Dāņu valoda

Vikipēdijas lapa
Dāņu valoda
dansk 
Izruna: IPA: [danˀsɡ̊]
Valodu lieto: Dānijā, Fēru Salās, Grenlandē, Islandē, Vācijā
Pratēju skaits: 5,6 miljoni[1]
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Ģermāņu
  Ziemeļģermāņu
   Austrumskandināvu
    Dāņu valoda 
Rakstība: Latīņu alfabēts (dāņu ortogrāfija) 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Dānija Dānija
Karogs: Fēru Salas Fēru Salas
Karogs: Eiropas Savienība Eiropas Savienība
Ziemeļu Padome

Mazākumtautības valoda:
Karogs: Šlēsviga-Holšteina Šlēsviga-Holšteina (Vācija)
Karogs: Grenlande Grenlande

Regulators: Dansk Sprognævn (Dāņu valodas komisija)
Valodas kodi
ISO 639-1: da
ISO 639-2: dan
ISO 639-3: dan 
Dāņvalodīgās pasaules daļas:
  reģioni, kur dāņu valoda ir oficiālā valoda
  reģioni, kur dāņu valoda ir atzīta mazākumvaloda

Dāņu valoda (dansk, izrunā: [danˀsɡ̊]) ir ziemeļģermāņu valoda, ko prot 5,6 miljoni cilvēku, Dānijas un Fēru Salu (līdzās fēru valodai) valsts valoda.[1] Līdz 1830. gadam dāņu valoda bija viena no Norvēģijas valsts valodām, un līdz 1944. gadam arī viena no Islandes valsts valodām.[2] Samērā lielas dāņvalodīgo kopienas dzīvo arī Argentīnā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā. Senākie dāņu valodā rakstītie avoti (rūnu raksti) ir datēti no 250. līdz 800. gadam, bet senākie saglabājušies rokraksti ir no 13. gadsimta.

Viens no ievērojamākajiem dāņu valodā rakstošajiem rakstniekiem ir Hanss Kristians Andersens, savukārt Nobela prēmiju literatūrā ir saņēmuši trīs dāņu valodā rakstošie rakstnieki: Karls Gellerups (1917), Henriks Pontopidans (1917) un Johanness Vilhelms Jensens (1944).

Radniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dāņu valoda vārdu krājuma un gramatikas ziņā ir tuvu radniecīga angļu un vācu valodai, bet dāņu, zviedru un abas norvēģu valodas (būkmols un jaunnorvēģu valoda) būtībā uzskatāmas par vienas valodas dialektiem. Dāņu valodai vislīdzīgākais ir Norvēģijā izplatītais būkmols, kas dāņu valodas pratējiem saprotama bez grūtībām, taču ar nelielām grūtībām tiem saprotama arī zviedru valoda. Savukārt islandiešu un fēru valoda dāņu valodas pratējiem bez papildu apguves nav saprotamas.[3]

Gramatika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietvārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu dāņu valodā lietvārdiem ir divas dzimtes: nekatrā (intetkøn) un kopdzimte (fælleskøn). Sākotnēji dāņu valodā bija trīs dzimtes — vīriešu, sieviešu un nekatrā dzimte, taču viduslaikos vīriešu un sieviešu dzimte saplūda, izveidojot kopdzimti. Vārdu dzimte nosakāma pēc vārdam nominatīvā priekšā esošā artikula — „en” (kopdzimtes vārdiem) vai „et” (nekatrās dzimtes vārdiem). Lielākā daļa (aptueni 75%) lietvārdu dāņu valodā pieder kopdzimtei, tostarp gandrīz visi cilvēku, dzīvnieku, ezeru un upju nosaukumi. Par kopdzimtes vārdiem kļūst arī lielākā daļa svešvārdu.[4]

Noteiktība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atšķirībā no latviešu valodas, kur lietvārdu noteiktību izsaka ar īpašības vārdu galotnēm, dāņu valodā lietvārdu noteiktību norāda ar atbilstošo artikulu novietojumu. Vienskaitļa lietvārdus no nenoteiktiem par noteiktiem padara artikulu pievienojot vārda beigās kā piedēkli (piemēram, en dreng ('zēns') — drengen un et tog ('vilciens') — toget). Lietvārdiem, kas beidzas ar neuzsētru „e”, noteiktajai formai pievieno tikai „n” vai „t” (piemēram, en uge ('nedēļa') — ugen un et æbleæblet), bet lietvārdiem, kas beidzas ar uzsvērtu „e” pievieno „en” (piemēram, entré ('priekštelpa') — entreen).[5]

Skaitlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimte Vienskaitlis Daudzskaitlis Nozīme
Nenoteiktā forma Noteiktā forma Nenoteiktā forma Noteiktā forma
Kopdzimte en dreng
en bil
en kvinde
en ske
drengen
bilen
kvinden
skeen
drenge
biler
kvinder
skeer
drengene
bilerne
kvinderne
skeerne

zēns(-i)
automašīna(-s)
sieviete(s)
karote(s)

Nekatrā dzimte et fængsel
et æble
et lyn
fængslet
æblet
lynet
fængsler
æbler
lyn
fængslerne
æblerne
lynene

cietums(-i)
ābols(-i)
zibens(-ņi)

Daudzskaitļa formu dāņu valodā atkarībā no lietvārda darina vienā no 4 veidiem. Aptuveni 60% lietvārdu daudzskaitlī tiek pievienota galotne -er vai -r, ja vārds jau beidzas ar -e (piemēram, en avis ('avīze') — aviser ('avīzes'), bet et løfte ('solījums') — løfter ('solījumi')). Izņēmums ir tie vārdi, kuru beigu -e ir uzsvērts, un tiem kā galotni pievieno -er (piemēram, en idé ('ideja') — ideer ('idejas')), kā arī neliela daļa svešvārdu, kas beidzas ar galotni -um, ko daudzskaitlī aizstāj ar -er (piemēram, et gymnasium ('ģimnāzija'), et museum ('muzejs') un et verbum ('darbības vārds'), kas daudzskaitlī kļūst attiecīgi par gymnasier, museer un verber). Ap 25%, galvenokārt vienzilbes lietvārdu, daudzskaitlī ir galotne -e (piemēram, et hus ('māja') — et huse ('mājas'). Vēl apmēram 15% lietvārdu daudzskaitļa galotnes nav un daudzskaitļa forma tiek darināta vienkārši noņemot priekšā esošo artikulu (piemēram, en ting ('lieta') — ting ('lietas').

Ir neliela daļa lietvārdu, kam daudzskaitlī saknē notiek patskaņu mija. Daļai no tiem daudzskaitlī netiek pievienota nekāda galotne (piemēram, et barn ('bērns') — børn ('bērni'), bet daļai tiek pievienota galotne -er vai -e (piemēram, en bog ('grāmata') — bøger ('grāmatas') un en far ('tēvs') — fædre ('tēvi')). Visbeidzot ir arī pavisam mazs skaits plaši lietotu lietvārdu, kam daudzskaitļa formas nav, un tā daudzskaitļa izteikšana parasti lieto kādu sinonīmu (piemēram, arbejde ('darbs') — to job ('darbi')).[6]

Dāņu valodā, atšķirībā no latviešu valodas, atsevišķi neizdala vienskaitliniekus un daudzskaitliniekus. Tikpat kā visiem lietvārdiem dāņu valodā ir vienskaitļa forma, tomēr dāņu valodā nošķir saskaitāmos un nesaskaitāmos lietvārdos.[7]

Vietniekvārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dāņu valodas vietniekvārdi
Persona Nominatīvs Atkarīgā forma Atgriezen.
vietniekv.
Ģenitīvs/piederības
vietniekv.
1. pers. vsk. jeg mig min/mit mine
2. pers. vsk. du dig din/dit dine
Vīr. dzimtes
3. pers. vsk.
han ham sig hans/sin/sit/sine
Siev. dzimtes
3. pers. vsk.
hun hende sig hendes/sin/sit/sine
Kopdzimtes
3. pers. vsk.
den den sig dens/sin/sit/sine
Nek. dzimtes
3. pers. vsk.
det det sig dets/sin/sit/sine
1. pers. dsk. vi os os vores
2. pers. dsk. I jer jer jeres
3. pers. dsk. de dem sig deres

Dāņu valodā vietniekvārdiem (pronomener) var būt līdz trim formām: nominatīvā, ģenitīvā un atkarīgā forma, bet 3. personai ir arī papildu atgriezeniskais vietniekvārds. Vietniekvārda atkarīgo formu lieto aiz prievārdiem un tur, kur latviešu valodā ir akuzatīvs vai datīvs, bet dažām formām ģenitīva vietā lieto lokāmu piederības vietniekvārdu.[8]

Dāņu valodā, tāpat kā latviešu valodā, pastāv 2. personas pieklājības forma, ko vienmēr raksta ar lielo sākumburtu — De, Dem, Deres, lai atšķirtu no 3. personas daudzskaitļa vietniekvārdiem. Mūsdienu dāņu valodā pieklājības formas lieto vai nu lietišķās darīšanās pirmo reizi satiekot nepazīstamus cilvēkus vai arī, lai no uzrunātā distancētos.[8]

Darbības vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

-
nenoteiksme Tagadne Pagātne
at være
būt
er
ir
var
bija
at se
redzēt
ser
redz

redzēja
at vide
zināt
ved
zina
vidste
zināja
at huske
atcerēties
husker
atceras
huskede
atcerējās
at glemme
aizmirst
glemmer
aizmirst
glemte
aizmirsa

Dāņu valodā lielākajai daļai darbības vārdu (verber) ir līdz sešām formām (former) — nenoteiksme (infinitiv), tagadne (præsens), pagātne (præteritum), pagātnes divdabis (præteritum participium), pavēles izteiksme (imperativ) un tagadnes izteiksme (præsens participium). Formas veido atkarībā no darbības vārdu piederības vienai no trim konjugācijām, atsevišķi izdalot modālos darbības vārdus, kas nepieder ne vienai konjugācijai.[9]

Īpašības vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dāņu valodā īpašvārdiem (adjektiver), neskaitot salīdzināmās pakāpes, ir trīs formas — nenoteiktā vienskaitļa kopdzimtes forma, nenoteiktā vienskaitļa nekatras dzimtes formas un nenoteiktā abu dzimšu daudzskaitļa forma. Nenoteikto vienskaitļa nekatras dzimtes formu veido pievienojot galotni -t, bet nenoteiktā abu dzimšu daudzskaitļa forma ir vienāda abu dzimšu un skaitļu noteiktajām formām, un to parasti veido pievienojot galotni -e.[10]

Dāņu alfabēts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dāņu alfabēta burtu nosaukumu izruna

Palīdzība, ja ir problēmas šī faila atskaņošanā.

Dāņu alfabētā ir 29 burti.[11] Salīdzinot ar latīņu alfabētu, kura pamatā ir dāņu ortogrāfija, dāņu alfabētā ir trīs papildu burti: Æ, Ø un Å.[1]

Aa Bb Cc Dd Ee Ff Gg Hh Ii Jj
Kk Ll Mm Nn Oo Pp Qq Rr Ss Tt
Uu Vv Ww Xx Yy Zz Ææ Øø Åå

Pirms 1948. gada rakstības reformas dāņu alfabētā bija 28 burti, jo „å” rakstīja kā burtkopu „aa” un tas atradās alfabēta sākumā. Mūsdienās „aa” ir saglabājies vien nedaudzos uzvārdus (jo īpaši tajos, kas beidzas ar -gaard, piemēram, Aagaard (Ogords)) un atsevišķos vietvārdos (piemēram, Aalborg (Olborga)). Burti c, q, w, x un z dāņu valodā sastopami tikai svešvārdos.[11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Dāņu valoda» (latviski). Lingvopēdija. Skatīts: 2018. gada 3. jūnijā.
  2. «Danish language, alphabet and pronuciation» (angliski). omniglot.com. Skatīts: 2012-08-22.
  3. Karstens 1997, 7. lpp.
  4. Karstens 1997, 17.—18. lpp.
  5. Karstens 1997, 31. lpp.
  6. Karstens 1997, 20.—23. lpp.
  7. Karstens 1997, 19. lpp.
  8. 8,0 8,1 Karstens 1997, 60.—61. lpp.
  9. Karstens 1997, 77.—80. lpp.
  10. Karstens 1997, 39. lpp.
  11. 11,0 11,1 Karstens 1997, 9. lpp.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]