van Gogh, supplies a view from this bridge back to place Lamartine, the square in which the house was located.
  5. Letters B22 and 556
  6. A photographic document of the damaged house survived (Van Gogh Museum, Archief M. E. Tralbaut), stamped "Photo E. Barral" and annotated by the author "La Maison de Van Gogh après le Bombardement du 25 Juin 1944"; it is reproduced in Wilkie, In Search of Van Gogh, page 92
  7. The Yellow House is gone
  8. Letter 543
  9. «691 To Theo van Gogh. Arles, on or about Saturday, 29 September 1888». Vincent van Gogh: The Letters. Van Gogh Museum. 1v:2.
  10. Letter 543, Letter B18
  11. La Rue, par Jean-François Raffaëlli, Le Figaro, supplément litteraire, Paris, March 3, 1888

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dorn, Roland: Décoration: Vincent van Gogh's Werkreihe für das Gelbe Haus in Arles, Georg Olms Verlag, Hildesheim, Zürich & New York 1990 ISBN 3-487-09098-8 / ISSN 0175-9558

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]