Apskatīt Dāņu valoda izejas kodu

{{Valodas infokaste
 | name          = Dāņu valoda
 | nativename    = ''dansk''
 | pronunciation = [danˀsɡ̊]
 | states        = [[Dānija|Dānijā]], [[Fēru Salas|Fēru Salās]], [[Grenlande|Grenlandē]], [[Islande|Islandē]], [[Vācija|Vācijā]]
 | speakers      = 5,6 miljoni<ref name="Lingvopēdija">{{Tīmekļa atsauce |url= http://lingvo.info/lv/lingvopedia/danish |title= Dāņu valoda |publisher= Lingvopēdija |accessdate=  2018. gada 3. jūnijā |language= latviski}}</ref>
 | familycolor   = Indoeiropiešu
 | fam2          = [[Ģermāņu valodas|Ģermāņu]]
 | fam3          = [[Ziemeļģermāņu valodas|Ziemeļģermāņu]]
 | fam4          = [[Austrumskandināvu valodas|Austrumskandināvu]]
 | script        = [[Latīņu alfabēts]] (dāņu ortogrāfija)
 | nation        = {{DNK}}<br />{{FRO}}<br />{{EUR}}<br />[[Attēls:Flag of the Nordic Council.svg|23px|border]] [[Ziemeļu Padome]]
----
[[Mazākumtautības valoda]]:<br />{{DE-SH}} ([[Vācija]])<br />{{GRL}}
 | agency        = [http://www.dsn.dk ''Dansk Sprognævn''] (Dāņu valodas komisija)
 | iso1          = da
 | iso2          = dan
 | iso3          = dan
 | map           = [[Attēls:Idioma_danés.PNG|center|thumb|250px|Dāņvalodīgās pasaules daļas: {{Legend|#0062FF|reģioni, kur dāņu valoda ir oficiālā valoda}} {{Legend|#74B4FF|reģioni, kur dāņu valoda ir atzīta mazākumvaloda}}]]
}}

'''Dāņu valoda''' (''dansk'', izrunā: {{IPA|[[IPA|[danˀsɡ̊]]]}}) ir [[ziemeļģermāņu valodas|ziemeļģermāņu]] valoda, ko prot 5,6 miljoni cilvēku, [[Dānija]]s un [[Fēru Salas|Fēru Salu]] (līdzās [[fēru valoda]]i) valsts valoda.<ref name="Lingvopēdija"/> Līdz 1830. gadam dāņu valoda bija viena no [[Norvēģija]]s valsts valodām, un līdz 1944. gadam arī viena no [[Islande]]s valsts valodām.<ref name="omniglot"/> Samērā lielas dāņvalodīgo kopienas dzīvo arī [[Argentīna|Argentīnā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Kanāda|Kanādā]]. Senākie dāņu valodā rakstītie avoti ([[rūnu raksts|rūnu raksti]]) ir datēti no 250. līdz 800. gadam, bet senākie saglabājušies [[rokraksts|rokraksti]] ir no 13. gadsimta.

Viens no ievērojamākajiem dāņu valodā rakstošajiem rakstniekiem ir [[Hanss Kristians Andersens]], savukārt [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] ir saņēmuši trīs dāņu valodā rakstošie rakstnieki: [[Karls Gellerups]] (1917), [[Henriks Pontopidans]] (1917) un [[Johanness Vilhelms Jensens]] (1944).

== Radniecība ==

Dāņu valoda vārdu krājuma un gramatikas ziņā ir tuvu radniecīga [[angļu valoda|angļu]] un [[vācu valoda]]i, bet dāņu, [[zviedru valoda|zviedru]] un abas norvēģu valodas ([[būkmols]] un [[jaunnorvēģu valoda]]) būtībā uzskatāmas par vienas valodas dialektiem. Dāņu valodai vislīdzīgākais ir Norvēģijā izplatītais būkmols, kas dāņu valodas pratējiem saprotama bez grūtībām, taču ar nelielām grūtībām tiem saprotama arī zviedru valoda. Savukārt [[islandiešu valoda|islandiešu]] un [[fēru valoda]] dāņu valodas pratējiem bez papildu apguves nav saprotamas.{{sfn2|Karstens|1997|p=7}}

== Gramatika ==
{{Pamatraksts|Dāņu valodas gramatika}}

=== Lietvārdi ===

==== Dzimte ====
Mūsdienu dāņu valodā [[lietvārds|lietvārdiem]] ir divas [[gramatiskā dzimte|dzimtes]]: nekatrā (''intetkøn'') un kopdzimte (''fælleskøn''). Sākotnēji dāņu valodā bija trīs dzimtes — vīriešu, sieviešu un nekatrā dzimte, taču [[viduslaiki|viduslaikos]] vīriešu un sieviešu dzimte saplūda, izveidojot kopdzimti. Vārdu dzimte nosakāma pēc vārdam [[nominatīvs|nominatīvā]] priekšā esošā [[artikuls|artikula]] — „en” (kopdzimtes vārdiem) vai „et” (nekatrās dzimtes vārdiem). Lielākā daļa (aptueni 75%) lietvārdu dāņu valodā pieder kopdzimtei, tostarp gandrīz visi cilvēku, dzīvnieku, ezeru un upju nosaukumi. Par kopdzimtes vārdiem kļūst arī lielākā daļa [[svešvārdi|svešvārdu]].{{sfn2|Karstens|1997|p=17.—18}}

==== Noteiktība ====
Atšķirībā no latviešu valodas, kur lietvārdu noteiktību izsaka ar īpašības vārdu galotnēm, dāņu valodā lietvārdu noteiktību norāda ar atbilstošo artikulu novietojumu. Vienskaitļa lietvārdus no nenoteiktiem par noteiktiem padara artikulu pievienojot vārda beigās kā [[piedēklis|piedēkli]] (piemēram, ''en dreng'' ('zēns') — ''drengen'' un ''et tog'' ('vilciens') — ''toget''). Lietvārdiem, kas beidzas ar neuzsvērtu „e”, noteiktajai formai pievieno tikai „n” vai „t” (piemēram, ''en uge'' ('nedēļa') — ''ugen'' un ''et æble'' — ''æblet''), bet lietvārdiem, kas beidzas ar uzsvērtu „e” pievieno „en” (piemēram, ''entré'' ('priekštelpa') — ''entreen'').{{sfn2|Karstens|1997|p=31}}

==== Skaitlis ====
{| class="wikitable" align="right"
|-
!rowspan="2"| Dzimte !!colspan="2"| Vienskaitlis !!colspan="2"| Daudzskaitlis !! rowspan=2| Nozīme
|-
! Nenoteiktā forma !! Noteiktā forma !! Nenoteiktā forma !! Noteiktā forma
|-
! Kopdzimte
| '''en''' dreng<br>'''en''' bil<br>'''en''' kvinde<br>'''en''' ske || dreng'''en'''<br>bil'''en'''<br>kvind'''en'''<br>ske'''en''' || dreng'''e'''<br>bil'''er'''<br>kvind'''er'''<br>ske'''er''' || dreng'''ene'''<br>bil'''erne'''<br>kvind'''erne'''<br>ske'''erne'''||
zēns(-i)<br>automašīna(-s)<br>sieviete(s)<br>karote(s)
|-
! Nekatrā dzimte
| '''et''' fængsel<br>'''et''' æble<br> '''et''' lyn|| fængsl'''et'''<br>æbl'''et'''<br>lyn'''et''' || fængsl'''er'''<br>æbl'''er'''<br>lyn || fængsl'''erne'''<br>æbl'''erne'''<br>lyn'''ene'''||
cietums(-i)<br>ābols(-i)<br>zibens(-ņi)
|}

[[Daudzskaitlis|Daudzskaitļa]] formu dāņu valodā atkarībā no lietvārda darina vienā no 4 veidiem. Aptuveni 60% lietvārdu daudzskaitlī tiek pievienota galotne -er vai -r, ja vārds jau beidzas ar -e (piemēram, ''en avis'' ('avīze') — ''aviser'' ('avīzes'), bet ''et løfte'' ('solījums') — ''løfter'' ('solījumi')). Izņēmums ir tie vārdi, kuru beigu -e ir uzsvērts, un tiem kā galotni pievieno -er (piemēram, ''en idé'' ('ideja') — ''ideer'' ('idejas')), kā arī neliela daļa svešvārdu, kas beidzas ar galotni -um, ko daudzskaitlī aizstāj ar -er (piemēram, ''et gymnasium'' ('[[ģimnāzija]]'), ''et museum'' ('[[muzejs]]') un ''et verbum'' ('[[darbības vārds]]'), kas daudzskaitlī kļūst attiecīgi par ''gymnasier'', ''museer'' un ''verber''). Ap 25% galvenokārt vienzilbes lietvārdu daudzskaitlim ir galotne -e (piemēram, ''et hus'' ('[[māja]]') — ''et huse'' ('mājas'). Vēl apmēram 15% lietvārdu daudzskaitļa galotnes nav un daudzskaitļa forma tiek darināta vienkārši noņemot priekšā esošo artikulu (piemēram, ''en ting'' ('lieta') — ''ting'' ('lietas').

Ir neliela daļa lietvārdu, kam daudzskaitlī [[sakne (valodniecība)|saknē]] notiek [[patskaņu mija]]. Daļai no tiem daudzskaitlī netiek pievienota nekāda galotne (piemēram, ''et barn'' ('bērns') — ''børn'' ('bērni'), bet daļai tiek pievienota galotne -er vai -e (piemēram, ''en bog'' ('grāmata') — ''bøger'' ('grāmatas') un ''en far'' ('tēvs') — ''fædre'' ('tēvi')). Visbeidzot ir arī pavisam mazs skaits plaši lietotu lietvārdu, kam daudzskaitļa formas nav, un tā daudzskaitļa izteikšana parasti lieto kādu [[sinonīms|sinonīmu]] (piemēram, ''arbejde'' ('darbs') — ''to job'' ('darbi')).{{sfn2|Karstens|1997|p=20.—23}}

Dāņu valodā, atšķirībā no latviešu valodas, atsevišķi neizdala vienskaitliniekus un daudzskaitliniekus. Tikpat kā visiem lietvārdiem dāņu valodā ir vienskaitļa forma, tomēr dāņu valodā nošķir saskaitāmos un nesaskaitāmos lietvārdos.{{sfn2|Karstens|1997|p=19}}

==== Vietniekvārdi ====
{| class="wikitable floatright"
|-
|+ Dāņu valodas vietniekvārdi
|-
! scope="col" | Persona
! scope="col" | Nominatīvs
! scope="col" | Atkarīgā forma
! scope="col" | Atgriezen.<br> vietniekv.
! scope="col" | Ģenitīvs/piederības<br> vietniekv.
|-
! scope="row" | 1. pers. vsk.
| ''jeg'' || ''mig'' || ''min/mit'' || ''mine''
|-
! scope="row" | 2. pers. vsk.
| ''du'' || ''dig''|| ''din/dit'' || ''dine''
|-
! scope="row" | Vīr. dzimtes<br> 3. pers. vsk.
| ''han'' || ''ham''|| ''sig''||  ''hans/sin/sit/sine''
|-
! scope="row" | Siev. dzimtes<br> 3. pers. vsk.
| ''hun'' || ''hende''|| ''sig''||  ''hendes/sin/sit/sine''
|-
! scope="row" | Kopdzimtes<br> 3. pers. vsk.
| ''den'' || ''den''|| ''sig''||  ''dens/sin/sit/sine''
|-
! scope="row" | Nek. dzimtes<br> 3. pers. vsk.
| ''det'' || ''det''|| ''sig''|| ''dets/sin/sit/sine''
|-
! scope="row" | 1. pers. dsk.
| ''vi'' || ''os'' || ''os'' || ''vores''
|-
! scope="row" | 2. pers. dsk.
| ''I'' || ''jer'' || ''jer'' || ''jeres''
|-
! scope="row" | 3. pers. dsk.
| ''de'' || ''dem'' || ''sig'' || ''deres''
|}
Dāņu valodā [[vietniekvārds|vietniekvārdiem]] (''pronomener'') var būt līdz trim formām: nominatīvā, ģenitīvā un atkarīgā forma, bet 3. personai ir arī papildu atgriezeniskais vietniekvārds. Vietniekvārda atkarīgo formu lieto aiz [[prievārds|prievārdiem]] un tur, kur latviešu valodā ir [[akuzatīvs]] vai [[datīvs]], bet dažām formām ģenitīva vietā lieto lokāmu piederības vietniekvārdu.{{sfn2|Karstens|1997|p=60.—61}}

Dāņu valodā, tāpat kā latviešu valodā, pastāv 2. personas pieklājības forma, ko vienmēr raksta ar lielo sākumburtu — ''De'', ''Dem'', ''Deres'', lai atšķirtu no 3. personas daudzskaitļa vietniekvārdiem. Mūsdienu dāņu valodā pieklājības formas lieto vai nu lietišķās darīšanās pirmo reizi satiekot nepazīstamus cilvēkus vai arī, lai no uzrunātā distancētos.{{sfn2|Karstens|1997|p=60.—61}}

=== Darbības vārdi ===
{| class="wikitable floatright"
|-
|+ Darbības vārdu pamatformas|-
! nenoteiksme
! Tagadne
! Pagātne
|-
|''at være''<br />būt||''er''<br />ir||''var''<br />bija
|-
|''at se''<br />redzēt||''ser''<br />redz||''så''<br />redzēja
|-
|''at vide''<br />zināt||''ved''<br />zina||''vidste''<br />zināja
|-
|''at huske''<br />atcerēties||''husker''<br /> atceras|| ''huskede''<br /> atcerējās
|-
|''at glemme''<br />aizmirst||''glemmer''<br /> aizmirst|| ''glemte''<br /> aizmirsa
|-
|}
Dāņu valodā lielākajai daļai [[darbības vārdi|darbības vārdu]] (''verber'') ir līdz sešām formām (''former'') — [[nenoteiksme]] (''infinitiv''), tagadne (''præsens''), pagātne (''præteritum''), pagātnes divdabis (''præteritum participium''), pavēles izteiksme (''imperativ'') un tagadnes izteiksme (''præsens participium''). Formas veido atkarībā no darbības vārdu piederības vienai no trim konjugācijām, atsevišķi izdalot modālos darbības vārdus, kas nepieder nevienai konjugācijai.{{sfn2|Karstens|1997|p=77.—80}}

=== Īpašības vārdi ===

Dāņu valodā īpašvārdiem (''adjektiver''), neskaitot [[salīdzināmās pakāpes]], ir trīs formas — nenoteiktā vienskaitļa kopdzimtes forma, nenoteiktā vienskaitļa nekatras dzimtes formas un nenoteiktā abu dzimšu daudzskaitļa forma. Nenoteikto vienskaitļa nekatras dzimtes formu veido pievienojot galotni -t, bet nenoteiktā abu dzimšu daudzskaitļa forma ir vienāda abu dzimšu un skaitļu noteiktajām formām, un to parasti veido pievienojot galotni -e.{{sfn2|Karstens|1997|p=39}}

== Dāņu alfabēts ==
{{Listen
|filename=Danish alphabet.ogg
|title=Dāņu alfabēts
|description=Dāņu alfabēta burtu nosaukumu izruna
|format=[[Ogg]]
}}
Dāņu alfabētā ir 29 [[burts|burti]].{{sfn2|Karstens|1997|p=9}} Salīdzinot ar [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]], kura pamatā ir dāņu [[ortogrāfija]], dāņu alfabētā ir trīs papildu burti: [[Æ]], [[Ø]] un [[Å]].<ref name="Lingvopēdija"/>
{| class="wikitable" style="width: 10em;"
|- bgcolor="white" align="center"
|[[A]]a||[[B]]b||[[C]]c||[[D]]d||[[E]]e||[[F]]f||[[G]]g||[[H]]h||[[I]]i||[[J]]j
|- bgcolor="white" align="center"
|[[K]]k||[[L]]l||[[M]]m||[[N]]n||[[O]]o||[[P]]p||[[Q]]q||[[R]]r||[[S]]s||[[T]]t
|- bgcolor="white" align="center"
|[[U]]u||[[V]]v||[[W]]w||[[X]]x||[[Y]]y||[[Z]]z||[[Æ]]æ||[[Ø]]ø||[[Å]]å
|}

Pirms 1948. gada rakstības reformas dāņu alfabētā bija 28 burti, jo „å” rakstīja kā burtkopu „aa” un tas atradās alfabēta sākumā. Mūsdienās „aa” ir saglabājies vien nedaudzos uzvārdus (jo īpaši tajos, kas beidzas ar ''-gaard'', piemēram, ''Aagaard'' ([[Ogords]])) un atsevišķos [[vietvārdi|vietvārdos]] (piemēram, ''Aalborg'' ([[Olborga]])). Burti [[c]], [[q]], [[w]], [[x]] un [[z]] dāņu valodā sastopami tikai [[svešvārds|svešvārdos]].{{sfn2|Karstens|1997|p=9}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2|refs=
<ref name="omniglot">{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.omniglot.com/writing/danish.htm |title= Danish language, alphabet and pronuciation |publisher= omniglot.com |accessdate= 2012-08-22 |language= angliski}}</ref>
}}

== Literatūra ==
* {{Grāmatas atsauce |title=Dāņu valodas gramatika |author=Karstens Lumholts |authorlink=Karstens Lumholts |others=no dāņu valodas tulkojusi Inga Mežaraupe |year=1997 |publisher=[[Atēna (apgāds)|Atēna]] |location=Rīga |isbn=9984-9164-3-X |ref={{SfnRef|Karstens|1997}}}}

== Ārējās saites ==
{{InterWiki|code=da}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{Ģermāņu valodas}}
{{ES oficiālās valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dāņu valoda| ]]