Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)

1219. gada dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises
	Daļa no Livonijas krusta kariem
	; Leģendārā Dānijas karoga parādīšanās debesīs Lindanises kaujas laikā kā glābēja zīme dāņiem kritiskā brīdī (Lorencena glezna).
Datums	1219. gada jūnijs
Vieta	Lindanises pilskalns, tagad - Tallinas domkalns
Iznākums	Rēveles zemes kristīšana.
Karotāji
Rēveles zeme	Dānija, ; Rīgenes vendu karavīri
Komandieri un līderi
	Dānijas karalis Valdemārs II,; Rīgenes Viclavs,; Lundas arhibīskaps Andreass, ; Teoderihs no Turaidas
Spēks
	"liels karaspēks" (pēc hronikas ziņām)
Zaudējumi
vairāk nekā 1000 igauņu karavīru	nogalināts Igaunijas bīskaps Teoderihs no Turaidas

1219. gada dāņu karaļa karagājiens uz Rēveli notika 1219. gada jūnijā un bija otrais Dānijas karaļa Valdemāra II mēģinājums pēc 1215. gada Sāmsalas kaujas aktīvāk iesaistīties Livonijas krusta karos. Kopā ar karali Ziemeļigaunijā ieradās arī viņa vasaļa Rīgenes vendu ķēniņa brālis, vēlākais ķēniņš Viclavs I (vācu: Wizlaw I) un četri bīskapi Lundas arhibīskapa Andreasa vadībā. Tagadējā Tallinas Domkalnā (Toompea) krusta karotāji vecās igauņu pils vietā sāka celt jaunu pili, kas vēlāk tika dēvēta par "dāņu pili".

Pēc rēveliešu vecāko apdāvināšanas un kristīšanas izcēlās militārs konflikts, kurā igauņi pārskatīšanās dēļ nogalināja Igaunijas bīskapu Teoderihu un piespieda dāņu karaspēku atkāpties no pilskalna. Tomēr Viclava karavīri spēja panākt lūzumu kaujas gaitā un krustneši guva uzvaru. Kaujā krita vairāk nekā 1000 igauņu karavīru. Jaunajā cietoksnī tika atstāts dāņu garnizons un bīskapi, kas ķērās pie Rēveles novada kristīšanas ^[1]. Lundas arhibīskaps nogalinātā Igaunijas bīskapa vietā iecēla savu kapelānu Vescelīnu, kas kļuva par pirmo dāņiem padoto Tallinas bīskapu.