Dānija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par daļu no Dānijas Karalistes. Par par visu valsti, ieskaitot Grenlandi un Fēru Salas, skatīt rakstu Dānijas Karaliste.
Dānija
Danmark
Dānijas karogs Dānijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīzenav
(Karaliskā devīze: Guds hjælp, Folkets kærlighed, Danmarks styrke
"Dieva palīdzība, cilvēku mīlestība, Dānijas spēks")
HimnaDer er et yndigt land
Karaliskā himnaKong Christian stod ved højen Mast
Location of Denmark
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Kopenhāgena
094) 55°43′N 12°34′E / 55.717°N 12.567°E / 55.717; 12.567
Valsts valodas dāņu valoda1
Valdība Parlamentāra demokrātija un konstitucionāla monarhija
 -  Karaliene Margrēte II
 -  Premjerministrs Lars Løkke Rasmussen
Konsolidācija ap 980.gadu 
Iestāšanās ES 1973. gada 1. janvārī
Platība
 -  Kopā 43 094 km² (134.)
 -  Ūdens (%) 1,62
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2015. g. 5 659 715 (108.)
 -  Blīvums 129,16/km² (78.2)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $213,6 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $38 900 
Džini koef. (1997) 24.7 (zems) (1.)
HDI (2004) 0.943 (augsts) (14.)
Valūta Dānijas krona (DKK)
Laika josla CET2 (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST2 (UTC+2)
Interneta domēns .dk2,3
ISO 3166-1 kods 208 / DNK / DK
Tālsarunu kods +454
1 Grenlandē oficiāla arī grenlandiešu valoda, Fēru Salās fēriešu valoda. Vācu valoda ir atzīta kā aizsargāta minoritātes valoda Dienvidjitlandes (Sønderjylland) reģionā.
2 Dānija, neskaitot Fēru Salas un Grenlandi.
3 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
4 Fēru Salas izmanto +298 un Grenlande +299.

Dānija (dāņu: Danmark) ir valsts Ziemeļeiropā. Tā ir daļa no Dānijas Karalistes (pārējās divas daļas no karalistes ir Grenlande un Fēru Salas). Dāniju apskalo Baltijas jūra austrumos un Ziemeļjūra rietumos, kā arī robežojas ar Vāciju dienvidos, bet ziemeļos tai ir jūras robeža ar Zviedriju. Dānijas kopējā platība ir 43 094 km² un tā ir divdesmit otrā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Dānijas klimatu ietekmē mērenās joslas klimats. Dānijai pieder arī Fēru salas Atlantijas okeānā un Grenlande. Visu valsts teritoriju lielākoties aizņem plaši līdzenumi. Lielāko daļu jeb 62% no valsts teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantotās zemes. Kopumā Dānijā ietilpst apmēram 443 salas un tās kopējais piekrastes garums ir 7314 kilometri. Lielākās Dānijas salas ir Zēlande, Fīna, Lolanna un Bornholma. Dānija ar 5,65 miljoniem iedzīvotāju ir septiņpadsmitā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Dānija ir parlamentāra demokrātija un konstitucionāla monarhija un Dānijas karaliene ir Margrēte II. Valsts teritorija ir sīkāk sadalīta piecos reģionos. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Kopenhāgena. Dānija ir NATO, ANO, OECD, EDSO un Šengena zonas dalībvalsts. Dānija ir atzīta par vienu no laimīgākajām valstīm pasaulē pēc iedzīvotāju apmierinātības. Valstī ir vieni no augstākajiem rādītājiem pasaulē pēc iedzīvotāju ienākumu vienlīdzības un IKP uz vienu iedzīvotāju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Dānijas vēsture

Uzskata, ka dāņi Jitlandes pussalā un tuvākajās salās ieradušies no Skandināvijas pussalas dienvidu daļas 5.—6. gadsimtā, izspiežot no šejienes kimrus, jitus, angļus, sakšus u. c. ciltis, kas bija spiestas meklēt patvērumu Britu salās. Dāņu ķēniņš Sveins I 1013.—1014. gadā iekaroja daļu Anglijas. Viņa dēls Knuts, jeb Kanuts II pārvaldīja Angliju (1016—1035), Dāniju (1018—1035) un Norvēģiju (1028—1035). 1168. gadā Valdemārs I Lielais iekaroja Rīgenes salu. Valdemāra II valdīšanas laikā 1220. gadā dāņu rokās nonāca liela daļa Igaunijas un Livonijas, taču 1227. gadā pēc zaudējuma vācu firstiem kaujā pie Bornhēvedas, Valdemārs II bija spiests atteikties no iekarojumiem, paturot vienīgi Rīgenes salu un Ziemeļigauniju. Dānija spēlēja vadošo lomu 1397. gadā izveidotajā Kalmāras ūnijā, kas aptvēra Dāniju, Norvēģiju un Zviedriju. Livonijas kara laikā Dānija uz laiku ieguva kontroli pār Kurzemes bīskapiju (1560-1585) un Sāmsalu (1560-1645), tomēr dāņu prinča Magnusa mēģinājums kļūt par Livonijas karali bija neveiksmīgs.

Pēc Otrā Ziemeļu kara ar Zviedriju 1658. gadā Dānija bija spiesta atdot tai Skones provinci, bet 1814. gadā kā zaudētāja Napoleona karos bija spiesta atdot Zviedrijai Norvēģiju. 1864. gadā pēc Otrā Šlēsvigas kara Dānija bija spiesta atdot Šlēsvigu un Holšteinu Prūsijai. Pirmajā pasaules karā Dānija bija neitrāla, bet pēc kara beigām notikušā plebiscīta saņēma Šlēsvigas ziemeļu daļu (tagad — Dienvidjitlande). Otrā pasaules kara laikā 1940. gada 9. aprīlī Vācija okupēja Dāniju.

Pēc kara beigām 1949. gadā Dānija kļuva par vienu no NATO dibinātājvalstīm un 1973. gada 1. janvārī tā kļuva par Eiropas kopienas (Eiropas savienības priekšteces) dalībvalsti.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dānija ir samērā neliela valsts. Tās platība ir 43 094 km2. Dānijai ir daudz salu, kuras atrodas Baltijas jūras dienvidrietumos. Krasta līnijas garums tāpēc ir 7 314, bet robežas garums ar Vāciju — tikai 68 kilometri. Klimats mērens, mitrs un apmācies — maiga, mitra ziema un vēsa vasara. Janvārī temperatūra ir ap 0 °C, bet jūlijā +15 °C. Dānijā nav lielu augstieņu, tās augstākā virsotne ir tikai 173 m augsta, bet zemākā vieta atrodas 7 metrus zem jūras līmeņa.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dānija ir apdzīvota jau tūkstošiem gadu. Nosaukumu tā ieguvusi no ģermāņu cilts — dāņiem, kuri apdzīvoja Skones pussalu mūsdienu Zviedrijā un Dānijas salas. Dānijas vecākā pilsēta ir Rībe. Tā atrodas 25 km uz dienvidaustrumiem no Esbjergas un bijusi starptautisks tirdzniecības centrs jau tālā senatnē — no 850. gada. 90,5% Dānijas iedzīvotāju ir dāņi. Dānijas dienviddaļā Vācijas pierobežā dzīvo vācieši. Valstī ir neliels skaits turku, irākiešu, irāņu, pakistāņu, kā arī imigrantu no kādreizējās Dienvidslāvijas un Somālijas. Dānijā ir viens no augstākajiem dzīves līmeņiem pasaulē. Pavisam valstī dzīvo 5,5 miljoni iedzīvotāju. No tiem 0-14 gadu vecumā ir 18,8% iedzīvotāju (524 250 vīriešu un 497 683 sieviešu), 15-64 gadu vecumā ir 66,1% iedzīvotāju (1 811 787 vīrieši un 1 780 907 sievietes), bet cilvēki, kuri ir vecāki par 65 gadiem ir 15,1% (349 458 vīrieši un 468 250 sievietes). Vidējais iedzīvotāju vecums ir 39,47 gadi (vīriešiem 38,55, bet sievietēm 40,4 gadi). Dzimstības koeficients valstī ir 11,36 cilvēki uz 1000 iedzīvotājiem gadā, bet mirstības - 10,43 uz 1000 iedzīvotājiem. Iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums ir 77,62 gadi (75,34 gadi vīriešiem un 80,03 gadi sievietēm).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]